Man ir depresija

 
10 gadi
Reitings 3675
Reģ: 29.01.2009
Sveikas!
Šī ir mana atzīšanās diskusija. Saprotu, ka priekš svešiem cilvēkiem šāda atzīšanās neko neizsaka, bet šo forumu lasa arī mana māsa (kurai vakar par šo nedaudz ieminējos, bet redzēju, ka nesaprot nopietnību, bet es jau arī baigi neizpaudos ar stāstiem, jo man ir grūti par šo tēmu runāt - uzreiz asaras pa gaisu) un šis, laikam, ir kā kliedziens pēc palīdzības. Aicinu diskusijā piedalīties tos, kam ar depresju ir bijusi tieša vai netieša, bet saskare, jo citi vienkārši nesapratīs.
Aizdomas par to, ka man varētu būt depresija parādījās pirms kāda pusotra mēneša. Visu pārējo laiku domāju, ka man vienkārši ir dzīves apnikums, besis, motivācijas trūkums, enerģijas trūkums u.t.t. Vispār, šis viss, pamazām, aizsākās jau pirms kāda pusgada.. Aizdomas par depresiju (man pat nebija izpratnes kā tas īsti izpaužas) radās tāpēc, ka centos saņemties un " domāt pozitīvi" , vienkārši darīt/rīkoties nevis sēdēt un ņaudēt, rast sevī prieku u.t.t., bet tas viss darbojās uz maksimums divām dienām un tad es atkal pamodos ar domām - kā lai saņemas un normāli nodzīvo šo dienu, kā lai piespiež sevi izkāpt no gultas, izmazgāt matus, sataisīties lai izskatos pēc cilvēka un doties uz darbu. Tā iekšējā sajūta - to nevar izteikt vārdos, mani ir tā kā pārņēmis kaut kas - nezinu kas. Tieši iekšējās sajūtas man lika saprast, ka TAS IR NOPIETNI! Tas nav kaut kāds besis - parastais. Dzīvē ir bijis visādi - esmu visādi jutusies, gan bēdu pilna, gan bez motivācijas, gan sagrauta, bet šādi jutusies es neesmu NEKAD. Turklāt, vienmēr visas sajūtas ir pārgājušas, bet šīs sēž iekšā un prom netaisās. Un paliek arvien sliktāk, termiņš uz kuru izdevās rast sevī pozitīvismu samazinājās jau vairs tikai līdz vienai dienai un nu jau es pat vairs vispār nevaru rast spēku saņemties pat uz 10 minūtēm, šīs nedēļas laikā strauji krītas apetīte (man vienmēr ir paticis ēst), pavasara pirmā saule un siltums mani vinmnēr cēla spārnos, tagad - nekā, nekādu emociju. Jā - forši un tas arī viss, tā it kā tas mani neskartu un tā ir ar dažāda veida situācijām, kas man kādreiz lika smaidīt vai radīja prieku. Ļoti dīvaina situācija bija no svētdienas un pirmdienu - svētdien es biju priecīga, daudz dažādu lietu sadarīju, gulēt gāju ar gandarījumu un labsajūtu, bet no rīta hops - atkal pamostos ar to nenormāli nomācošos sajūtu un domāju kā, lai nodzīvo šo dienu un BEZ IEMESLA. Es vienkārši nesaprotu, kas notiek, es jūtos tik bezpalīdzīga, es jūtu, ka nav manos spēkos ko ietekmēt. Tā ir tik neprakstāma un drausmīga sajūta.
Ir jau vēl viena lieta - apkārtējie neko nenojaušs, jo tiklīdz saskaros ar citiem cilvēkiem - man uzvelkas mistiska maska un es varu smaidīt, smieties, aktīvi čalot u.t.t., tiklīdz cilvēks aiziet prom tā esmu atpakaļ uz sava pelēkā mākoņa. Es pat nesaprotu kurā brīdi es iemācījos tā izlikties (turklāt neapzināti), kādreiz man viss bija sejā rakstīts - ja nejutos labi, vai bija skumji, tas visiem uzreiz bija skaidrs.
Šodien nolēmu palasīt par depresiju, tā teikt - iepazīt, kas tas par zvēru. Un viss ko lasu - vienkārši ir mats matā ar to kā jūtos. Aizpildīju pat vairākus testus, lai noteiktu vai man ir depresija ( šo protams es netaisījos uztvert nopietni, tīri intereses pēc - ko tie uzrādīs) un visos rezultāts bija, ka man ir depresija smagā formā un steidzami ir nepieciešama ārsta palīdzība.
Tā kā es pati jūtu, ka situācija strauji pasliktinās, esmu nolēmusi griezties pie kāda ārsta, kurš man spētu palīdzēt. Jūtu, ka pati ar to netikšu galā un divi tuvākie cilvēki, kam esmu to teikusi -jūtu, ka mani nesaprot. Nesaprot, ka tas ir nopietni. Es nevēlos turpināt dzīvot šādā stāvoklī es vēlos tikt ar to galā, bet man nav ne jausmas kā to izdarīt, jo cik un kā esmu cnetusies- man pašai tas neizdodas.
Ko es vēlējos pateikt ar visu šo palagu:
1. Izteikt sāpi, cerībā ka būs kāds/kāda kas sapratīs.
2. Kliedziens pēc palīdzības.
3. Pie kāda ārsta man sākotnēji griezties - psihoterapeita vai psihiatra? Nav vispār nekādas sajēgas par šo. Bet es vēlos to visu darīt bez ģimenes ārsta līdzdalības.
4. Varbūt varat ietekt kādu patīkamu speciālistu (skarbās tantes un onkuļi nederēs, vajadzētu patīkamu mierīgu,laipnu un saprotošu personu)? Kādas ir aptuvenās cenas budžeta variantā.
15.04.2018 15:04 |
 
