Ko darīt ar kaķi?

Fuj. man nekad, nekad nav pacēlusies roka sist savu mājdzivnieku, nesaprotu, kā var. Ok, mani arī reizēm kaitina mans kaķītis, bet neko.
Ja reiz izvēlējies dzīvnieciņu tad rūpējies par viņu līdz pašam galam, tomēr mīlulis ir pieradis pie cilvēkiem, pirmām kārtām jau dzīvniekam pašam būs pārdzīvojumi ar svešu vidi, citiem cilvēkiem, ir jaatrod kādas alternatīvas.

Un ja jau kaķis lien pie Tevis , varbūt viņš vienkārši grib mīlestību un kādreiz arī saņemt kādu glāstu nevis entos atraidijumus un stumšanu prom???????

Jūtu līdzi kaķim, ka viņam tāda "saimniece".
Un ja tu vari pacelt rokas pret neizsargātu radību tad steidzami tev jājiet ārstēties!!!

Un tevi pašu vajadzētu sist un sist līdz tev iejietu smadzenes vietā,bet izskatās , ka tev tur ir skaidas nevis smadzenes.

Cik gan ātri mainās viedoklis par izteikšanās kultūru. :D

Autorei, varbūt vajag iziet kādus kursus, nodarbības, kur iespējams saprastu, ka ne kaķī ir tā vaina

Autorei vajag, nevis iziet kādus kursus, bet smadzenes vietā iestādīt!
Pēc dzemdību depresija neattaisno sišanu dzīvniekam. Vienīgais, kas to attaisno ir garīga slimība, kas izskatās autores gadījums.

Diskusija,"ko iesākt ar vīru"? Nav vēl tapusi?:-D

Ārprāts! Dzīvniekam tāpat kā cilvēkam ir raksturs, jūtas, vēlmes un viss cits. Tā čurāšana ratos, dīvāna skrāpēšana un lēkšana kājās, ir ne tikai uzmanības pievēršana, bet atriebība Tev par pāridarījumiem viņam. Kaķis nepaliks parādā. :) Jo vairāk nabaga dzīvnieku strostēsi, jo vairāk nervu pačakarēs un interjeru pabojās.
Un dzīvnieki ļoti labi saprotās ar bērniem, kaķim nepatīk, ka nelaid iedraudzēties ar mazo. Tu viņu ieslēdz citā istabā, bet viņš laužas pie mazā uz istabu, lai viņu, visticamāk, pasargātu. Jo kaķi jūt atrālas būtnes. Bet Tu visu čakarē. Gan kaķim, gan bērnam, gan galu galā pati sev.

Diskusija,"ko iesākt ar vīru"? Nav vēl tapusi?

gan jau drīzumā būs :-D:-D:-D

dreambig vīrs varbūt iebiedēts jau un nebilst ne vārda, staigā pa māju klusām, lai tik autore netiktu nokaitināta vai nedod Dievs iztraucēts klusums un miers b, kad dzer kafiju:-D.

Ne jau par velti saka,ka jāpiedomā pirms ņemt kaķi,ka viņš pieaug, mainas paradumus. Gan jau, ka pārmaiņas arī savādāk pieņēma kā ģimenē ienāca bērns. Nav vairs tikai tas ģimenes mīlulis, ja tāds vispār bija pirms tam.
Tapēc es dzīvnieku neņemu. Zinu, ka varu un gribētu, bet nu, tas ir kā otrais bērns. Apzinos, ka nevarēšu visu to uzmanību viņam.