Laucinieki

Vienreiz uztrāpīju uz ražas novāksānas laiku, redz ātri jānovāc jo aizies savādāk bojā, abas brīvdienas ko biju braukusi ciemoties daabūju nostrādāt uz lauka pa 11-12h dienā. Jā baigi forši ka iedošot par to man no da;žra labumiem visko līdzi bet piedošanu man ērtāak ir nopirkt to vius tirgū nevis iet upurēt savas brīvdienas lai to dabūtu

Un vispār vai laucinieki bieži vien nestrādā vienkārši strādāšanas pēc, kamdēļ apņemties pašiem tik daudz darbus ka paši netiek galā.
Saprastu vēl talka tiktu organizēta 1-2 gadā kad tiešām sos variants gadās .. bet nenua ik reiz kad atbrauc ciemos kautko atrod kas jāpadara

Nu vo, tā arī reiz pateicu kad mani atkal aicināja ciemos ka nevēlos braukt jo man gribas arī atpūsties un galu galā arī man dzīvoklī ir sistas darāms lai uzkoptu to utt. Vot tad jutaš apvainoti un aizskarti

Lauku darbi ir normāli. Kaut gan no studijām uz mājām laukos aizbraucu vienu reizi mēnesī. Apzinos ka būs jāstrādā un novērtēju to. Arī vasara palīdzu ar lauku darbiem un tad dodos atpūsties ar draugiem pie dabas.
Pašu audzēti un novākti lauku labumi ir daudz garšīgāki nekā tirgū nopirkti. Ar prieku dodos mājās jo zinu ka braucot atpakaļ uz kojām dabūju pilnu somu ar lauku gardumiem, un netērēju ne centa.

vecākiem ir kāda saimniecība - lopi,putni?
saprotu, laukos darbs būs vienmēr, kas jāpadara, bet vai nav tā ka mazliet pārspīlē??
Man vīram vecāki dzīvo laukos, bet nav nekādas saimniecības. Rudenī ir kopīgas kartupelu talkas, kur sabrauc visi bērni, mazbērni. bet ar visu citu tiek paši galā.

Laikam provokācija, bet es piekrītu - saviem vecākiem noteikti palīdzētu, bet nav skaidrs, kāpēc jāpalīdz "svešākiem" cilvēkiem, ja gadās būt ciemos. Palīdzu jau tāpat, bet esmu iedomājusies, ka es jums nelieku kopt savu mazdārziņu Rīgā vai savu divstāvu villu Mežaparkā - darbs tur arī pārpārēm.
No otras puses, laukos palicis tik maz cilvēku, ka rodas vēlme palīdzēt to mazumu saglabāt. :)

Burvīgi , ka man nav radu laukos (l)

Ja tā padomā, tad vienīgie cilvēki, kuri neaicināja sākt strādāt lauku darbus, bija viena drauga ģimene, kur tiešām bija saimniecība, no kuras ieguva peļņu, un liela lauku māja.
Tiem, kuriem ir neliela saimniecība sev vai vienkārši lauku mājas, tie parasti atrod, ko ciemiņiem iedot palīdzēt. :D

Devils_Bitch
Tev pavisma cita lieta, studente un cik saprotu nestrādā algotu darbu, ats nozīmē ka fiziskais tev nedēļas nogalēs ir gana daudz palicis un lauku labumi kā reiz noder jo nauads ganaju nav tik daaudz kā aju studentei.
Runa iet par strādājošajiem kuri jau vius nedēļu strādājuši un vienīgajas'ned''elas brīvdienās aizbraucot ciemos atkal jāstrādā.
apple_girl
Jā liela saimniecība, liels lauks ar sējumiem, ir lopi un putni. Ko darīt tur ir pat ziemā kad uz lauka nekas nenotiek.

Maniem vecvecākiem ir lauku saimniecība un agrāk daudz palīdzēju, tagad esmu ārzemēs un aizbraucu tik reti, ka tad pie darba neliek.
Bet varu pateikt, ka mans krusttēvs strādā algotu darbu un nedēļas nogalēs tāpat palīdz laukos, tāpat manas mammas draugs un mana mamma.
Tā ir realitāte laukos, ka ir daudz darba un visi saprot, ka jāpalīdz.
Protams, ja pašai nav laika nekam un esi pārgurusi, tad nebrauc katru nedēļas nogali..

ja pārāk bieži nebrauc, tad jau vienu dienu varbūt var veltīt palīdzēšanai. vai arī ir jāaprunājas ar vecākiem, ka tev tā nepatīk. Var palīdzet padarīt dažus darbiņus. rast kaut kādu kompromisu.

Serēna
Bet kamdēļ tad jāapņemas tik daaudz darbu sev ka paaši netiek galā.. tos darbus tak arī laukos var normēt kā vien vēlies.. piemēram apkojamo lauku samazini, lopis un putnus samazini. Bet nē jāaēnm teju vis siespējamais un tad jaeksplotē gandrīz katrs kurš ienāk pa durvīm ciemos. Man tas viss liekas jocīgi.
Tā vien liekas ka laucinieki jau ar to rēķinās ka kāds palīdzēs un var tad apņemties vairāk nekā paši spēj paveikt.

