Meitas vārds.

Jealous niks laikam atspoguļo Tavu būtību. :D
Man ir ļoti populārs vārds gan Latvijā, gan pasaulē, bet - ne jau šo vārdu es sev izvēlējos, bet mani vecāki. Tāpēc Tavs komentārs neiztur kritiku - ne jau visas Lienes, Kristīnes un Elīnas izdomāja, ka viņas tā tagad sauks un nekā savādāk. Te cilvēks jautā asociācijas ar vārdu, kuru grib likt - atbildi, es domāju, ka saņēma.
Mani neietekmē tas kā citi sauc savus bērnus, bet, ja pajautā manu viedokli - es uzskatu, ka man ir tiesības to izteikt, lai arī cik pozitīvs/negatīvs tas nebūtu.

Piekrītu:

Man ir ļoti populārs vārds gan Latvijā, gan pasaulē, bet - ne jau šo vārdu es sev izvēlējos, bet mani vecāki. Tāpēc Tavs komentārs neiztur kritiku - ne jau visas Lienes, Kristīnes un Elīnas izdomāja, ka viņas tā tagad sauks un nekā savādāk.

Liekot bērnam vārdu, jāatcerās, ka pēc šī vārda spriedīs nevis par bērnu, bet gan par tā vecākiem.

Normāls vārds. Es varbūt pati savai meitai neliktu, bet neko arī nepadomātu. Man patīk ja ieliek ka'du nedaudz neparastāku vārdu. Riebjas visi amerikāņu vārdi.

Neviens par nevienu nespriedīs, kāds vārds ir dots tāds ir dots, protams, nerunāju par Gonorejām, Žikivatoriem un Naukām, bet gan par normāliem cilvēku vārdiem. Ne jau vārds ir tas svarīgākais, galvenais lai esi foršs, patīkams un labsirdīgs cilvēks, nav nozīmes tam vai Tevi sauc Laila, Dina vai Jana.
Ja kādam Ģertrūde asociējas ar ielas nosaukumu, tad tā ir viņa problēma, bet cilvēkiem ir mode to izstāstīt - Zini, man Tavs vārds asociējas ar ielas nosaukumu un tā tas cilvēks nodzīvos savu mūžu domājot, ka nosaukts/a kā iela, nevis iela nosaukta par godu viņa vārdam.

Piemēram, man Liene asociējas a

Ar krustmati Lieniti, dziedoso bernudarzu Marupes un tv raidijmus muzikalos mana berniba
http://www.tvnet.lv/izklaide/tv_radio/553489-ltv_raidijums_satiktie_par_laikmetu_un_cilvekiem_krustmate_lienite(l)(l)(l)(l)(l)

Tad jau Elizabetei arī jāasociējas ar ielu.
Starp citu, Rīgā ir arī Dainas iela, Alīses iela, Ata iela, Rūdolfa iela, Martas iela, Annas iela, Terēzes iela, Kaspara iela, Šarlotes iela un gan jau varētu atrast vēl...

ad jau Elizabetei arī jāasociējas ar ielu.

Ne ar karalieni Elizabeti 1 kas uzveica neuzvaramo spanu armadu, uzcela no pelniem Angliju, un nekautrejas likt uz savas kleitas piratu atvestus dargakmenus.Un ja uz vians lauriem joprojam Uk dzivo..bez vinas..vini nebutu nekas. Izcila sieviete!

Manuprāt, vārdam nav ne vainas. Jā, savam bērnam šādu vārdu neliktu, jo pašai citi vārdiņi tuvāki, taču neredzu iemeslu, kādēļ lai meitai neliktu šādu vārdu, ja Tev un bērna tēvam vārds patīk. Vārds kā vārds - nav ne dīvains, ne nepieklājīgas asociācijas raisošs, turklāt uz nto Luīžu, Elzu, Amēliju, Ketiju, Betiju un pārējo tamlīdzīgo populāro vārdu fona atmiņā paliekošs un atšķirīgs.
Nezinu, cik intelektuāli apdāvinātam jābūt, lai teiktu, ka Ģertrūdes vārds radies par godu ielas nosaukumam (t) Daudzas ielas nosauktas personvārdos. Tāpat kā daudziem personvārdiem var izdomāt iesaukas ar atskaņām.
Arī arguments, ka vārds asociējas ar vecām tantēm, neiztur kritiku. Arī Elīnas, Santas, Ievas, Patrīcijas & co kādreiz būs vecas tantes. Pēc šādas argumentācijas tad jau dīvaināk bērnu nosaukt par Ieviņu, Lienīti, Džesiku, Ketiju un tamlīdzīgi, jo arī mazā princesīte izaugs un kļūs veca. Manuprāt, 80 gadīga Džesika Latvijas ietvaros izklausīsies daudz dīvaināk, nekā maza Ģertrūde.
Tā ka, autore, ja abiem vecākiem vārds patīk - kāpēc gan nelikt :-)

Manuprāt, 80 gadīga Džesika Latvijas ietvaros izklausīsies daudz dīvaināk, nekā maza Ģertrūde.

