Suns!

padoma labaak- vai vipār gribi suni, tas nav viegli lai cik viņs būtu mazs

Kā vispār var negribēt suni :-D

Harmony +++
Es arī agrāk negribēju!
Tagad nevaru iztēloties dzīvi bez sava suņa. :-D

Ir jau klapatas ar viņiem, bet nu bez suņa nevar! Manā gadījumā 1 ir par maz

Es gan saprotu, kā var negribēt suni. Drīzāk nesaprotu, kā var dzīvoklī dzīvojot pieņemt mājdzīvnieku, kurš rej, skrien pa to dzīvokli rībēdams, gaudo, jāved ārā auksts vai karsts, agrs vai vēls, suņu skolas, potes, barības, nedod die's vēl suņu drēbītes. Tas ir par daudz. Kādreiz ļoti gribēju suni, bet piedzīvojusi n-tos kaimiņus ar trokšņojošiem suņiem, esmu laimīga, ka man tāda nav.
Toties man ir ļoti mīlīgs kaķis, kurš nav jāved ārā un nesmilkst pie durvīm stundām ilgi ;-)
Ar bērniem taču nevar salīdzināt - dabisku tieksmi reproducēt un neaizmirst, ka bērni tādi visnotaļ nevarīgi ir relatīvi īsu laika sprīdi, ar gadiem kļūst gudrāki, attīstītāki un pašpietiekamāki. ;-)

Zinas tante, par to var strīdēties gari un plaši. Es nesaprotu, kā var gribēt kaķi. Manuprāt, pilnīgi nejēdzīgs dzīvnieks. Kāda vispār jēga no dzīvnieks, kuru var tikai kasīt un arī tikai, kad viņš ļauj, pretēji skrāpēs un kodīs arī rokā, kas baro?

meitenes, kas jautā vai esmu gatava sunim, tad kā iepriekš jau mineju, kadu laiku ieprieks, salidzinosi nesen nomira mans sunitis, kurs bija tiesam traks, nevienam vins nepatika, iznemot mani (l)
un es ari nesaprotu ar tiem kaķiem, vini tik vienaldzīgi, bez jūtām :-D

Vai tad vairs ir modē dāmas ar maziem žurkulēniem padusē?

Es nesaprotu, kā var gribēt kaķi. Manuprāt, pilnīgi nejēdzīgs dzīvnieks. Kāda vispār jēga no dzīvnieks, kuru var tikai kasīt un arī tikai, kad viņš ļauj, pretēji skrāpēs un kodīs arī rokā, kas baro?

Jā, tā ir. Kaķis ir ar raksturu, kā jau dižciltīgs dzīvnieks, neļaus neko ja pašam nepatiks.
Nav kā suns kas, kā kalps skraida visur pakaļ.
Galu galā ja kādu cilvēku nosauc par suni vai kuci, tas ir lamuvārds.

Pirmkārt, ir kaķu šķirnes, kuras skraida saimniekam pakaļ ne mazāk kā suņi. Otrkārt, ir suņu šķirnes, kuras nav ļoti mīlošas. Treškārt, suns skraida pakaļ nevis kā kalps, bet tādēļ, ka ir ļoti mīlošs dzīvnieks. Kā mazs bērns, kuram mamma vajadzīga nepārtraukti redzeslokā. Ceturtkārt, suns ir intelektuālāks dzīvnieks par kaķi, arī tas veido suņu dabu.

Harmony, jo es esmu no tiem cilvēkiem, kam vajag mieru, klusumu un personal space apkārt. Suņus esmu pieskatījusi daudz un dikti, laukos pašiem vienmēr ir bijis suns, tā ka mūždien uzbāzīgā drauga koncepts man nav svešs.
Lielākā diskusija tomēr ir par to, ka ne jau kaķi vai suņi labāki, bet gan to, ka dzīvoklī mokās ne tikai suns, bet arī saimnieka kaimiņi. Kaķi kaimiņus traucē tikai tad, ja pieder bezatbildīgiem saimniekiem, kuri dzīvniekus nesterelizē vai izlaiž kāpņu telpās un aizmirst, kā rezultātā viss piečurāts.
Skaidrs, ka patversmēs nonāk arī tie suņi, kam saimnieki mirst, bet vairums... Jūs zinat, kuras šķirnes suņi ir visbiežāk tur sastopami? Trokšņainie, aktīvie haskiji, kas vienubrīd bija nu tik ļoti modē, bet paiet kāds brīdis un cilvēks saprot, ka viņš ir pieņēmis īstu nemiera garu mājās.
Šis perfekti izskaidro manu nostāju.
https://www.youtube.com/watch?v=jTf03_rzVt0

Pirms ņem suni, tu taču uzzini kāds konkrētajai šķirnei ir raksturs. Suni var piemeklēt jebkuram raksturam, ir gan slinki un lēni, gan aktīvi un runātīgi suņi, kā haskiji. Un ir tādi, kuri praktiski nerej. Ir arī suņu skolas.
Diemžēl cilvēki suni bieži vien ņem smukuma pēc, raksturs nav kritērijs. Tad arī sanāk tā, ka smukais šķirnes suns ir jaatdod patversmē, jo “likās, ka būs citādāks”. Haskijs ir tā šķirne, kura sāk uzvesties neadekvāti, ārdīt laukā māju, piemēram, ja tam nav pietiekami fizisko aktivitāšu. Bet haskijus ņem ne viens vien saimnieks, kuram vakaros uz mežu braukt ir slinkums.

