Ko man darīt?

Ko iesākt? Savākt mantas un iet dzīvot citur. Tad redzēsi ko viņš darīs un vai vispār esi viņam vajadzīga. Bet palikt un mocīties gan nevajag, jo agrāk vai vēlāk tāpat neizturēsi, ja visu laiku jūties diskomfortā. Nesaprotu, kā vispār 3 gadus izturēji. Es savulaik pusgadu nodzīvoju ar drauga vecākiem un par spīti tam, ka viņi ir forši un attiecības mums lieliskas un strīdu nekādu nebija, tās man bija nenormālas mocības. Jo loģiski, ka nejutos kā savās mājās, jo saimnieki mājās bija vecāki, es biju tikai ciemiņš un tāda arī paliktu, pat ja visu mūžu tur nodzīvotu.

Vecāki arī nepaliks jaunāki.. iespējams nakotne tāpat vajadzēs dzīvot kopā.. ar tādām lietām jārēķinās.

Ko nozīmē - jārēķinās? Jārēķinās, ka pat, ja viņi uzsāks kopdzīvi atsevišķā mājā vai dzīvoklī, pēc kāda laika vecāki būs tik un tā jāuzņem pie sevis, gribi vai negribi?:-O Jāatsakās no privātās dzīves un tādā gadījumā visticamāk arī no attiecībām? Ir taču arī citi risinājumi iespējami.

Man apnika dzīvot ar drauga vecākiem un es atradu un noīrēju dzīvokli, draugs atnāca līdzi, mazliet jau bail bija, ka neatnāks, bet sapratu, vai nu viňš nāk, vai nu beigās viss būs cauri, būs vismaz kaut kāda skaidrība.

Man drízák jautájums kas tie par divaniem vecákiem kuri piekrít sadam modelim? Viniem tiesam tas skiet normali?! Tak nekada privatuma ne vecakiem, ne berniem ar sadu attiecibu modeli nav, maneja muterite nekad kam, tadam nepiekristu jo pati uzskata ka divam saimniecem 1 maja nav vietas un ta tas ari ir.

Man drízák jautájums kas tie par divaniem vecákiem kuri piekrít sadam modelim?

Es piekristu , ja vietas visiem pietiek , neredzu problēmu.;-)

Piekrītu wee viedoklim. Nekas traģisks dzīvot kopā ar puiša vecākiem nav. No puiša puses būtu stulbi ņemt kredītu 40 gadiem, kad māte viena dzīvo lielā mājā. Un mātei stulbi būtu iet prom no SAVAS mājas, jo dēla draudzenei vajag privātumu.
Pieņemu, ka tu to uztver kā traģēdiju, jo viņa māte tev nepatīk vai traucē. Kas tieši tev nepatīk/ traucē? Pieminēji virtuvi. Kas tur par problēmu?
Jums nevajag šķirties, vajag izdomāt, kā sadzīvot.

Nu nee...lai cik arii labas attieciibas nebuutu, uzskatu, ka jaunajiem ir jaadziivo atsevishkji.

Un kas tur tik nosodaams, ja cilveeks veelas privaatumu?

Ko nozīmē - jārēķinās? Jārēķinās, ka pat, ja viņi uzsāks kopdzīvi atsevišķā mājā vai dzīvoklī, pēc kāda laika vecāki būs tik un tā jāuzņem pie sevis, gribi vai negribi? Jāatsakās no privātās dzīves un tādā gadījumā visticamāk arī no attiecībām?

Tas, manuprāt, ir vairāk sirdsapziņas jautājums. Ir cilvēki, kas rūpējas par saviem tuviniekiem vecumdienās.. ir pat tādi, kam nospļauties (pat ja viņi dzīves gaitā arī bija no daudz lietām atteikušies bērnu dēļ).

Piekrītu, nevar prasīt padomu, nestāstot nevienu niansi, ne par to, kādas attiecības mājā, ne par to, cik nopietns pāris esiet (plānā bērni, precības vai tāpat vien), ne par materiālo pusi, vai vispār var papildus uzturēt arī dzīvokli.
Bet no standarta situācijām domāju, ka māja viņam pieder tikai uz papīra, kuru pārrakstīja, lai nākotnē vēlreiz nebūtu nekas jāpārraksta. Tātad no tēva puses mātei ir galvenā prioritāte uz māju.
Uzskatu, ka pareizais modelis puisim būtu meklēt iespējas pazust no mājas. Ja māte nav pieskatāma, bet gana pašpietiekama, lai pati dzīvotu. Puisim nav visa dzīve jāsaista ar māti. Gan jau vecumdienās vēl paspēs pieskatīt. Katrā ziņā viss, kas puisim spīd nākotnē ir kāda klusa, pelēka pele, kas būs pateicīga par to vien, ka šis puisis, kas ar māti kopā dzīvo, būs viņai pasmaidījis un ļāvis kopā dzīvot. Tu tāda gribi būt?
Kā arī no pieredzes, normālas mātes, kas nav pašmīles un egoistes, pašas piedāvātu apsvērt iespēju pārcelties uz kādu mazu dzīvoklīti, lai tikai bērniem netraucētu būvēt ģimeni. (Bet mēs jau nezinām Jūsu, kā pāra nolūkus uz nākotni). Bet šis piedāvājums drīkst izskanēt tikai no pašas mātes puses.

Izvācies un skaties, vai skrien līdzi, vai paliek ar mammu. Kas vienam der, citam neder - kādam pietiks uztaisīt norobežotu ieeju, kādam nē.

Es ietu. Nav ko tērēt laiku, dzīve ir īsa.

