Iepirkšanās paradumi

Mēģinu netērēt lieku. Bet gadās. Tad pārdodu, lai gan sanāk ar zaudējumiem. :D

Un kā vēl pērku lietas bez kurām varētu iztikt.. Bet arī izmantoju viņas, nav tā ka stāv un krāj putekļus.
Ierobežoju sevi tādā ziņā, ka pērku tikai tad ja ir pa lēto. Ja kautkas iepatīkas, bet cena pa dārgu, tad nepērku.

Nu, iztikt jau teorijā es varu bez daudz kā, bet vai vajag (piem., kosmētikas, grāmatas, mūzikas, pat ekstrēmāk - daudziem sadzīves priekšmetiem - mirt jau nemiršu, ja nebūs, piem., karošu). Man tomēr dzīve ir tikai viena un neredzu vajadzību sev aizliegt kaut ko, ko ļoti kārojas. Tajā pašā laikā es parasti rūpīgi plānoju pirkumus un apdomāju vairākkārt to, cik bieži lietošu, cik ļoti tas vajadzīgs, utt. Sen sen atpakaļ man bija paradumus pirkt kosmētikas līdzekļus diezgan bieži, kurus beigās oilnībā neizmantoju, bet no tā atradinājos. Protams, arī tagad gadās kāds spontānāks pirkums, bet arī tos neesmu nekā īpaši nožēlojusi.

Tēma ienāca prātā pēc ''vājību'' diskusijas izlasīšanas. Katrs var pirkt, ko grib, kaut 100 vienādas lietas, tikai aizdomājos, vai ir jēga no, piemēram, 70 saulesbrillēm, 25 lūpenēm utt. Gribas pirkt, bet nu roka stiepjas pēc nākamās. Un vai tās, kurām šķiet, ka viņām nav šādu vājību, kā plāno savu naudas plūsmu vai arī tādas ''noraušanās no ķēdes'' ir saistāmas ar kādu sliktu pārdzīvojumu, ko aizpilda tādā veidā vai vēl kā citādāk?

Vai kaut vai 4 cepumu pakas, jo nespējat izvēlēties vai ieraugāt kaut ko jaunu, vai nostrādā reklāma, kaut varat apēst tikai vienu. Un pārējo paku vietā sanāk pārējais pirkums. :-D

Cenšos vairs nepirkt to, ko man nevajag. Tagad man ir plānā iztērēt to kosmētiku, kas stāv mājās, un tad pamazām pāriet uz "zaļākiem" zīmoliem. Tāpat arī, pērkot apģērbu, izvēlēties ilgmūžīgus, kvalitatīvus apģērbus un veidot labāk kombinējamu garderobi, jo apzinos, ka manā skapī ir daudz kas tāds, ko ne ar ko īsti nevar savilkt kopā... Būtībā jau to visu lieko pirkumu dēļ sanāk pamatīgi vairot atkritumu kalnus, kas tomēr nav izdomāta, bet gan reāla problēma... Un nākamais solis būs pārtikas saraksta veidošana, bet to es kaut kā novilcinu - kaut kā nevaru saņemties sākt plānot ēšanu. :)

Cenšos vairs nepirkt to, ko man nevajag. Tagad man ir plānā iztērēt to kosmētiku, kas stāv mājās, un tad pamazām pāriet uz "zaļākiem" zīmoliem. Tāpat arī, pērkot apģērbu, izvēlēties ilgmūžīgus, kvalitatīvus apģērbus un veidot labāk kombinējamu garderobi, jo apzinos, ka manā skapī ir daudz kas tāds, ko ne ar ko īsti nevar savilkt kopā... Būtībā jau to visu lieko pirkumu dēļ sanāk pamatīgi vairot atkritumu kalnus, kas tomēr nav izdomāta, bet gan reāla problēma...

