Laucinieki

Kāpēc lauki un dārza darbi tiek tā glorificēti? Ja tas tiešām būtu iztikas jautājums. Bet, ja tas ir hobijs... Mums ar māsām būtu daudz ērtāk mammai vienkārši aizvest no kādas saimniecības nopirktus tomātus, gurķus, u.c dārzeņus, pietiktu gan pārtikai, gan arī marinēšanai ziemai. Viņa tā negrib. Nu, ja negrib, tad negrib. Tas nav iztikas jautājums. Man ir citi hobiji, es nevienam neprasu tajos iesaistīties.
Jā, te tās, kam nepatīk dārza darbi, esam nepateicīgas, slinkas, bezatbildīgas, izlepušas, utt. Jo nebraucam ravēt asteres. :D

Kā jau teicu vienā no pirmajām lpp, vecākiem ir jēga palīdzēt un ir nepieciešams (!!!) to darīt, ja tas ir izdzīvošanas jautājums. Piemēram, ja īpašumā ir lauku māja, tad nav variantu, malka ir jāgādā. Un ir normāli un saprotami, ka bērni to dara, vienalga, finansiāli vai fiziski. Par to neviena vārda nesaku. Runa ir par to, ka es nemūžam ne pirkstiņa nepieduršu hobijiem, kurus izvēlējušies mani radi, bet ne es; un no kuriem nav nekādas praktiskas jēgas, kā vien radu morāli-emocionālais apmierinājums, ka viņiem ir baigi smukās dālijas.

++

Daudz kas nav iztikas jautājums, ne jau tikai dārza darbi tādi var nebūt, bet jebkurš cits hobijs, nodarbošanās. Vienīgi ja zeme, tad gluži purvā jau to neatstāt, tāpat tas ir jādara.

Mūsu gadījumā tā nemaz nav piederoša zeme, bet gan pašvaldības iedalīts dārziņš.

Jā, te tās, kam nepatīk dārza darbi, esam nepateicīgas, slinkas, bezatbildīgas, izlepušas, utt. Jo nebraucam ravēt asteres.

Ja nepatīk, tad nepatīk, nu neko.
Mana bēda autores pieteikumu un vairākus komentārus lasot bija par attieksmi "mani vec/vecāki ir lohi, jo to un to dara un gaida tā darīšanu arī no manis. Negribu palīdzēt, besī. Lohi."

Mana bēda ir tā, ka mammai ir problēmas ar muguru un rokas locītavām, viņai vispār nevajadzētu neko tai dārzā darīt. Nav pat runa par to, ka reizi mēnesī kāds atbrauktu un kaut ko palīdzētu, tas neko nemainītu absolūti - viņa tur iet katru dienu, un bojā savu muguru vēl vairāk. Bet ka reāli tas nav vitāli nepieciešams. Ne es, ne māsas nevaram pārcelties uz dzīvi uz mazpilsētu, pametot savas ģimenes, lai koptu mammas dārzu viņas vietā. Jo reāli to dārzu ne tikai ir jārok - to var samaksāt kādam vietējam kaut vai pusaudzim, lai sarok, tas jau ir darīts. Bet ravēt, laistīt, apgriezt, utt. Ūdens ir jānes no dīķa, smagi jāstiepj spaiņi un jālokās. Mugurai tas par labu nenāk. To dara katru dienu, arī, ja lietus - jo siltumnīcā lietus netiek.

Mūsējie ūdeni ievilka. izmaksāja tas kādus 150€ plus vēl kaut kas elektrorēķinam klāt. Pirmajā gadā aizsala, otrajā nosiltināja. Nu jau vairākus gadus neviens ar spaiņiem no akas neskrien.
Bet pieņēma šādu opciju tikai tad, kad sāka pašiem grūti palikt. Tad vai nu ņemam grožus savās rokās, vai palīdzam to reizi mēnesī.

