Es nelasīju visus komentārus, tādēļ nezinu, vai manas domas/jautājumi kaut kādus viedokļus jau nedublēs, bet, arī mēs (es + vīrs + bērns) šobrīd esam kaut kādā zemā starta pozīcījā attiecībā uz mājokļa maiņu, bet tā arī nekur tālāk netiekam...
.
Noteikti zinām, ka vēlamies dzīvojamo platību, kas ir vismaz 70 m2 un, ja dzīvoklis - tad vecajā mājā (ar veco saprotu visu to, kas celts pirms kariem) un noteikti ne jaunajos projektos. Pārsvarā nav problēma platībā, bet gan tieši kvalitātes un cenas attiecībā... kas nozīmē ierobežotas iespējas spēt apmaksāt kredītu iegādei + civilizētam remontam, jo veco māju dzīvokļi ir tiesām DRAMATISKĀ vizuālaja un bieži vien arī tehniskajā stāvoklī.
.
Par dzīvojamo istabu, kas apvienota ar virtuvi manā skatījumā ir plusi un mīnusi. Piemēram:
+ ja nāk viesi, tad ir forši, ka rosoties pa virtuvi vari būt tur pat notikumu epicentrā, nevis esi kaut kur citā telpā un neko ne redzi, ne dzirdi (īpaši, ja plānojums ir tāds, kur virtuve nav ne blakus, ne pretī viesistabai;
- ja kāds paliek pa nakti, tad virtuves (un biezi vien arī labierīcību) brīva izmantošana naktī/vakarā vai gari no rīta ir ierobežota, lai netraucētu miegu tiem, kuri nakšņo uz dīvāna. Šo, protams, atrisina variants, ja ir atsevišķa "viesu istaba", bet būsim reāli - cik mazgabarīta dzīvokļos tāda vispār ir iespējama? Tikai mājā, vai lielā dzīvoklī, kas savukārt nebūs budžeta variants).
.
Dzīve divistabu dzīvoklī ar bērnu nav neiespējama, bet viss jau atkarīgs no tā, kāds ir plānojums un kādas ir pašu sajūtas par to. Es arī pārstāvu to grupu, kas ir auguši dzīvoklī, kur viesistaba bija arī vecaku guļamistaba, bet bērniem bija atsevišķa istaba. Pati ar savu bērnu tā dzīvot negribētu... ja nebūtu citu iespēju, protams, var dzīvot arī vienistabas dzīvoklī 5 cilvēki, tomēr, ja ir iespēja nodrosinat sev plašāku telpu, tad labāk iespringt uz to, varbūt ietaupīt uz kaut kādiem bezjēdzīgākiem tēriņiem un tad tā šo realizēt.