Es nespēju iedomāties, cik grūta būtu mana dzīve bez angļu valodas. Pie datora vispār liekas, ka varētu tikai draugos, cosmo un tvneta komentāros sēdēt...
+++
Nebiju par šo nekad tā domājusi, bet tiešām... Manā gadījumā bez angļu valodas mana dzīve patiešām būtu pelēka un neizteiksmīga, jo angļu valoda ar mani kopā ir ikdienā - saziņā ar draugiem, saziņā ar citiem cilvēkiem dažādās domubiedru, interešu grupās. Angļu valoda vajadzīga darbam, angļu valodā skatos filmas, klausos intervijas, mūziku. Reāli visa dzīve rotē ap šo vienu valodu un nespēju iedomāties cik tas būtu drausmīgi, ja vairāk par latviešu valodu nezinātu.
Jāsaka gan, ka, neskatoties uz to, ka skolā mācījos gan krievu, gan angļu valodu, tā pa īstam šīs valodas apguvu tikai pēc skolas beigšanas. Klāt visiem tiem padomiem, kuri te jau ir doti, vēl gribu piebilst, ka, apgūstot valodu, nevajag baidīties runāt skaļi kaut vai pašai ar sevi. Man tas ļoti palīdzēja. Pirmkārt, nekaunēties runāt skaļi. Ortkārt, tas ļāva dzirdēt savu balsi, savu izrunu. Ikdienā, darot, piemēram, dažādus darbus pa mājām, skaļi runājot, pati ar sevi veidoju dialogus, runāju par dažādām tēmām. Ideāli, ja ir iespēja parunāt ar kādu cilvēku, kurš labi runā angļu valodā, jo, manuprāt, iekalt valodu ir viena lieta, bet, ja reāli tajā netiek runāts, ir grūti iemācīties veidot teikumus un apgūt valodu tādā līmenī, lai tiešām var ar angliski runājošu cilvēku uzturēt sarunu.