Reize mēnesī neko nedos, jo ravēt un citas lietas darīt iet katru dienu. Vispār to dārzu vajadzētu nogriezt. Atvestu dārzeņus un miers. Tur vispār nevienam nav sistēmas, daudz mazdārziņu, mazpilsēta. Visi nes ūdeni no tā viena dīķa un vēl cīnās savā starpā, kurš pirmais aizies, tad pēdējiem vairs nepaliek. Elektrības tur nav - tie ir dārziņi nomaļus no mājām. Mamma vispār dzīvo daudzdzīvokļu mājā, dārziņi ir kaut kur kilometra vai divu attālumā. Runa ir par cilvēka veselību, kā jau teicu, reize mēnesī tikai tāpēc, lai būtu sajūta, ka kaut ko esi palīdzējis? :D Tas ir smieklīgi. Vienīgais, kā varētu "palīdzēt", ir pārvākties uz turieni, pamest savas ģimenes un kopt to dārzu. Ko, protams, neviens nedarīs, jo šobrīd tas dārzs reāli ir tikai iegriba. Ja cilvēks no finansiālas palīdzības atsakās, bet grib turpināt bendēt savu veselību par marinētu salātu burciņām, kuras tikpat labas sanāktu arī tad, ja vajadzīgos dārzeņus mēs viņai nopirktu un atvestu. Pat ārsti saka, ka nedrīkst dārzā neko darīt, bet neklausa.

Tas laikam tāpēc, ka cilvēks visu mūžu nodzīvojis darot to savu darbu un nemaz nezina, nevar iedomāties savu dzīvi bez tās darīšanas.
Vai arī analoģija ar pilsētas kundzītēm un dāmām, kam gadi min uz papēžiem, kas mēģina iztaisīties jaunākas kā ir, lauku kundzes ar saviem darbiem mēģina pierādīt, ka ir vēl jaunas, stipras, varošas. Ui, kā tantēm patīk vienai otru noēst no sērijas "paskat, tā jau veca grebzde, vairs neko nevar padarīt, mēs viena gada, bet tu paskaties, kāda šī veca, stīva, līku muguru" Un lielākais bieds ir kad pateiks ko tādu par pašu. tas spīts un bailes, ko citi domās bieži vien ir tas dzinulis. Tāpat arī mērīšanās ar izpalīdzīgākajiem bērniem un mazbērniem. Esat kādreiz dzirdējušas, kā tiek noķengāti tie bērni, kas citiem nepalīdz? Un pasarg' die's ko tādu dzirdēt par savējiem. Mammītēm srdis lūst.

Ja cilvēks pieradis strādāt, tad jau nav viegli tagad pamest to dārzu, jo paša audzēts ir paša audzēts. Varbūt noņem stresu daļēji tā darbošanās, liek iziet ārā, ir par ko domāt utt. Tas, kas bija te trāpīgi teikts, ka uz dārza darbiem daudzas viebjas, ka nu tik smagi, priekš kam, lieki kustēties utt., bet visas citas aktivitātes gan palekdamās pilda.

Jūs te ieminējāties par bezjēdzīgajiem darbiem. Vēl nesen bija brīdis, kad varēja redzēt, kuri darbi tad ir bezjēdzīgi, jo saruka vakanču pieprasījums - krīzes laikā. Samazināja štatus un neprasīja jaunus "liekos". Tā, esmu salikusi visu pa plauktiņiem un varu slinkot tālāk :)

ā, vēl te bija jautājums par to, ko babiņa, kas laukos pieaudzē dārzeņu pati savai lietošanai dod sabiedrībai, kādu labumu?
Labums tāds, ka jebkurš ražotājs, kaut vai tikai sev, nav patērētājs, līdz ar to kopprodukts pieaug. Viņa nevis aiziet uz tirgu un nopērk migloto vai eko kartupeli, bet ēd savējo, nevis patērē.
Un par ražošanu-patērēšanu es te pieminu ikdienas preci, nevis nevienam nevajadzīgus koka sūdiņu ar latvju zīmēm vai tamborētus pincīša sildītājus.
Tad jau no pilsētas pensionāra sabiedrībai mazāks labusms, bet ko tšādu teikt būtu atklāti ciniski, vai ne?

