Puisim pateicu, ka negribu dzīvot kopā ar viņa vecākiem (3gadus dzīvojam ar viņa mammu un patēvu) un viņš atbildēja - nu ja Tev tas nepatīk tad vari iet. Ko iesākt? Vai tiešām puisis ar kuru dzīvoju kopā negrib domāt arī par to lai es attiecībās jūtos labi? :-/
Sanāk 19 gados, gandrīz ka paliki pilngadīga, tā aizbēgi no savām mājām un ievācies pie drauga vecākiem. Pati jau šādu variantu izvēlējies. Noteicēji jau ir vecāki.
Vienu reizi teicu ka 2 saimnieces vienā mājā nevad saimniekot uz ko atbildi saņēmu - tad Tev jāīrē dzīvoklis.
Nomētājiet mani ar akmeņiem, bet man liekas, ka puisis pareizi atbildēja. Ja skatās reāli, tad priekš kam jaunam puisim, kurš vēl studē, tērēt naudu un īrēt dzīvokli, ja ir iespēja pagaidām dzīvot vecāku mājā? Dzīvoju valstī, kur ģimenes paaudzēm dzīvo vienā mājā un neviens to neuzskata par kaut ko nenormālu. Manuprāt, Latvijā (un ne tikai, protams) joprojām pastāv uzskati, ka labāk ar studenta algu knapināties un īrēt kaut kādu ūķi, lai tikai būtu prom no vecākiem, jo tad automātiski skaitās, ka esi uzsācis patstāvīgu dzīvi. Es personīgi neko sliktu puiša izvēlē nesaskatu un uzskatu, ka, ja pats gribēs, ar laiku arī dzīvos atsevišķi. Ja autori tas neapmierina, tad ir iespēja noīrēt dzīvokli un dzīvot atsevišķi, un tad pavērot, kāda ir puiša reakcija. Iespējams, pats nemaz īpaši neraujas sākt dzīvot pieaugušo dzīvi.
Bet autore pati pie saviem vecākiem tad var dzīvot, ja viņu šis neapmierina, ka jau tā pieņēma pie sevis. Nav jālec nekur augstāk par savām iespējām un otra gribu.
Esmu mazliet šokā, ka daudzas zin kā puisis pie mājas ticis :-D Par tēmu, ja jums būtu māja, jūs gribētu iet īrēt dzīvokli? Kāpēc meitenes ir tādas egoistes attiecībās? Lai man būtu labi, lai man būtu ērti. Kāda vispār iedomājas arī par to, lai puisim būtu ērti? Vai tas nav svarīgi, jādara viss pēc princeses prāta un pašam jāpiecieš, jāklusē, kaut riebjas līdz nelabumam. Loģiski pateica, ja nepatīk, ej prom. Autorei nepatīk dzīvot mājā, puisim nepatīk īrēt dzīvokli.
Esmu mazliet šokā, ka daudzas zin kā puisis pie mājas ticis
Es ne tikai par šo. Mani nošokēja arī viedoklis, ka tad, ja māja ir iegūta īpašumā no vecākiem, tad tas neskaitās un īpašums obligāti ir jāpamet, lai kaut kur skrietu meklēt ko citu.
Nevajag strebt karstu! Atziņa, ko es mācos pielietot savā dzīvē.(l) Noteikti visu var atrisināt. Pirmkārt, saproti, kas tieši tevi neapmierina. Vai tā nav tikai mirkļa vājība... Izrunājiet šo jautājumu ar draugu! Jāsaprot, cik nopietni ir jūsu nākotnes plāni. Varbūt šis ir tikai pagaidu variants kamēr studējat. ;-) Ja neatrodat kompromisu, tad varbūt ir vērts atgriezties pie vecākiem, noīrēt savu istabu, padzīvot atsevišķi un saprast, vai viens bez otra nevarat.
268
