Laucinieki

Man pašai savu lauku nav, bet drauga vectētiņam ir 3 siltumnīcas, pāris dobes, augļu koki, krūmi un zāliens. Vasarā palīdzēju nedaudz ar zāles pļaušanu, kas gan ir pasmagi, jo liela teritorija, palīdzēju apliet augus, novākt kumelītes tējai un citus tamlīdzīgus sīkumus - manuprāt, tas vispār nekas nav, jo vienmēr priecājos par tomātiem, gurķiem, sīpoliem, ķiplokiem, ogām, tējām, ko iedod līdzi. Justos neērti kaut ko ņemt, ja aizbrauktu un sēdētu ar kājām uz galda, neko nedarot.

Par ziemu - ziemā gan neko nedaru, ja neskaita nelielu palīdzību ēst gatavošanā. Draugs notīra sniegu, sanes malku, ieiet pirtī :-D Lielās saimniecībās gan jau kaut kas arī ziemā atrodas, ko darīt.

Viena te pārāk daudz muld vāveri izgāzusi burkāna palagu draudzene(t)(t):-D

Gan iepriekšējais, gan tagadējais draugs nāk no laukiem, tāpēc darbi tur bija ikdienas lieta, protams, nebija nekas pārāk traks, bet ar ex jau pirmajā reizē gāju grābt lapas, laikam gribēja redzēt, vai esmu strādīga :D Bet mani tas netraucē, man patīk lauku darbi, patīk ravēt, kaplēt, grābt lapas, protams, nejaukt ar izverdzināšu no rīta līdz vakaram, tā jau, protams nenotika..
Arī tagad, kad aizbraucu iepazīties, ārā neko nedarīju, bet uzreiz palīdzēju mammai ēst gatavošanā, manuprāt, tas ir jauki...

Strādājat, droši vien augsta kabinetā vai biroja , kur tikai jākustina mēlīte un dibentiņš!

Dienas joks.. Ļoti neizdevies joks. (t)
Bērnībā uzaugu laukos, bija gan lopi, gan lielie dārzi - vēl tagad atceros kā vasarā cēlāmies 6:00 no rīta un gājām ravēt dārzus. Ja klasesbiedri vasaras brīvlaiku gaidīja ar sajūsmu, tad mēs gaidījām ar smagu nopūtu, jo vasaras brīvlaiks nozīmēja ļoti daudz darba.
Tagad lopu vecākiem vairs nav, bet tāpat ir lielas teritorijas apkopjamas. Dārzi ir mazāki, bet ir. Kopš esmu finansiāli neatkarīga no vecākiem - lauku darbos vairs nepiedalos. Man nav problēmu vecākiem aizvest pārtiku, iedot naudu, bet es tiešām vairs negribu redzēt ne dārzus, ne siena pļavas. Tāpat arī neko no vecāku dārza neņemu. Izņēmums ir mammas tomāti, jo tik izcilus un gardus tomātus nekur nevar nopirkt, bet par tiem vienmēr iedodu naudu, lai man nav sidrsazpiņas pārmetumi, ka tomātus ņemu, bet palīdzēt nepalīdzu.
Jā, es strādāju biroja darbu... Bet strādāju divos darbos, nereti tās ir 7 dienas nedēļā, un es tiešām negribu un nevaru savās retajās brīvdienās sēdēt mammas dārzā un ravēt.

Burdensity
Agrāk pelnīja ar smagu fizisku darbu, tagad- ar intelektu. Ja esi jauns cilvēks, pēdējais laiks mainīt domāšanu, jo darba zirgi sabiedrībai nav vairs vajadzīgi, visu arvien vairāk dara tehnika, iekārtas automatizācija. Pēc gadiem 10-20 melnstrādnieki jau būs retums. Protams, ja patīk pirmatnējo cilvēku dzīvesstils, tā cita lieta. Bet tad nevajag gānīties, ka citi sliņķi. Nevis slinki, bet gudri. Pelna ar smadzenēm un daudz atpūšas. Kam smadzenes slinko, tam ar rokām jārukā.

