zini visu

Draugs ko tādu (bet ne Bites pakalpojumu) gribēja uzlikt dzīvoklī, lai redzētu, vai tur kādreiz nenāk pārvaldnieks, saimnieks, vai ko kaķis dara. Es tomēr negribu. Neredzu tam īsti jēgu, kamēr aizdomām vispār nav pamata.

Kā jūs justos, ja jūsu mājās kāds no ģimenes locekļiem nolemtu tādu uzstādīt?

Ja tas notiktu man nezinot, es justos pretīgi.
.
Bet vispār viss ir atkarīgs no situācijas. Esmu vecajā dzīvoklī ko līdzīgu izmantojusi, jo tur notika dīvainas lietas. Piemēram, es atgriežos mājās, bet tur deg gaisma, ko no rīta nemaz nebiju slēgusi, istabā izstumdīti krēsli, slapjas čības (un nekāda sakara ar kaķi). Divreiz atstāju kameru, bet tad arī dīvainības izbeidzās un video arī neko neuzrādīja.

Vai jūs ko tādu izmantotu un kāpēc?

Domāju ka izmantotu, bet tikai lai fiksētu kas notiek ar ieejas durvīm un vai zagļi tur nelaužas, bet tam arī nav vajadzīga šāda Bites aparatūra, var noderēt pat reģistrātors.

Kā jūs justos, ja jūsu mājās kāds no ģimenes locekļiem nolemtu tādu uzstādīt?

OK, lai tikai mani neviens nefilmē.

Kā skatāties uz izsekošanas jautājumu kopumā, īpaši uz tiem bērnu GPS pulksteņiem, vai citiem, piemēram drēbēs ieslēptajiem gadžetiem? Par/pret? Kāpēc?

Ja piemēram kādu nelieti vajag izsekot, tad uz šādu jautājumu skatos pozitīvi. Sekot sekošanas pēc gan nevajadzētu.

vai ko kaķis dara.

Profesore a kāpēc vajag izsekot kaķi? Viņš ir neredzēts bujāns vai kas? :-D

Piemēram, es atgriežos mājās, bet tur deg gaisma, ko no rīta nemaz nebiju slēgusi, istabā izstumdīti krēsli, slapjas čības (un nekāda sakara ar kaķi).

Poltergeists. 8-)

xanax, nē, nu vnk. interesenti būtu paskatīties, kā šis izklaidējas, kad mūs nav. Ne jau katru dienu atnākot mājās analizēt kaķa nedarbus, intereses pēc vienreiz pārbaudīt un viss :-D

Man kameras būtu noderīgi 2reiz - lai paskatītos, kā kaķis pa māju nesās, kad neviena nav un lai paskatītos, kā es naktī guļu, brīžiem ir sajūta, ka pieslēdzos pie helikoptera un griežos līdzi.
Filmēt mājās notiekošo, kā to parāda bites reklāma, būtu pilnīgi nepieņemami, arī lai redzētu, ko bērni dara vai nedara. Pat ja tie iespējams ir pusaudži, kas dara nezin ko.
bērnam spraustu klār GPS visdrīzāk tikai tad, ja sēdinātu vienu pašu autobusā uz kaut kurieni. Ikdienas maršrutā noteikti nē. Sajūta, ka tas nav godīgi, pret cilvēka personisko brīvību un telpu.

Es pati neizmantotu un nebūtu laimīga, ja no ģimenes izmantotu. Atbalstītu tādos gadījumos ,ja aizdomas, ka kāds zog, vai arī, ja ir auklīte un rodas šaubas vai neizturas agresīvi ,vardarbīgi pret bērnu.
Ja kāds no ģimenes ļoti uzstātu ,tad piekristu likt, tikai tādās telpās, kurās neuzturas ikdienā lielāko dienas daļu- priekštelpa, viesistaba vai virtuve.
Īsti neatbalstu bērnu izsekošanu, jo mums vajag uzticēties saviem bērniem. Ja ir tieksme klaiņot, neatbildēt uz mammas zvaniem nezin cik ilgstoši, tad varētu mamma tādu ierīci izmantot, bet ja viss ir kārtībā un vnk zinkārīgas pēc, tad nē.
Vispār bite kļūst par detektīvu, izsekotāju firmu. Nezinu, kāpēc viņi izvēlas tieši tādu ceļu? Laikam cilvēkiem ir interese, bet manās acīs tas, tikai pazemina firmas pozitīvo tēlu.

Lai zinātu bērna atrašanās vietu, jebkāda veida izsekošanas ierīce ir ok, bet filmēšanu vai noklausīšanos atbalstu tik tad, ja, piemēram, ir aizdomas, ka bērns iepinies kaut kādās ne tādās kompānijās. Visādi citādi neatbalstu nekādas novērošanas un noklausīšanās, ja vien tas nav drošas ceļu satiksmes, pagalma, kāpņu telpas nolūkā, lai pēc tam varētu pierādīt notikušā apstākļus.

Laikam cilvēkiem ir interese, bet manās acīs tas, tikai pazemina firmas pozitīvo tēlu.

Jā, tas skaitās moderni, piemēram, ierakstīt sarunu. Ja ko tādu uzzinu, zūd cieņa pret cilvēku.

piemēram, ir aizdomas, ka bērns iepinies kaut kādās ne tādās kompānijās.

par šo arī domāju. Bet kā tam bērnam paziņot, ka Tu zini, ka tagad būs tā un tā? Atklājot novērošanu, noklausīšanos utt. pazustu pēdējās cieņas druskas, kas spurainajam pusaudzim ar problēmdraugiem vēl būtu palikušas. Iedomājos sevi, ka pusaudzi - vispār mājās neuzturētos noteikti un uztvertu kā drausmīgu nodevību.