Reitings 2185
Reģ: 22.01.2018
no zālēm nevajag baidīties, uz opiātiem nesēdina nevienu - tās dos atpūtu/spēku
ja kāds skaita mantras un pozitīvi domā un tas palīdz - tā diez vai ir klīniska depresija
24.04.2018 22:19 |
 
Reitings 228
Reģ: 14.12.2017
Neizlasīju visu, bet ļoti svarīgi ir ne tikai psiholoģiskais aspekts, bet arī tas, ko ēd, vai kādus medikamentus lieto.
Iesaku grāmatu: The UltraMind Solution: The Simple Way to Defeat Depression, Overcome Anxiety, and Sharpen Your Mind - Mark Hyman
Vai paguglē internetā. Tev nav ne jausmas kādu atšķirību dod tas, ko liec savā ķermenī.
Vēl iesaku palasīt par uztura bagātinātājiem, šeit uzskaitīti pāris, kas strādā ārstējot depresiju pēc zinātiskajiem pētījumiem:
https://examine.com/topics/depression/
P.S Vai lieto orālās kontracepcijas tabletes?
25.04.2018 11:24 |
 
Reitings 228
Reģ: 14.12.2017
Un turies pa gabalu no antidepresentiem. Ilgtermiņā tas izraisīs daudz lielāku depresiju un veselības problēmas!
Kāda muļķības te daži indivīdi sarakstījuši.
25.04.2018 11:25 |
 
Reitings 228
Reģ: 14.12.2017
Uztura bagātinātāji varētu būt vienīgais, ko varētu lietot, piemēram kurkuma ar melnajiem pipariem pēc zinātiskajiem pētījumiem un paša pieredzes strādā kā maģija ;-)
25.04.2018 11:27 |
 
Reitings 567
Reģ: 19.09.2017
tādiem kā Jolly Roger var ieteikt caureju apturēt ar gribasspēku, nevis doties uz podu... (ak jā, caurejas jau arī agrāk noteikti nebija...)

Agrak caureja bija vel izteiktaka, protams, ne tik liela ka tava, bet tomer. Cilveki intelektualas attistibas zina atradas daudz zemak par mums, jo bija gatavi upureties svesu idealu laba. Vinus raksturoja patriotisms, religiozitate, bezjeziga eksistence un nevajadziba. Musdienas vel pietiek sim visam sekotaju, kuru bezjedzigajai eksistencei ir izdomats apzimejums - depresija. Ka es iedomajos par partiku, kura tiek bezjedzigi patereta vinu uzturesanai, man sak skist, ka saule spid mazak, sak savilkties makoni. Un te nu vina nak man preti - smaidiga, kosiem matiem un jaunekligu stiliņu - depresija |-)
25.04.2018 11:48 |
 