Neviena cilvēka pienākums nav uzturēt savu radinieku bezjēdzīgos un dārgos hobijus. Ja man ir jāpērk radiem tehnika, tad es gribu, lai viņi man izmaksā ceļojumus uz Jaunzēlandi, sarkanu Vespu un, nezinu, vēl kaut ko. Viena lieta, ja lauki ir iztikas jautājums (kas ir reti kuram un pilnīgi noteikti nav nevienam manam radiniekam), cita lieta - ja tas ir hobijs, kurā tiek bezjēdzīgi grūsta iekšā algotā darbā pelnītā nauda. Tērē savu naudu kā gribi, kaut vai WC grīdu ar banknotēm izlīmē, bet nevienam nav pienākums skriet tur rauties līdzi.

Jā, es strādāju biroja darbu..

Un ko tas biroja darbs dara tādu vērtīgu un noderīgu pasaulei?
Es pati ntos gadus nostrādāju un aizgāju, jo vnk ar katru dienu vairojās apziņa par reālu bezjēdzību - kaut kādi papīri, meili, sapulces, stress par to, ko reāli pēc gada nevienam nevajadzēs. Reiz es nodarbojos ar vienu ļoti nervu šūnu patērējošu projektu - viena objekta pārņemšanu, pārstrukturizēšanu, identitāti un tā. Gards kumoss bija, visādi ieinteresētie rāva deķi katrs uz savu pusi, bet man kā parastajam ierindas darbiniekam katru vakaru bez maz vai vīna pudeli vajadzēja, lai pēc tā visa atslābtu. Pēc vairākiem gadiem biju jau citās lietās, citā darbā un piepeši es attapos tajā pat situācijā ar to pašu objektu. Tas man kā zibens spēriens un atklāsme par reālu bezjēdzību. Tajā pat brīdī uzrakstīju atlūgumu.
Nu un līdz ar to es jebkuru cilvēku, kas prot izcept maizi, izslaukt govi, uzšūt kleitu vai izārstēt slimību vērtēju daudz daudz augstāk par jebkuru papīru smērētāju ar degunu gaisā un uzpūstu vērtības apziņu.8-)

Daenery 1!
Tas ,ko tu sauc par hobiju-ir darbs tāpat , kā tu sauc savu darbu par darbu-tu taču tā rukā vai ne draudzenīt mīļā!Un tu saulīt , kur savu naudu bezjēdzīgi negrūd? Ko?Tad , lai tavs puisis izmaksā tev visas tavas vēlmes!Un neskrien uz laukiem, ja no tevis tur nav jēgas, tad Rīga jo vairāk!!:-D

Vecāki to dara, lai pašiem būtu prieks par padarīto, lai sanāktu izkustēties utt...
Galu galā, kad biju maza, man tak arī bija jāstrādā tik daudz, cik visiem pārējiem no manas ģimenes. Būtu dīvaini, ja es vienīgā sēdētu istabā jn skatītos TV...
Tie taču ir tavi vecāki un ir jāpalīdz. Tas ir tas pats, ka mamma tev uztaisītu pusdienas, bet tu tikmēr atkal gulētu un atnāktu tikai paēst. Tā dzīvē nenotiek. Ir jāpalīdz saviem vecākiem.

Nevis slinki, bet gudri.

Un tajos pat biroju gados es tik daudz muļķa zosis redzēju, lai Dieviņš nogrābstās.

freya
Tev nekā nekā nav dārza, mājdzīvnieku, siena un jāraujas 2 darbos 7x nedēļa 24 h? Kas tad nu?Kā pēc nevari atrast vienu darbu ar 2 darbu algu?Un kā ar vīru , bērniem viņi necieš no tā?Jums viss tik slikti:
Laukos nav darba un visi prasa pabalstus, bet kad jūsu vecāki (kā Jūs izsakāties, ka strādā kā suņi un dzīvo kā nabadzīgas žurkas) to par darbu nesaucat, bet gan par verdzību, bet kad jūs strādājat tad ak vai tāds nogurums un kauli sāp un jūsu darbs bez maz vai prezidenta līmenī?!No tādām rejošām mazulītēm arī rodas naida kurinātāji pret valsti, cilvēku, jūs neatzīstat nevienu zemāku par jums, jums nospļauties uz tādiem!:-D Tad tas jau nav normāli, ka nogurstat no darba tā , pēc darba taču jūs neko nedarāt! Jāiet taču pie ārsta moš slimas?Jūs sakāt mainīsim domāšanu, ka vecāki tik tupi, bet mēs o jā gudri! Tad man tāds jautājums tu esi pasaules naba , ka ap tevi viss apgrozās?;-)