Mans uzskats, ka jauniem cilvēkiem, kuri vēl pat nav apprecējušies - vajadzētu uzsākt kopdzīvi atsevišķi. Tomēr, kad esi viens uz vienu ar savu partneri un visa atbildība par saimniecību, ēst gatavošanu, mājas soli, rēķiniem u.tml. gulstas uz tikai uz abiem jaunajiem cilvēkiem - ātrāk pieaug, ātrāk iepazīst viens otru, ātrāk nobriest un mazāk atkarīgi no citiem līdzcilvēkiem. Tad, kad jau bērni parādās - tad gan neko sliktu neredzu tajā, ka ģimenes izvēlās apvienoties un dzīvot zem viena jumta kādu brīdi - tas vnk ir ērti un ļoti noder bērnu audzināšanā.
Ja vispārīgi - tomēr dzīvot atsevišķi ir patīkamāk un foršāk, nekā zem viena jumta ar vecākiem. Pats savā mājā saimnieks, tā teikt, tā ir laba sajūta!

Lasot šo forumu mani bieži izbrīna, cik daudziem pāriem tomēr savstarpējā komunikācija ir slikta un attiecību kārtošana izteikti rupja.
Runājot par pašu situāciju - raksti, ka esi 2. kursa studente, tātad tev 19 gadi. Kāda nu tu tur esi ''mājas saimniece'' (māja jau nemaz nav tava), kura ar otru saimnieci nevar sadzīvot? Saimniece tu varēsi būt tad, kad būsi precēta. Ir vērts nedaudz reālistiskāk paskatīties uz pasauli, meitene. Ja tev tiešām nepatīk, tad padzīvo kādu laiku pie vecākiem. Bet agrāk vai vēlāk jums šis jautājums būs jāatrisina. Visu mūžu dzīvot ar vīrieša vecākiem nav variants. Esi ar viņu par to runājusi? Vai viņš uz visu mūžu ar mammu ligzdā iekārtojies?

Bijušajam tāds varants bija ar dzīvokli. Tēvs nomirstot dzīvokli atstājis dēlam, kur dzīvo abi ar māti. Dēls pieaug un dzīvo ar domu, ka šis dzīvoklis ir baigi tā kā viņa, prom neies, neko citu nepirks, neīrēs utt. Likās stipri dīvaina nostāja. Īrēju pati savu viņš ciemojās, ciemojās, kamēr ieciemojās pa visam. Pie strīdiem gan bija aste gaisā un prom, pie mammas. Man nez kāpēc liekas, viņš tur joprojām ir.

haha :-D

nu ja Tev tas nepatīk tad vari iet

Nesmuki pateica. Apvainojies un ej arī.

Tur ir jāizrunājas ar viņu pašu. Kādu nākotni viņš Jums redz, vai tiešām negrib meklēt atsevišķu savu ligzdiņu.
3 gadi un tā vietā, lai domātu par kopīgiem plāniem, pasaka "vari iet", neizklausās pēc mīlestības. :-/ Diezgan nepatīkami man būtu,ja tā pateiktu.

19-20 gadus veci? Nu kaada saimniece, pabeidziet skolas, saaciet normaali pelniit, tad gjimeni teelojiet. Kopdziive sanaak uzsaakta 16-17 gadu vecumaa, nu smiekliigi. Maaja chalim piederot? Par kaadu naudu vinjsh to maaju nopirka? Kaa jau te saka, visdriizaak paarrakstiija uz vinju, lai nav jaapaarraksta veelreiz. Tur paldies tai maatei buutu teikusi, ka zem sava jumta nepilngadiigos miilu atbalstiija, nevis jaanjerkst par divu saimniechu buushanu. Beernudaarzs kaut kaads. Vai nu piever muti un dziivo, vai nu ej atpakalj pie saviem vecaakiem, kameer abi pieaugsiet praatinjaa. Taadaa vecumaa vareeja tikties, shad tad pa nakti palikt, nevis testies ar visaam pekeleem uz puisha vecaaku maaju un teelot saimnieci.
Un, tieshaam, nav tagad 20gadiigam puikjelim bez normaaliem ienaakumiem kaut kas iireet, jo princese taa veelas. Shajaa laikaa ir jaastudee un jaasaak veidot karjera nevis gjimene jaaspeelee. Vai arii es kljuudos un puisis ir krietni vecaaks? Bet taadaa gadiijumaa arii var tikai sist plaukstinjas par autori, 16 gadu vecumaa aizspeeraas dziivot pie viiriesha un teelot saimnieci?:-D :-D :-D

Man puiša teiktais būtu zināms stop signāls, jo tas tomēr parāda attieksmi, kura agri vai vēlu kļūs redzama arī citur. Izvāktos un paskatītos, kādas būs pārdomas no otras puses.

DieKleineHexe, esam 22 un 23 gadus jauni.

Un kaa gan 23 gadus vecam puisim var piederer maja? Tad jau taa maaja pieder tikai formali... bija tevam vai matei un tika paarrakstita un tagad puisis doma, ka ir majas saimnieks? Tad sanaak, ja man vecaki paarrakstitu dzivokli vai viiram vecaaki maaju, tiri formali, lai nakotne vieglak, tad mums butu jauzvedas it ka tas tagad ir musu un vecaki tur ta pat vien dzivo? Ari manam teevam tika paarrakstiits vina teeva dziivoklis, bet vins to dzivokli tapat uzskata par vinja teeva dzivokli, tik ilgi kaamer vins ir dzivs un tur dzivo. Tavs puisis vienkarsi dzivo pie mammas, tas ari viss. Bet kaadaa bridi butu ari jamegina pieauguso dzive.

Kādēļ tas puisītis vispār diktē noteikumus par to māju?