Nav jau jāsaka, kā uzzināja. Vienkārši vadoties no tās iegūtās informācijas, var labāk zināt, kā vadīt sarunu, kādā virzienā vest bērnu, domas, jo ir skaidrs, cik nopietnas lietas tur ir apakšā.

Bērnudārzniekam un skolēnam, kurš tikko uzsācis skolas gaitas, iespējams, apdomātos par GPS, ja ikdienā viens pārvietotos ar sabiedrisko transportu, pa pilsētu utt. Bet tikai ar bērna piekrišanu, kā arī izskaidrojot, kā tas strādā un kam paredzēts.
Videonovērošanai šobrīd jēgu neredzu, jo dzīvoju viena, mājdzīvnieku nav un zagļi pie manis uz doto brīdi nelaužas. Nākotnē arī neapsveru tādu iegādāties un uzstādīt. No domas vien paliek neērti, apzinoties, ka tiks filmēts katrs solis.

Bet kā tam bērnam paziņot, ka Tu zini, ka tagad būs tā un tā?

Nav jau jāatklāj uz jāaizliedz. Liegumi nestrādā. Jāsaprot, kas notiek un jāmēģina ievirzīt uz citām aktivitātēm/interesēm.

Jā, tas skaitās moderni, piemēram, ierakstīt sarunu. Ja ko tādu uzzinu, zūd cieņa pret cilvēku.

Es zinu vienu cilvēku, kurš ieraksta sarunas un vairs nav vēlmes ar viņu runāt pa mob.

Pusaudzis tomēr jau ir pusaudzis, kuram arī dažreiz vajag ieslēgties savā istabā un pavadīt tur kādu laiku vienam. Ja vēl uzzinātu, ka vecāki to ir ierakstījuši video...

Mūsdienās jau ir sajūta, ka soli nevar paspert, lai kāds nefilmētu - darbos, veikalos, tuneļos, dažādās iestādēs, utt. Ja tiešām nenotiek kkādas mistiskas kriminālas darbības, nekādu kameru mājās. Pietiek jau ka darbā zem kamerām sēžu, tā tik vēl trūka, lai tādas būtu vēl mājās.

Mēs tādu labprāt vēlētos, lai paskatītos, ko dzīvnieki dara, kad neviena nav :D Bet Bites konkrētais piedāvājums neśķita tam izdevīgs :D
Savas meitas nekad nenovērotu caur videonovērośanas kamerām.

Videonovērošana būtu pieņemama tikai drošības nolūkos pie mājas ieejas un pa perimetru, bet ne dzīvojamās telpās.
Par bērniem - šad tad neatteiktos no GPS pulksteņa drošības nolūkos, nevis, lai bērnu kontrolētu visu laiku.

Mājās kameru pie šobrīdējiem apstākļiem neuzstādītu, ja nu vienīgi, lai redzētu, ko kaķi dara, bet viņi nekautrējas arī manā klātbūtnē un dara, ko grib.
Mazajai māsai nav nekādu atsevišķu ierīču, lai viņu izsekotu, bet ir Iphone un ar find friends aplikāciju redzu, kur viņa atrodas. Viņa par šo ir informēta, ikdienā nemēdzu pārbaudīt, kur viņa atrodas, bet bija vienu brīdi problēma ar nodarbību neapmeklēšanu, teicu, ka nodarbību laikā pārbaudīšu, vai ir tur, kur jābūt. Tāpat telefonu skolā nozaga, ieslēgts find my phone palīdzēja atgūt. Ja tas netiek izmantot pārspīlētai kontrolei, bet ir drošībai, neredzu tajā neko sliktu, bet bērnu "saprātīgā vecumā" par to jāinformē tomēr, manuprāt.

Ja interesē filozofiskās pārdomas par šo tēmu, iesaku noskatīties Black Mirror sēriju "Arkangel". Mātei pazūd meita, pēc kā māte izdomā ielikt meitenes galvā čipu, kurš darbojas ar šādu te novērošanas planšeti. Sērijas saasinājumu un atrisinājumu laikam nav jāsaka, ja nu kāds tiešām grib noskatīties, bet es savelku paralēles, domāju, ka pēc gadiem tehnoloģijas izaugs līdz Arkangel līmenim un atrisinājumu daudzos gadījumos redzu tieši tādu.

Par bites reklāmu neko nezinu, bet, kad mācījos 12. klasē, draudzenes tēvs vienu dienu ģimenes čatā iemeta bildi ar viņu mājas pagalmu un jautājumu "ko tad mani bērni tur dara?". Ne mana draudzene, ne viņas brālis par to, ka pagalmā ir kameras, neko nezināja. Bet viņas tēvs mēdza arī piezvanīt pajautāt, kur viņa ir un ko pēc skolas dara, un pēc tam pārbaudīt vai nemelo, un pēc ballītēm sagaidīt ar alkometru.
Savās mājās neredzu vajadzību pēc kamerām. Mans suns gan jau, kamēr neviens nav mājās, vienkārši guļ. Ja kāds manās mājās vēlētos ko tādu uzstādīt, es ceru, ka ar mani pirms tam apspriestots, nevis nostādītu fakta priekšā "mums ir kameras". Un pat tad, apdomātu tikai pagalmam, vai ārdurvīm. Citur neredzu vajadzību.
Bērnu man nav, tādēļ nezinu kā mainītos mana domāšana, kad būtu jāuztraucas par viņu drošību, bet uzskatu, ka ir citi veidi kā parūpēties par bērna drošību, un nav nepieciešams viņam piestiprināt pulksteni ar gps.