Reitings 3734
Reģ: 09.02.2014
Izskatās, ka Tev diagnozes noteikšana ir svarīgāka nekā tikt vaļā no nomāktības. Un nomāktība pusotra mēneša garumā nav nekas traks. Un nomāktībai par iemeslu visbiežāk ir drauga trūkums.
26.04.2018 03:18 |
 
Reitings 1465
Reģ: 10.02.2016
Mīļā meitene, nebēdā, saņemies un aizej pie psihiatra. Tevī ir iespējams PAR DAUDZ sakrājies kaut kas, kas neļauj dzīvot ar pilnu krūti. Izraudies. Galvenais nedari muļķības un aizej pie psihiatra, viņš/-a zinās labāk ko Tev ieteikt. Izrunājies. Būs labi! (l):-P
Domā labas domas un ej ar paceltu šņukuru! 8-) :-)
26.04.2018 08:06 |
 
Reitings 1517
Reģ: 12.09.2010
dreambig, nevajag paarspiileet, protams, ka ir bijushi laimiigi briizhi, bet tas ir kaut kas pavisam atsevisks no taa, kas notiek galvaa. Ja cilveeks nav laimiigs ar sevi, saviem sasniegumiem, attieciibaam un dziivi mainoshiem notikumiem, tad tas nav tik vienkaarshi kaa peec nedeeljas par to aizmirst.
26.04.2018 12:13 |
 
Reitings 803
Reģ: 21.09.2015
Ja cilveeks nav laimiigs ar sevi, saviem sasniegumiem, attieciibaam un dziivi mainoshiem notikumiem, tad tas nav tik vienkaarshi kaa peec nedeeljas par to aizmirst.

tu nopietni? Manā izpratnē, ja cilvēks nav laimīgs un apmierināts, tad viņš to saprot un maina savās iespēju robežās to ko var, reizē pieņemot to, ko mainīt nevar. Manuprāt, ja dzīvē ilgstoši kaut kas neiet, tad es sāku domāt, ka dzīvē es kaut ko daru ne tā un domāju, kas jāmaina (attiecības, darbs, dzīvesvieta, draugi, sliktie ieradumi utt.), nevis ieraušos segās, bimbāju entos mēnešus, domāju, kuru ārstu izvēlēties, lai man izraksta tabletes, kuras mainīs manu "ķīmisko sastāvu smadzenēs" vai vispār par to, ka man jāmirst, jo nekas nesagādā prieku. Tas laikam daudz ir atkarīgs no tā kā cilvēks uztver neveiksmes. Es tās uztveru asi pirmajā brīdī un sevi kritizēju, bet ne tā, lai ilgstoši sevi grauztu iekšēji. Vienmēr der atcerēties, ka cilvēks nav koks - dzīvē savu lokāciju un skatu uz ārpasauli var mainīt ;-)
26.04.2018 14:22 |
 
Reitings 2494
Reģ: 29.01.2009
Iesaku aiziet Āgenskalnā uz psihiatrijas centru. Tur Dr. Grauda ir baigi labā.
Ja gribas pamēģināt bez zālēm - iesaku psihosomatikas klīniku, iziet psihoterapijas atbalsta kursu. Ja ir depresija - tomēr iesaku ātri tikt atpakaļ uz ceļa. Jo ilgāk vilksi, jo grūtāk būs. Bet runāšana par un ap to jau ir pirmais solis. Tā kā malacis - tu esi kaut ko jau sākusi. Otrais solis ir palīdzības meklēšana. Ja galīgi čābīgi paliek - uzzvani uz krīzes tālruni dardedzei - vismaz izrunāties.
26.04.2018 14:38 |
 
Reitings 3934
Reģ: 01.04.2011
Es ieteiktu neiet pie psihiatra. Tās zāles, ko viņi izraksta, neko neārstē. Tikai atvieglo ikdienas gaitas.
Depresiju nevar izārstēt arī ar padomiem: "domā pozitīvi", "atrodi hobiju", " tiecies ar draudzenēm", "nomaini darbu".
Depresijas būtība ir situācija, kad cilvēks nespēj rast jēgu savai eksistencei un attiecīgi zūd motivācija "piecelties no gultas". Depresijas pamatā ir nerealizēts vairošanās instinkts (ģenētiski noteikts visu dzīvu būtņu galvenais eksistences mērķis). Ja cilvēkam instinkts ir izteikts, bet nav apmierināts, rodas depresija. Tiem, kam vāji izteikts, tiem depresija nerodas pat ja šo instinktu neapmierina visas dzīves laikā.
Tātad, ja gribi izārstēties no depresijas, tev vajag uzticamu, mīlošu partneri ar ko radīt pēcnācējus.
Par pēcdzemdību depresiju te nav ko runāt- tā nav depresija. Tas ir stāvoklis, kad emocionāli un/vai fiziski vājāka sieviete ir fiziski pārgurusi no negulētām naktīm, pampermaiņas komplektā ar vilšanos, ka viss nav tik rožaini, kā reklāmās, žurnālos, instagram, bez emocionāla un fiziska atbalsta no tuviniekiem.
Protams, farmaceitiskām kompānijām ir izdevīgāk pārliecināt sabiedrību par depresijas ilgstošu "ārstēšanu" ar medikamentiem, kuri, kā zināms, nevienu nav izārstējuši.
26.04.2018 14:53 |
 