Un par ražošanu-patērēšanu es te pieminu ikdienas preci, nevis nevienam nevajadzīgus koka sūdiņu ar latvju zīmēm vai tamborētus pincīša sildītājus.

Labs:-D
Manuprāt, te jau iezīmēja atšķirību - vai lauku darbi ir ar reālu ieguvumu, vai vienkārši prieka un iedomu pēc. Piemēram, puķu dārza kopšana un ideāls mauriņš ir tikai un vienīgi hobijs, kuru nevajadzētu uztiept citiem, tas pats arī ar trīs groziem svaigu tomātu un padsmit burciņām marinējumu. Ja cilvēkam lauksaimniecība nav iztikas avots, bet vienkārši "gribas savu gurķīti", lai pats arī tiek galā, nevis uzplijas bērniem un vaid par sāpošo muguru.
Viena lieta ir sagādāt vecākiem malku ziemai, pavisam cita - salīkušu muguru plūkāt nezāles ap viņu retajām dāliju šķirnēm vai desmit tupeņu vagām.

Kāpēc jūs visu laiku lauku darbus saucat par hobiju?Vai tad tas nav darbs?Tad jau jūsu darbs arī ir hobijs un tādus hobijus varat ņemt kaut 3!Zemi art hobijs, Sienu gatavot -hobijs, kartupeļus audzēt hobijs!Un kur tik daudzām meičām te vecākiem tik stulbi hobiji un galvenais visām ,,tik tupi vecāki""ne mūžā ceļojuši, ne SPA bijuši , ne manikīrs, pedikīrs, un vēl ārsti saka , ka nedrīkst strādāt, ir jāsēž gulta vai jāstaigā pa veikaliem tā ārsti saka (moš jāmeklē invalīda grupa?Nevari strādāt sabiedrībai nederīgs!!!!!Tikai darbs, dzīvoklis!!!!)Un kur visām tik nabadzīgi vecāki?Visu mūžu hobijo-naudas ka nav tā nav, tehnikas nav, dārzs jārok ar lāpstu , kartupeļi jālasa ar rokām siens jāvāc ar kaimiņu zirgu , elektrības nav, ūdens atrodas 20 km purvā, apģērba nav, veļu mazgā ar rokām, trauku mazgājamās nav, mašīnas nav jāprasa kaimiņš , kurš dzīvo 100 km?Nu kur tad tā un visam vienādi????????Nu meitenes jūs visas tagad apsveicu , jo tikat no tās cūku bedres prom un tagad esat miljonāres!Gudrās zelta meitenes jūs izglābsiet pasauli ar šo jauno ,superīgo domāšanu un Meitenes tad jau jums kauns no tādiem vecākiem, nedrīkst vest uz Rīgu!!!!:-DUN otrkārt arī mazpilsētās, laukos strādā kaut daži jaunieši-viņi ir tupi?Un treškārt vecāki nevis hobijo , bet strādā , kas visu mūžu ir strādājis , to nepārlauzt-es viņus nenosodu , drīzāk riebjas cilvēki, kuri nekad neko nav strādājuši, tik ar mēli braukuši!Tas ir apmēram kā Anglijā ir gudrie angļi, kuri piesmejas latviešiem un sēž birojos, bet tu latvieti vāc angļa tualeti!Tava māte, tēvs vismaz godīgi pelna naudu, bet ko tu teiktu par Latvijas oligarhiem , miljonāriem-teiksi , ka viņi gudrāki par taviem senčiem?

burdensity, kāpēc Tu tik ļoti cepies par šo jautājumu? Sāpīgu punktu aizskar, esi lauksaimniece? Pirms bļauj, izlasi citu uzrakstīto, varbūt nevajadzēs klabināt tādus pārspīlējumus un izdomāt apgalvojumus, kuras neviena nemaz nav uzrakstījusi.

