Break up

Izdzer vīna pudeli, izraudies līdz bezspēkam un sāc dzīvot jaunu dzīvi. Man palīdzēja.

Jaaaaaa.... (t) Tā sajūta liek sirdij sažņaugties.
Arī iesaku izraudāšanos. Apdomāt, ka dzīvē taču vēl ir tik daudz iespēju. Ja nav otrai pusei tā patikšana, tad nav un tur diemžēl neko nevarēs padarīt, lai vai kā tas sāp. Jāsavāc tās pārpalikušās pašcieņas dupatiņas (vismaz tā toreiz bija man) un jādzīvo tālāk.
Par sociālajiem tīkliem, telefona numuriem, utt - man palīdzēja "projām no acīm, projām no sirds".
Un tad - tikai laiks. Kurai nu tas paņem ilgāku laiku, kurai mazāku. Šī būs klasika, bet par labu droši vien nāks jauni hobiji, nodarbes, kas liks nodarbināt prātu. Un tad jau ar laiciņu visticamāk būs spēks un gribēšana sākt ko jaunu un skaistu :)

Ja ņem vināru, tad labāk ar izdzēstiem telefonkontaktiem un izlādējušos portatīvo. Pieredze tāda, ka sākumperiodā reibumā kārdinājums nolūgties (stulbi, bet diemžēl reāli) ir teju nepārvarams.
.
Ja no veselā saprāta pozīcijām - vajag rehabilitācijas periodu, kura laikā savākt sevi emocionāli, fiziski un praktiski, un tad jau var skatīties, ko un kā. Lielu izturību Tev!

Nu noteikti neraksti un nepiesienies viņam, es atceros, ka pēc pēdējās šķiršanās vnk izdzēsu un nobloķēju bijušā nr. Tā runāšanās neko nedod, nevajag kontakēties, nevajag stalkot soc tīklos- labāk vispār nobloķēt, nevajag kādu laiku doties uz vietām, kas uzdzen kkādas nozīmīgas atmiņas. Vari nedaudz pamainīt savus ieradumus. Ja es agrāk braucu uz dabu 10os, tad pēc šķiršanās jau 8 katru dienu biju darbā, jo likās, ka vakari ir tie skumjākie, kad sanāca viskko acerēties, bet ja agri cēlos, tad agrāk nāca miegs un nebija tie skumjie brīži, brīvdienās vienmēr saplāno kko un vēlams ne ar kkādiem random tinder čaļiem, tad jau labāk vnk atpūties ar draugiem, pati jutīsi to brīdi, kad liksies, ka kāds interesē vai arī vnk esi gatava atkal randiņiem utt. Sāc kkā uzlabot savu dzīvi citās jomās, es kad izšķīros, pēc mēneša nopirku savu auto, pēc diviem sāku dzīvot viena un pēc 3 saņēmu algas pielikumu un uzsāku jaunu hobiju. Un es pat nepamanīju, kā bijušais kļuva par tukšu vietu un uzradās jauns vīrietis, kas man ir milzīgs atbalsts un uzticības persona... un nekad negribētu atgriezties laikā un nešķirties. :)

Vislabākās zāles ir citi vīrieši.

Vislabākās zāles ir citi vīrieši.

Oj, nē, nepiekrītu! :D

Es saku, ka nevajag dzert, tikai pirksti niezēs vēl vairāk ko uzrakstīt. Dzērumā esmu uzrakstījusi tādas lietas, ka kauns vēl tagad.
Vajag censties noturēties pa dienām, centos sev iestāstit, ja šodien noturēšos nerakstot, tad man piepildīsies tas un tas. Tāda mānticība sanāk.

Nekas tik ātri nepalīdz aizmirsties, kā jaunas iepazīšanās, randiņi. Attiecības ir jāiemācās uztver filozofiski, tad arī nevajadzēs dzert un raudāt spilvenā.

Dagmāra Legante 100g Kultūras raidījumā "Personības" pateica lielisku lietu, aptuveni - attiecības ir kā dārzs, kuru Tu kop, bet reizēm, lai kā censtos, tur viss nīkuļo un beigās sapūst. Un nereti Tu tajā puvekļiem pilnajā dārzā rocies un rocies, mēģini atrast kaut ko kas nav sapuvis, bet.. viss ir sapuvis. Un nav jēgas veltīt savu laiku šim dārzam. Vajag saņemt drosmi, aizvērt tos dārza vārtiņus ciet un sākt rūpēties par citu dārzu, kurā nav viss sapuvis.
Protams, pateikt vieglāk kā izdarīt. Saņem spēkus un neraksti. Nebaro puiša ego, mīli sevi, sāc rūpēties par citu "dārzu", kaut - kop attiecības ar sevi. Neļauj sev justies slikti. Paņem no attiecībām visu labo, pacenties saprast kāpēc nesanāca un kāpēc NEVAJADZĒJA sanākt un mierīgu sirdi dzīvo nost :)

Vislabākās zāles ir citi vīrieši.
Oj, nē, nepiekrītu!