Reitings 286
Reģ: 15.12.2016
Interesanti, cik daudziem no cilvēkiem, kas šeit raksta ''patiesībā depresija ir x, y, z!'' ir ja ne medicīniska izglītība, tad vismaz ir bijis ļoti liels laika ieguldījums depresijas pētniecībā un viņi var medicīniski precīzi izskaidrot tās darbības mehānismus + izskaidrot vismaz populārāko antidepresantu darbību. Nezinu no kurienes cilvēkiem rodas tādu apmēru egomānija, ka bez jebkādām zināšanām jomā uzskata sevi par lielākiem ekspertiem nekā ir paši eksperti, t.i., ārsti, ne tikai ar padziļinātu teorētisku izglītību, bet arī gadiem ilgu praktisku pieredzi. Face. F-ing. Palm.
26.04.2018 15:02 |
 
Reitings 3934
Reģ: 01.04.2011
Probability
Es nemaz nenoliedzu, ka depresijas mehānisms ir labi izpētīts un medikamenti ļoti labi atvieglo pacienta ikdienas dzīvi. Tā tiešām ir.
Bet to, ka šie medikamenti neko neārstē, ir fakts. Tie jālieto ilgstoši un pārtraucot lietot, pēc zināma laika depresija atgriežas.
Depresiju var izārstēt novēršot cēloni.
Ja neticat, uztaisiet kaut vai tepat aptauju tām, kam depresija ir bijusi. Kā depresija korelē ar mīloša partnera esamību vai neesamību.
26.04.2018 15:15 |
 
Reitings 803
Reģ: 21.09.2015
Par pēcdzemdību depresiju te nav ko runāt- tā nav depresija. Tas ir stāvoklis, kad emocionāli un/vai fiziski vājāka sieviete ir fiziski pārgurusi no negulētām naktīm, pampermaiņas komplektā ar vilšanos, ka viss nav tik rožaini, kā reklāmās, žurnālos, instagram, bez emocionāla un fiziska atbalsta no tuviniekiem.

pamēģini iestāstīt to manai radiniecei, kurai bija noteikta diagnoze pēcdzemdību depresija, un kura izdarīja pašnāvību vannas istabā. Gudriniece atradusies. Cik debilai ir jābūt jaunajai mātei, lai domātu, ka rūpes par bebi ir rožains pastaigu lauks, pēc tam saprast, ka tā tomēr nav un tāpēc rastos depresija. Ieteiktu pirms tam papētīt pieejamo litaratūru.
http://grutnieciba.lv/noderiga-informacija/kas-ir-pecdzemdibu-depresija-un-kadi-ir-tas-celoni/
26.04.2018 15:21 |
 
Reitings 286
Reģ: 15.12.2016
Ja neticat, uztaisiet kaut vai tepat aptauju tām, kam depresija ir bijusi. Kā depresija korelē ar mīloša partnera esamību vai neesamību.

Perfekti zinātniska metode. Bet šādus atklājumus iesaku neturēt slepenībā - raksti medicīnas un psiholoģijas žurnāliem. Zinātnieki būs šokā. Varbūt pat depresijas ārstēšanas metodi ar attiecību uzsākšanu nosauks tavā vārdā.
26.04.2018 15:25 |
 
Reitings 803
Reģ: 21.09.2015
Ja neticat, uztaisiet kaut vai tepat aptauju tām, kam depresija ir bijusi. Kā depresija korelē ar mīloša partnera esamību vai neesamību.