Ja jūsu attieksme tagad pret vecākiem ir -tā ko tu te piesējies ar savu tupo hobiju (hobijs ir marku kolekcionēšana, šahs, koris, ne jau siens, mājdzīvnieki, dārzs-neviens cilvēks sava prieka pēc neaudzēs 20 ha kartupeļu vai 100 govis, tikpat labi varam savus bērnus saukt par hobiju- un vecāki jums pateiks atšujies no manis, pati tiec galā ar savu hobiju!Tad lūdzu nosauksim meičas jūsu hobijus, kuri nebūt nav smags darbs-SPA , restorāns,pludmales volejbols, gulēt līdz 17.00, sauna, manikīrs , pedikīrs, ceļošana, solārijs, Hennesy, zālīte, Chanell,Cetri balti krekli, Marbollo, Erots, vaksācija, neko nedarīt, kino, Macdonalds,Rimi,matu krāsošana,pīrsings, tetovējums,drink vodka braukt ar ātrumu 2000km/h,sekss-sekss-sekss!Lūk tie ir jūsu superīgie hobiji!)tad skaidrs ,kādas jūsu vecākiem būs vecumdienas, ar ragaviņām uz mežiņu....:-D

Delusion nē esmu veiksmīgā Rīdziniece, kā jūs visas, bet riebjas tupas meičas!

Man ļoti riebjas nevis šis jautājums , bet bērnu attieksme pret vecākiem!

burdensity, aj nu beidz! Pašai smiekli par sevi nenāk? (t)
Tas, ka kāds negrib katru brīvu brīdi pavadīt lauku darbos nozīmē uzreiz to, ka vecāki ar ragaviņām tiks aizvizināti uz mežu? Ja Tu runā par tupām sievietēm - tad, pirmkārt, attiecini to uz sevi.
Es vecāku dobē nesēdēšu - es strādāju ļoti daudz un savas retās brīvdienas esmu sev nopelnījusi. Taču es vecākus atbalstu finansiāli - remontējam viņu māju, dāvinām ceļojumus, regulāri vedu pārtiku u.c. Dotu arī naudu, bet to viņi ļoti reti kad pieņem. Mani vecāki badā nemirs, par to es parūpēšos un to es varu izdarīt arī bez dirnēšanas kartupeļu vagās.
Un neesmu es nekāda pilsētas caca. Dzīvoju laukos, man ir sava māja, savas puķu dobes un vasarā arī savs mazdārziņš, ar kuru es pilnībā tieku galā viena pati un nevienam palīdzību neprasu un negaidu.

Jā, ja cilvēkam ir savs pamatdarbs, kurā viņš strādā un pēc darba grib uzturēt dārzu, kas nav domāts iztikai, tad tas IR hobijs. Tāds pats kā adīšana (arī taču top labs blakusprodukts - zeķes, šalles, džemperi!) vai makšķerēšana (zivis noķer). Ar ko dārzs atšķiras no makšķerēšanas? Tur iet pēc darba brīvajā laikā, naudas nepaliks mazāk/vairāk, ja iestādīs to gurķi vai neiestādīs. Ja man kādreiz uzradīsies hobijs - adīšana - un tad es veselības dēl nevarēšu vairs paadīt - nu spranda sāpēs, piemēram, es taču nelikšu saviem mazbērniem sēdēt blakus un adīt manā vietā?
Te izskatās, ka kāda nesaprot, kad ir runa par saimniecību un to, ka no tā ir atkarīga izdzīvošana ar to, ka cilvēkam pašam pēc darba patīk audzēt asteres un tomātus, ja tos pašus tomātus un asteres var arī nopirkt tirgū un ieguldītais naudas/laika/veselības apjoms tirgū būs pat daudz izdevīgāks.