Man tieši tāds pats plāns! High five! :-)

Atkarībā no preces, pārtikai naudu neskaitu, pērku ko gribās, ja vajadzētu, tad gan jau verētu ietaupīt.
Kosmētiku pērku jaunu tikai tad, kad vecā beidzas, šajā jomā neesmu tendēta uz eksperimentiem, ar apģērbu gan gadās visādi, ļoti ātri drēbes apnīk un esmu patstāvīgi kā jauna meklējumos(s)

Piemeram, ar kosmētiku vairs neeksperimentēju, ir produkti, kurus esmu atzinusi par labiem, tos arī noperku, ja beidzas. Un mani grūti sakardināt ar jauniem make-up produktiem, jo lietojot man reti kas tiešām patīk. Un man vairāk patīk izmest, nekā nolikt plauktiņā jaunu :-D
—
Arī ar apģerbu nesteidzos, ja neesmu pārliecināta, neperku. Man vajag to sajutu, ka IR īstais.
—
Toties man patik visādas vienreizējās sejas maskas, tās man ir sapirktas stipri uz priekšu.. un pārtiku arī pērku vairāk ka vajag, tad jāmet ārā, tās ir pozīcijas, kur es varētu ietaupīt

Kādreiz, tam nepievērsu uzmanību, bet tagad, pērku ļoti apdomīgi gan drēbes, gan ēdienu. Neredzu nepieciešamību uzkrāt vairāk mantas, kā lietoju. Ēdienam, pašlaik piekopju scenāriju, kamēr plaukti nebūs tukši, pirkšu tikai piedevas, jo kādu laiku aizrāvos ar visādiem eksperimentiem, un tā sakrājās uzglabājamās pārtikas pārpalikumi, tad nu tagad atgriežos pie ekspermentiem, izlietojot visu, kas plauktiņā. Dekoratīvo kosmētiku iepērku reizi gadā apmēram, kad jau vairāki produkti ir beigušies, kaut ko no drēbēm, reizi pusgadā pa vienai/divām lupatām. Apavus arī reizi gadā. Liekas, ka pat ar šo pirkšanas "atrumu" nespēju novalkāt drēbes, tik daudz, cik tās paspēj sakrāties.
Vienu es sapratu, līdz šim manam "nevēlos neko lieku" stāvoklim bija jāizaug. Kamēr, nejutu to stabilitāti dzīvē un paļaušanos, bija vēlme pirkt un pirkt, jo likās, ka ar šopingu es kaut ko aizpildu. Pašlaik, tieši ir pretējais, ja beidzas sejas skrubis, es laimīgi izmetu iepakojumu un, nevis, eju pirkt nākamo, bet apdomāju, vai man maz tas skrubis vajadzīgs.

Es arī esmu nonākusi līdz tādam stāvoklim, ka nepatīk, ka mājās uzkrājas lietas, drēbes, kuras nelietoju, nevalkāju. Man nepatīk pārbāzts ledusskapis, tāpat arī nepatīk, ja pārbāzti plaukti ar pārtiku, tāpēc kaut ko pērku, kad iet uz beigām vai beidzies.
Arī ar drēbēm ir tā, ka agrāk esmu sapirkusi daudz ko, bet realitātē valkāju labi, ja vienu trešdaļu no tām drēbēm. Pamazām cenšos izrevidēt arī skapi. Kādreiz, un īstenībā joprojām, bija un ir liela vājība uz kleitām. Man ir pilns skapis ar vasaras kleitām, bet tad es sapratu, ka vasarā nav nemaz tik daudz siltu dienu, kad man uzvilkt tās kleitas un nav jēga vairāk tādas pirkt, ja nav iespējas nēsāt. :-D

Es joprojām dažas lietas pērku daudz par daudz. Es to skaidri apzinos, bet savā ziņā tā ir (dārga) terapija - dzīvē nav nekā jauna, vismaz svārki jauni :) Bet kopumā, atsevišķās sadaļās (kosmētika) jau sen esmu atmetusi pirkt to, ko 100% nezinu, ka lietošu. Kopumā, uzlabojumi ir.