Nu un līdz ar to es jebkuru cilvēku, kas prot izcept maizi, izslaukt govi, uzšūt kleitu vai izārstēt slimību vērtēju daudz daudz augstāk par jebkuru papīru smērētāju ar degunu gaisā un uzpūstu vērtības apziņu.

Kāds vispār sakars? Ko tad kleitas šūšana vai govs slaukšana dod vērtīgu pasaulei? :-D Tas, ka Tu nespēj darīt vai radīt neko vērtīgu, nenozīmē, ka neviens, kas strādā birojā, nespēj. Tas varbūt Tev šķitīs kā jauna pasaule, bet iedomājies, tikai iedomājies - ir cilvēki, kas strādā birojos, dara nozīmīgu darbu UN pēc tā visa vēl spēj gan izcept maizi, gan kleitu uzšūt un ko tik vēl ne. Ne visi ir tādi neprašas bez vērtības kā dažs labs, vārdos nesaukšu, ar pirkstiem nerādīšu... -> IceCream. Tu esi te vienīgā ar uzpūstu vērtības sajūtu.

Un darbā esmu īpaši nežēlīga pret jaunām meitenēm ,kuras neko nedara, tiešām neko, atnāk ar austiņām , klausās mūziku, regulāri ņem slimības lapas(redz pacēla kaut ko smagāku, muguru savilka), brauc ceļojumos, kā dēļ jāmeklē aizvietotāji.Un uh kā pretī runājs, apmēram ka šai forumā, cipa man jau jāmaksā alga , par to, ka vispār esmu atnākusi uz darbu,man pienākas!Kā man tas riebjas!Bet ar vecajā pirmspensijas kundzēm tiešām nav problēmu, cepuri nost, dara kā vajag, tādam pat prēmijas piešķiram!Rīgā arī vajag kārtīgus strādātājus, nevis atnāk un neko nedara!Cik esmu ar citiem runājusi, tad tāda pati problēma ar jaunajām meitenē, aiziet pat līdz atlaišanām!

Es teikšu tā strādā birojā, kolhozā, satiksmē, skolā, mežā , bet neapsmej citus un neaprej-tā pati apkopēja, sētnieks ar dara darbu un smagu darbu-tu taču laukos negribi strādāt, kur nu vēl tāda tik zemā amatā, tā ka cieni jebkura cilvēka darbu un neapsmej!

Diversija

ir cilvēki, kas strādā birojos, dara nozīmīgu darbu

Nu nosauc piemēru, kas tas ir?
Vnk gribas dzirdēt. Kā jau teicu, ilgi esmu strādājusi visādos birojos un man pieredzes šajā jautājumā pietiekami.

Piemēram, rada jaunas zāles pret vēzi?

To dara laboratorijā.

Dae, tad tā būs laboratorijas, nevis birojs. Bet piekrītu, ka bieži no birojā sēdošajiem sabiedrībai ir lielāka jēga. Tāpat var pajautāt, ko sabiedrībai dod zemnieku saimniecība, kas visu saražoto patērē tikai sev?

Daenerys1
Tu reiz minēji, ka strādā valsts iestādē. Tiešām liekot roku uz sirds apgalvosi, ka visi, it visi tur strādā nesavtīgi, čakli, uzcītīgi, ka valstij ir tikai ieguldījums jūsu katrs izmaksātais algas cents?
Man, piemēram, prātā nāk viena dāmīte, kuras galvenais uzdevums bez maz vai bija pārbaudīt vai visā ēkā uz katra krēsla pareizajā vietā inventarizācijas numurs pielīmēts, bet nu uzskats tiešām bija tāds, ka pasaule ap viņu riņko. (Un ja zinātnieks tajā brīdī nepaceltu dibenu no krēsla brīdī, kad rada vēža zāles, būtu tāds hajs, ka maz neliekas).