Laikam jau Džesikām nav paredzēts dzīvot ilgāk par 40 gadiem :D

Ģertrūde liekas neparasts vārds un ja godīgi nebūt ne ļoti latvisks salīdzinājumā ar Līgām, Gundegām un Jāņiem un Pēteriem. Nezinu vai liktu meitai, bet ja tiešām iekristu sirsniņā tad liktu. Tagad pēc pirmā bērna man ir pieredze, ka nevienai mammai, radiem utt nevienam neteikšu vairs izdomāto vārdiņu bērnam (līdz nebūs viss noformēts), jo tad sākas sava viedokļa izteikšanas (viedoklis kā pakaļa visiem viņš ir un ne vienmēr smaržo). Ieliku citu vārdu, jo bērna vecmāmiņas sev nolika par pienākumu aktīvi izteikt savu viedokli un vīrs pavilkās uz to.. ieliku bērnam citu, bet tagad nožēloju, ka neieliku to kuru gribēju, jo sirsniņā man viņš vēl ir.. (kad būs otrs tad tam ielikšu tādu vārdiņu) :-P
Man pašai ir vārds, kurš bija populārs 1955 - 1960 gados un tad kad es piedzimu ne tuvu nebija populārs, pusaudžu gados nepatika, jo pārsvarā tikai vecmāmiņas staigāja ar manu vārdu un pa visu skolu nebija nevienas meitenes ar tādu vārdu kā man un gribējās mainīt un likās nu kādēļ citu nevarēja ielikt vecāki, bet tagad man ļoti patīk un citu pat nevarētu iedomāties sev manuprāt pat ļoti spēcīgs un man piemērots vārds!:-)
Nevajag klausīties citus un ja tas vārds patīk tad jāliek, lai nesanāk nožēlot..

Saule22,
Tu nedomā, ka tavam pirmajam bērnam nebūs bēdīgi? Kad augs un uzzinās, ka tu savu iemīļoto vārdu viņam neieliki, bet māsai vai brālim gan?
Lai arī saprotu tavu stāstu, man liekas, ka 1. bērns varētu justies ļoti nelaimīgs, tādu dzirdot.

Par tēmu: es vārdu, kas sākas ar Ģ, neliktu, neuzrunā. Dzīvē nevienu Ģertrūdi nepazīstu. Ja vecākiem ļoti, ļoti, ļoti patīk, tad ir jāliek, jo bērns vecāku mīlestību uz viņa vārdu var just un tas ir galvenais:-)

ziemina, diemžēl, gaidot pirmo bērnu bija tik daudz kas un vispār jutos gan fiziski gan garā vāja un tad nedomāju, ka atklājot izdomāto vārdu var izraisīties tāda ažiotāža un mani vairāku mēnešu garumā centīsies atrunāt..
Negribu atklāt, bet tas bija normāls vārds un citiem patika citiem nē, bet bērna vecmātes jo īpaši kā sazvērējušās ka nē un viss.. :'-(
Varētu tā būt jā, ka bērnam būs skumji, ka neieliku tieši to vārdiņu, bet ieliku piemēram brālim (it īpaši ja viņam savs vārds liksies so so un tas vārds liksies ļoti foršs), bet diemžēl tagad vairs neko nevaru mainīt.. (tikai pateikt piedod, bet tavi radinieki bija stiprāki par mani..) :-D
Un tādēļ saku, ja patīg Ģertrūde tad ir jāliek tas vārds, jo pēc tam var sanākt kā man, ka jau rit trešais gads un domā par to cik skaists tas vārds ir un vai man būs vēl iespēja to vārdu ielikt savam bērnam..
Jau esmu sev nozvērējusies , ka gaidot nākamo bērnu būšu kā lauvene!

it īpaši ja viņam savs vārds liksies so so

Zini, kāpēc viņam savs vārds pieaugot liksies so so? Tāpēc, ka viņš(a) katru dienu ar muguras smadzenēm jutīs, ka tev viņa vārds liekas so so. Salīdzinājumā ar brāļa, māsas vārdu.
:-|

ziemina, manuprāt, Tu dramatizē. Mana māsa tika pie vārda, ko vecāki sākumā gribēja man, bet tika atrunāti. Un man no tā ne silts, ne auksts, ar savu vārdu izcili sadzīvoju.

Vai tad arī obligāti tik paceltā līmenī vispār būtu jāpaziņo, ka netika iedots trako radu dēļ tas vārds? Priekš kam!

ziemina, manuprāt, Tu dramatizē

+1

Varbūt pārspīlēju, bet Saule22 tekstā vairākkārt un dažādiem vārdiem atkārto, ka nožēlo... Tas lika padomāt, ka emocijas joprojām ir diezgan sakāpinātas. Ceru, ka kļūdos.

Nu un ka nožēlo, tāpēc jau nevajag dzīt tādu sviestu no tā, kas vispār viņai nebija rakstīts. Viņa uzsvēra, ka jāklausa sev, ne tam, ko te vispār svešas sadrukā, tā bija galvenā doma. Tas, ka pati beigās ielikusi citu vārdu, nu un, tas neiznīcina bērna dzīvi tāpēc un viņš no zila gaisa jutīs, ka mammai baigi riebjas (kā pat nav) viņa vārds, kādām vēl muguras smadzenēm, wtf?

Tad jau ja pirmam bērnam būtu bijis tas vārds, tad otrais justu no debesīm zīmes, ka tas viņa vārds tā starp citu, jo labākais jau atdots? :D