Varētu uztaisīt eksperimentu... saņemšos darbā visādas haltūras... katreiz kā ieradīsies ciemiņi likšu tiem strādāt manu darbu jo redz es netieku galā :-D .. ik pa laiakm apzvanīšu vēl lai biez''ak paaciemojas :-D
Nezinu, man tas liekas pat nedaudz smieklīgi savā ziņā

Jā, es arī par to esmu aizdomājusies, taču tas nav maniem radiem, bet gan drauga. Viņa mammai, kura palikusi viena (tas nemaz nav tik žēlīgi kā tagad skan), ir gan lauki, gan lopi, visa vasara paiet pļaujot sienu. Algotu darbu nestrādā, bet sauc draugu un viņa brāli visu laiku vasarā strādāt, saimniecība ir pelnoša, bet tā kā ir viņi abi, tad strādnieku pat neplāno pieņemt, piebildīšu, ka viņš dzīvo atsevišķi un pats sevi apgādā un par to neko nesaņem. Pati tur cenšos maksimāli maz rādīties, mani tas viss reāli kaitina, bet nu ne jau tikai tas...

Nu mums nevienu ciemiņu pie darba neliek, ģimene paši palīdz. Un vecvecāki palīdz mums visiem! Tā mums vienkārši ir pieņemts.

Un vecvecāki jau ar gadiem ir krietni samazinājuši, bet viņi nepaliek jaunāki un jāpalīdz tāpat. Ziemā jau gan nav tik daudz to darbu, vienīgi uz mežu, bet pārējā gada laikā gan.

Pārāk bieži nebraucu ciemos pie vecākiem, tas ir apmēram kādu reizi mēnesī, ziemā tur nav ko darīt, bet vasarā gan ar prieku kaut palīdzu apdarīt- saimniecības kā tādas tur nav, cik kādi dārza darbi jāpalīdz apdarīt, malka jāsaved šķūnī, kaut kas tāds. Bet kaut kā man pašai liktos dīvaini, ja es aizbrauktu ciemos, visa ģimene kaut ko strādātu, bet es neko nepalīdzētu. Un es ļoti novērtēju tos lauku labumus, ko man sadod līdzi.

Man laukos ir tas pats, faktiski visu laiku bija pretenzijas par to, ka es nebraucu tur palīdzēt. Bet es nekad neesmu redējusi jēgu no palīdzības lauku mājā, kura neienes nekādu peļņu. Neviens no tur izaudzētajiem produktiem nekad un necik nav ticis pārdots. Viss "priekš sevis", tikai ņemot vērā, cik maksā traktora noma (savas tehnikas nav), nopirkt veikalā visu ir 2x ja ne 3x lētāk nekā izaudzēt. Vienkārši vecvecākiem ieraduma jautājums un hobijs. Par laimi, nu jau viss ir noīsināts un palicis tikai mazdārziņš, nekādu lopu nav.
Es saprotu, ka vecākiem un vecvecākiem laukos jāpalīdz tādos jautājumos kā malkas sagādāšana, kaut kādi sīki remontdarbi, koku apzāģēšana, utml., bet manas smadzenes totāli atsakās pieņemt to, ka man brīvdienās jābrauc tur ravēt puķes - Man.To.Nevajag.

Vai tiešām tie vecāki paši nekad neatpūšas? Es, godīgi sakot, negribētu fiziski rukāt katras brīvdienas, jo kaut kad ir arī jāatpūšas.
Sāktu ar to, ka nebrauktu katras brīvdienas. Ieplānotu ko citu - kultūras pasākumu sestdienas vakarā, piemēram. Nu nav jāvergo bērnam vecāku dzīvesveida/izvēles dēļ.

Draugam laukos ir radi ar saimniecību. Braucam tur ziemas laikā reizi mēnesī un vasarā 2 un vairāk reizes mēnesī. Parasti nosmejamies, ka brīvdienās braucot uz laukiem mums vajadzēs brīvdienas, lai atgūtos no laukiem jo tiešām ļoti palīdzam ar darājamiem darbiem. Viss trakāk ir uz kartupeļu talku, bet tur tomēr ir tas gandarījums ka pēc garas dienas pavadot uz lauka, vakarā uzcep ugunskurā šašļiku un iedzer aliņu kompānijā. Man patīk fizisks darbs un ir velme palīdzēt, lai gan pati esmu pilnīgākā pilsētniece.
Nav tā ka laukos uzņemas vairāk darbus nekā vajadzētu, vienkārši ir tie ezonas darbi kas jaizdara. Kādreiz arī bērni dzīvoja tur vairāk mājās un varēja daudz vairāk izdarīt. Tagad katrs bērns ir uz savu debes pusi un vienkārši vecāki arī nespēj fiziski ar visu tikt galā. Graudus jānovāc lai būtu ko lopiem ēst, kartupeļus jānovāc priekš sevis ziemai, nākamās sezonas stādīšanai un arī lopiem. Ganāmpulki ir jāpārvieto no viena iežogojuma uz otru lai varētu ganīties. Tehnikas katru sezonu ir jāsagatavo darbiem, reizēm ir vairāk ko darīt, reizēm mazāk. Un visādi sīkie darbi ar siltumnīcām, zemes uzturēšanu, lopu pieskatīšanu, mežā strādāšanu, utt.
Ir reizes kad tiešām atbrauc svētdienas vakarā pārguris, nostrādājies un nākamajā dienā jāiet uz darbu, bet tajāvisā ir savs gandarījums par padarīto un prieks palīdzēt. Ir arīpatīkami tikt laukā no pilsētas dzīves un pievērsties laukiem.
Ja tev tur vel tik pasaka darāmo darbu sarakstu pēc ēšanas un papļāpāšanas, tad mums pasaka darāmo darbu sarakstu pēc izkāpšanas no mašīnas un rokas paspiešanas.
Dienas beigās, neviens ar varu mūs tur nedzen un ja tiešām negribam strādāt, tad vienkārši nebraucam un atpūšamies mājās.