Lieku kaut ko no ediena sanak nopirkt, ja ieperkos izsalkusi :-D parejo visu izplanoju un noskatu, pirms perku un izlemju ari nepieciesamibu, pa retam gadaas ari ko ne ipasi vajadzigu iegadaties un drusku nozelot.:-D

Es šajā sakarā varu tikai piebilst, ka personīgi man nav tik daudz līdzekļu, lai pirktu to, kas nav nepieciešams un bez kā varētu iztikt. Pērku tikai pašu nepieciešamāko. Gan jau kādreiz ies labāk! :-P

Bieži sanāk veikalā nopirkt ēdienu, ko, šķiet, gribas, bet, atnākot mājās, secinu, ka nemaz negribu tādu ēst, tāpēc pēdējā laikā ļoti rūpīgi izvērtēju, ko pirkt.
Apģērbu pērku to, kas der un patīk, vēl nav sanācis neko lieku nopirkt.
Toties kurpes.. Ak.. :D Katru gadu pavasara / vasaras sezonā man vajag jaunas papēžkurpes, ne vienmēr nopērku, bet ir tiiiik daudzas skaistas, bet ikdienā īpaši nestaigāju tādās. :D

Esmu diezgan daudz laika ieguldījusi savā izglītībā un karjerā, neuzskatu, ka man ir jāstrādā tik garas stundas, lai knapinātos un pirktu "tikai pašu nepieciešamāko". Protams, uz cenām skatos, ja ir akcijas - vienmēr izmantoju tās, negrābju visus krēmus, skrubjus un kleitas, kas tikai iekrīt acīs, katru pirkumu tomēr izvērtēju, bet jā, mēdzu izmantot iepirkšanos kā terapijas metodi un reizēm pērku lietas, jo patīk pirkt labas(!) lietas. Negribētu strādāt mazāk (it kā iegūt brīvo laiku), bet knapināties vai liegt sev prieku nopirkt kaut ko, kas ir dārgs, bet ļoti patīk.

Ir pirmā nedēļa ar pārtikas limitu pagājusi. Plus/ minus izrēķinājām,cik nedēļā tērējam un tā arī sanāca. Tagad vismaz ir apjausma. Paliek vēl pāri kaut kas no pārtikas,tas nozìmē,ka var vēl mazāk tērēt.
Lieku,protams,sanāk nopirkt. Mani "slazdi" ir jyskveidīgie veikali.. tiger,hm home.. vienmēr sagribās jaunu dvieli,sveču paliktni,vāzi,atsvaidzināt spilvendrānu krājumus utml. So lietu pirkšana man sagādā loti daudz prieka!
Apğērbu veikalos ir vieglāk,maz kas iepatīkas,apavu veikalos tāpat.

Cenšos samazināt pirkto mantu daudzumu, jo nepatīk, ka mājas sāk pārvērsties par noliktavu.
Apģērbu, apavus, somas gan joprojām pērku vairāk kā vajag, jo veikalos grūti atrast kas patīk un der, tāpēc ja redzu, pērku vajag vai nē.

Man nepatīk tērēt naudu, bet patīk tikt pie jaunām lietām. Šāda kombinācija ļauj būt apdomīgai un nejust sirdsapziņas pārmetumus, ja sanācis nopirkt ko mazāk nepieciešamu vai funkcionālu. Iepērkos reti, nepatīk lielveikali, tā atmosfēra. Nepatīk apģērbu piedāvājums veikalos. Uz pārtiku un izklaidēm, kā arī - bērnam paredzētām precēm līdzekļus netaupu. Netaupu arī uz veselības rēķina - ja nepieciešams apmeklēju maksas speciālistus ar labu reputāciju.
Nav pozīciju kurās varētu ietaupīt, lai būtiski nemazinātu dzīves kvalitātes līmeni. Esmu saprātīgs tērētājs.

Tā kā gadu atpakaļ pārvācāmies uz jaunu dzīvokli, kur nav pieliekamās telpas vai pagraba, ļoti apdomāju, ko pērku. Cik daudz lieku mantu patiesībā tika izsviestas ārā pārvācoties, kas bija pa gadiem sakrājušās. Tā kā man patīk dzīvot minimālistiskā stilā un plašas telpas bez simts skapjiem, tad nekas cits neatliek ka pārdomāt pirkumus un patiesībā tas nav nemaz tik grūti. Pērku mazāk, bet kvalitatīvākas lietas. Drēbes arī pavasara lielajā tīrīšanā tika atdotas nabadzīgajiem, uzreiz foršāka sajūta, ka skapis nav pārbāzts ar lupatām.