Noteikti neesmu pieredzējusi mamma,jo pašai ir pirmais bērniņš , kam ir gandrīz 5 mēneši un nezinu vai daru pareizi vai nē,bet vienmēr eju uzreiz klāt pie mazā,ja viņš raud un skatos pēc situācijas,vai ņemt rokās vai nē, jo reizēm raud tikai tāpēc ,ka soska izkrita vai mantiju neaizsniedz, tad pienaku un mierīgi prasu,kas notika mīļumiņ, soska pazuda? Mamma tūlīt tev viņu atradīs vai pados mantiņu. Bet ja raud citu iemeslu dēļ, vienmēr ņemu rokās, es vienkārši nesēju iedomāties ignorēt mazo raudam, jau pašai asaras acīs , kad mazais raud met pupiņu un redzu ka adatiņas tek mazajam, es ņemu rokās,nesaju uz rokām, mietiņu, lai tikai mazais nomierinās , ja ir brīži,kad momentā nevaru paņemt rokās,tad saku,ka mamma tūlīt tevi paņems rociņās, lai mirklīti pagaida. Un neuzskatu,ka rokās ņemšana izlutina mazo, jo īpaši tik mazu, viņam tikai pusgads, viņš tak ne runāt māk, ne staigāt un vienīgi kā viņš var komunicēt ir raudāt, un ja viņam mamma uzreiz nāk klāt un mierināt,tad viņš jūtas pasargāts, drošībā, bet ja atstāj raudām 10min vai pat ilgāk ,tad viņš tak nervozēt var vēl vairāk, lielāks stress, pārdzīvojumi.
Man mazais var aizmigt ātri , paēd un guļ,atliek tik gultā ielikt, bet ir situācijas,ka nesanāk pašam uzreiz aizmigt,tad uzlieku musicbox Dziesmu, paņemu rokās un mīļoju mazo, lai viņš nomierinās, šādi darot , viņš bieži aizmieg man uz pleca,tad panesaju mazliet , uzmanīgi pa istabu un tad noliekusies gulēt, ir kad aizmigt var , ja tīru rociņu viņam, nu ja mazajam tā labāk tīk un viņš aizmieg, tad kas tur slikts? Man galvenais,lai mans bērniņš jūtas labi, drošībā, mīlēts un darīšu visu,kas būs manos spēkos,lai tā būtu. :-)
Bet šķiet autore īsti negrib iedziļināties , kādēļ mazais raud, kā viņu nomierināt , tik meklē visādus ieganstus, lai neņemtu rokās.
Varbūt pa skarbu būs, bet iespējams tev nav mātes jūtas,jo ja mans mazais mīļumins raud un skatās acīs,es vienkārši salūztu, ieraugot tās mazās asarainas actiņas, pašai sāk tecēt asaras, un gribas uzreiz ņemt rokās un mierināt, bet atstāt raudām,nu nepakam! :-( .
Kad mans bērns būs jau tādā vecumā, ka var jau saprast ko es saku, tad mācīsu viņam pacietību, cieņu pret otru cilvēku,ka ir jāmāk pagaidīt , ja uzreiz vecāki nevar pienākt klāt,ka ar raudāšanu visu nevarēs panākt,ka vecāki ir jāciena un tanī pat laikā man ir arī jāciena mans bērns! Pagaidām viņam esmu visā pasaule, un viņš tikai šādi māk komunicēt.
1542