šo es vairāk tad tiešām attiecinātu uz pēcdzemdību depresiju. Runājot par to radinieci un atsaucoties uz diskusiju par piedalīšanos dzemdībās - viņai vīrs atteicās piedalīties dzemdībās, kas viņu ļoti sāpināja. Pēc tam vīrs arī atteicās palīdzēt tikt galā ar meitu, jo uzskatīja, ka tas ir sieviešu darbs un uzskatīja, ka tas ir viegli un nerada problēmas. Nu tur protams daudz kas cits bija arī pa vidu, bet nu šajā brīdī tad attiecinātu vairāk Viedās minkas izteikto viedokli par korelēšanu ar mīlošu partneri, uz pēcdzemdību depresiju un atbalsta trūkumu.
26.04.2018 15:33 |
 
Reitings 806
Reģ: 18.01.2018
Nekad (un cerams nākotnē nekad) ar depresiju neesmu saskāries, nedz pats, nedz tuvākie. Līdz ar to ne noliedzu, nedz atbalstu faktu, ka tā ir slimība, jo nevaru argumentēt nevienu pozīciju.
BET....man tādas aizdomas, ka šeit ir jāārstē cilvēka gars, iekšējā pasaule, nevis depresija kā nosaukums. Nez kāpēc man depresija asociējas ar garā vājiem cilvēkiem, un šeit es nedomāju psihiski nelīdzsvarotiem. Bet vienkārši vājiem, par sevi nepārliecinātiem, bailīgiem vai tamlīdzīgiem cilvēkiem. Varbūt es šauju galīgi garām, bet es nespēju iedomāties, kā var ieslīgt depresijā stiprs cilvēks, kam ir savi mērķi dzīvē utt, izņemot, ja šis pašpietiekamais cilvēks ir salauzts kāda smaga zaudējuma dēļ.
26.04.2018 15:49 |
 
Reitings 3934
Reģ: 01.04.2011
Dreambig
Nu re, nu ja tavai radiniecei dotu pretdepresijas zāles, diez vai viņa būtu laimīgs cilvēks. Sievietēm, kurām aktīvi palīdz (fiziski, emocionāli) vīrs, vīramāte, pašas māte, draudzenes nemēdz nonākt līdz "pēcdzemdību depresijai". Sieviete, kas savās sajūtās un darbos pamesta viena ar zīdaini, komplektā ar pārmetumiem un piezīmēm par to, kā jūtas un uzvedas "īstas mātes", drīzāk ir brīnums, ja iztiek bez depresijai līdzīga stāvokļa.
26.04.2018 17:01 |
 
Reitings 2185
Reģ: 22.01.2018
ak, atkal mēģinājumi novienādot visus, jo 'man tā šķiet/es tā zinu'... visi šie cieto viedokļu izteicēji un izteicējas tiešām nekādi nevar iedomāties, ka visi citi nav vienādi ar tevi vai tavu tanti. katram ir atšķirīgs organisms, smadzenes, prāts, domāšana. prātā sajukt un sākt kost cilvēkiem kājā - o, jā, tā ir reāla lieta, šito liekam traķenē. depresija - nu, nu, sadomājās, partnera mīloša nav utt.
26.04.2018 17:54 |
 
Reitings 1126
Reģ: 09.04.2016
Par dažiem komentāriem šeit tiešām var tikai pabrīnīties..
nespēju iedomāties, kā var ieslīgt depresijā stiprs cilvēks, kam ir savi mērķi dzīvē utt,

Man ir savi mērķi dzīvē, bet, re, depresijai tas netraucē.
Nu nav, nav tā, ka depresija neskar cilvēkus, kuri ir materiāli nodrošināti, ar ģimenēm, labu karjeru, regulāri ceļo utt. Arī šādus cilvēkus piemeklē depresija, tā ir slimība.Kā jums patiktu, ja, kad esat saaukstējušies, jums pateiktu "tas ir tikai galvā" , "domā pozitīvi, gripa pati no sevis pāries" , "Dieva dēļ, turies tālāk no antibiotikām!!!"
Protams, labāk ir tad, ja var izārstēties bez medikamentiem, bet ir gadījumi, kad tas nav iespējams. Tāpat kā neārstēta gripa vai jebkura cita fiziska slimība var izraisīt smagas komplikācijas, tāpat arī mentālās slimības, ja tās palaiž pašplūsmā, var parādīties komplikācijas.
26.04.2018 18:17 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits
vairāk  >

Lietotāji online (3)