Es gan piekrītu, tieši tas man palīdzēja aizmirst un dzīvot tālāk, nav jau obligāti jāveido nopietnas attiecības, kaut vai randiņi, aizraušanās, kontakts ar citiem vīriešiem vienkārši...pazūd arī tā sajūta kad liekas esi nekam nedereīga, vai neesi gana laba, vai vienalga kādu stulbu sajūtu tas ex atstājis..

Peekaboo1, precīzi manas domas!
Aktīvi komunicējot ar pretējo dzimumu, nav ne laika, ne vēlmes domāt par bijušo partneri. Dzīvē ir ienākuši jauni cilvēki, ar kuriem flirtēt, izklaidēties, randiņot. Nepasies pat pāris nedēļas, kā sapratīsi, ka par bijušo vairs nedomā un šķiršanās vairs nešķiet dzīves beigas.

Vīns+izraudāšanās ir laba kombinācija, tikai Tev jāsaprot, ka alkohols palīdz īslaicīgi aizmirsties, bet tā pa īstam spēj palīdzēt tikai laiks. Pati izšķīros pirms 7 mēnešiem. Pa šo laiku ir gan vīns dzerts, gan raudāts, gan bijuši mēģinājumi satikties ar citiem vīriešiem, bet beigu beigās attopos atkal esam visa sākumpunktā. Un tagad, tieši tāpat kā pirms tiem 7 mēnešiem, sirds sāp un salecas ik reizi, kad vien dzirdu viņa vārdu. Tātad, acīmredzot, vēl nav izsāpēts līdz galam, bet es pacietīga, jo zinu, ka laiks dziedē visas brūces.

Ļoti patīk Eliise komentārs. Iesaku uz visu lūkoties vēsu prātu, turklāt, kā jau hanna! ieteica, dzērumā neizmantot iespēju "spontāni uzrakstīt". Atceries, ka ik reizi, kad uzraksti, kad papļāpā pa telefonu vai, nedod dieviņ, satiecies uz kafiju vai, kas zina, vienu ātro, Tu atgriezies sākuma pozīcijās. Proti, raudi, ka Tevi atkal atstāja.
Protams, ir iespējams arī, ka atkal saejat kopā, bet nez vai tam par pamatu var būt dzēruma izrīcības. Dari to, kas tev patīk, varbūt pat mazliet sevi pažēlo, un laiks visu saliks savās vietās.

Man tā bija pirms gada, kad izbeidzās on/off attiecības, kas bija 3,5 gadu garumā. Atceros to dienu, zināju, ka pēdējo reizi tiksimies, raudāju kā mazs bērns, bija tik žēl un sāpīgi. Alkoholu nelietoju, jo vienkārši nelietoju. Atzīšos, ielūkojos viņa FB profilā, zināju viņa nr no galvas. Tagad ir vieglāk, pa šo laiku daudz ceļoju. Retas reizes ar draudzenēm par to runāju, bet mazliet smagi ir joprojām. Nemetos nekādos randiņos, jo negribēju, domāju, ka man pašai šo sāpi vajadzēja izsāpēt. Mazliet sāp un ap sirdi joprojām ir smagi, kad par to iedomājos, bet progresējusi esmu noteikti. Ja satiktu šo cilvēku kādreiz vēl dzīvē, novēlētu, lai veicās un aizietu prom, jo mana dzīve turpinās uz priekšu.

es jūtos debīli, man pat pašai par sevi nāk smiekli, godīgi.
es labu laiku vispār nedzeru un te es divas dienas pēc kārtas laku, atvainojiet, bet citādi to nenosaukt, vīnu pa taisno no pudeles, izpīpēju laikam divas paciņas, uzrakstīju protams visādus idiotismus :-D:-D
un ziniet, ko vēl es vakar sapratu.. varbūt tā vēl kādai ir bijis. man ne tik daudz pietrūkst tas cilvēks kā tāds, (jo trūkumu ir gana un daudz un es tos redzu, un pat "labākajos" mūsu laikos ir bijis daudz kas tizls, kā tā narkotika- mani mīl, es esmu vislabākā, visskaistākā, bla bla bla.
Tā atzīšana. It kā mana vērtība būtu atkarīga no tā, ka man rakstīs komplimentus watsapā.
pašai no sevis jau vēmies nāk, piedodiet.
un vēl, es skatos savas bildes, kā es agrāk izskatījos, un man liekas, ka ar visiem tiem pārdzīvojumiem man pat SEJA ir mainījusies. es izskatos ne pēc sevis. :-D un tad vēl sākas, ka liekas, nu viss, es tagad nesmuka.

Mans vislabākais dziedinātājs ir bijis oho.lv (vai jebkurš iepazīšanās portāls). Tur vari saņemt daudz komplimentus un atgūt pašapziņu! Nav jāsāk randiņot, bet pačatoties var! [:Qgrin
Bet nu vispār pašai sev jāiestāsta, ka viss būs labi, ja nav pirmā šķiršanās, tad zini, ka dzīve turpinās un nāks kāds cits - labāks! Jānovērš domas darot kaut ko aktīvu. Skriešana palīdz labi!