Turklāt, man ārzemēs dzīvojot, reti, ļoti reti nākas dzirdēt suni rejam, te suņu skolas ir populāras. :)

Pirmkārt, ir kaķu šķirnes, kuras skraida saimniekam pakaļ ne mazāk kā suņi. Otrkārt, ir suņu šķirnes, kuras nav ļoti mīlošas. Treškārt, suns skraida pakaļ nevis kā kalps, bet tādēļ, ka ir ļoti mīlošs dzīvnieks. Kā mazs bērns, kuram mamma vajadzīga nepārtraukti redzeslokā. Ceturtkārt, suns ir intelektuālāks dzīvnieks par kaķi, arī tas veido suņu dabu.

Negribu teikt ka suns vai kaķis ir par kaut ko labāks vai sliktāks viens par otru.
Bet atškirīgi ir ļoti. Manuprāt suņa turēšana dzīvoklī ir vairāk vai mazāk dzīvnieka mocīšana.
Bieži redzu kā tie tiek izvesti ārā - 10-15 minūtes un viss ? It īpaši no rīta. Un vēl 2x vakarā. Protams nav laika. Suns kas ir bara dzīvnieks, kam nepieciešamas attiecības, lielāko darba dienas laiku sēž un gaida kad atnāks saimnieks un izlaidīs viņu paskraidīt.
Un arī tikai saitē. Dzīvnieku kuram daba prasa skriet un medīt.
Kaķim dzīvoklis ir visa dzīves telpa, kurš nav bara dzīvnieks, labāk pielāgojas dzīvei pilsētas vidē. Var atstāt vienu uz dienām trijām, ar pāris tualetēm un barību. Netaisīs troksni un traci bez saimnieka. Nav riešana un jezga kad atnāk ciemiņi. Protams ir izņēmumi,suņi kaķi ir visādi, bet sakoties 1:1 sunim dzīve pilsētā ir daudz grūtāka.

Es vispār negribu nekādus mājdzīvniekus un visas problēmas šajā sakarā atkrīt:-D

Man augšējiem un apakšējiem dzīvokļa kaimiņiem ir divu dažādu šķirņu suņi. Ierejas tie labi ja pāris reizes dienā, reizēm var dzirdēt, kā augšējais ļepato pa dzīvokli, bet tas vienkārši ir smieklīgi un man nekad nav traucējis, lai gan arī mīlu mieru un klusumu. Turpretī kaimiņu skaļās balsis, strīdi, urbšana, TV un mūzika uz pilnu klapi ļoti tracina.
Domāju, ka lielākoties "rej visu dienu" gadījumi ir nepareizi izvēlētai šķirnei un/vai nespējai atbilstoši nodarbināt un apmācīt suni.

Es nesaprotu, kā var gribēt kaķi. Manuprāt, pilnīgi nejēdzīgs dzīvnieks. Kāda vispār jēga no dzīvnieks, kuru var tikai kasīt un arī tikai, kad viņš ļauj, pretēji skrāpēs un kodīs arī rokā, kas baro?

Var redzēt, ka nav nekādas sajēgas par kaķiem. Kaķi ir ļoti apķērīgi un rotaļīgi dzīvnieki, kuri saimnieku dievina, ja saimnieks tiešām ir labs un pelnījis šo mīlestību (atšķirībā no suņiem, kuri pieķeras pat pilnīgiem kretīniem).
Man visu mūžu ir bijuši kaķi, tagadējie ir supermīļi un nekad neskrāpē pat tad, ja tiek ņurcīti pret viņu tābrīža gribu. Un es viņus ne tikai "kasu", bet arī spēlējos ar viņiem - plīša peles ķer un nes klāt ne sliktāk par sunīšiem.

suns ir intelektuālāks dzīvnieks par kaķi, arī tas veido suņu dabu.

Tikai tāpēc, ka pakļaujas dresūrai? Paklausīgāks, bet ne gudrāks.

Man ir gan suns, gan kaķis, patīk abi (l) Lai gan es vairāk esmu kaķu cilvēks.
Mans suns vispār rej ļoti maz, ļoti reti. Kad viņu vienu atstāj dzīvoklī, parej kādas 5min un apklust (jā, esmu stāvējusi kāpņutelpā un klausījusies). Kad mēs esam blakus, savu suni rejam esmu dzirdējusi tikai dažas reizes tā gada laikā, kad viņa ar mums dzīvo.

Tikai tāpēc, ka pakļaujas dresūrai? Paklausīgāks, bet ne gudrāks.

Arī kaķi pakļaujas dresūrai, starpcitu. Un ne jau tas ir mans izdomājums, ka suns ir intelektuālāks dzīvnieks par kaķi. Cūka ir inteliģentāks dzīvnieks par suni, ir vieglāk apmācāms nevis tāpēc, ka paklausīgāks, bet tāpēc, ka gudrāks.
Ir arī tāda lieta kā emocionālā inteliģence.

Luī, es labi zinu, ka arī kaķus var dresēt, bet kaķiem ir vajadzīga cita pieeja un tas ir grūtāk.
Zinot savus (un ne tikai savus) kaķus un dažu labu nereāli stulbu suni, tā sauktajiem "pētījumiem" tomēr neuzticos.
P.S. Lai kā tur būtu ar pašiem kaķiem, bet kaķu īpašnieki esot inteliģentāki un radošāki par suņu īpašniekiem. Ja jau ticam visādiem tur pētījumiem, tad līdz galam :-D