Ko Jūs domājat par "draudzi" Prieka Vēsts

Ja šajā diskusijā tiktu dzēsts vārds "Dievs" un aizstāts ar "Motivācija", šī diskusija būtu auglīgāka. Manuprāt, ir būtiski saprast, ka nav divu vienādu ticību (jo ticība ir paša cilvēka nepieciešamība) un nav divu vienādu vēžu.
Gluži kā nevar pierādīt Dieva eksistenci, nevar pierādīt, ka brīnumi eksistē. Neņemot par piemēru vēzi, ir ļoti daudz citu, no medicīnas viedokļa neizskaidrojamu, izārstēšanos un izdzīvošanas gadījumu. Bet, lielākā daļa no tiem, ir tik pat teiksmaini kā pati bībele.
Lai neteiktu, ka ir muļķīgi diskutēt par šādu tēmu (precizējot, kādu pārliecināt par savu ticību), ir jāsaka, ka arī neticēšanas ir dažādas, un, visas ir jārespektē. Manā skatījumā, klasiskā reliģija ir transformējusies visādos murgainos kosmosa spēkos, karmās (tās jaunās aprakstāmajās formās), iekšējam spēkam, motivācijās un tā tālāk. Ir pietiekoši daudz pazīmju, ka mūsdienu sabiedrība aizvien ir reloģioza - tikai jautājums - kāda ir šī reliģija, kāds tās raksturs un vadmotīvi.
Es neticu Dievam un uzakatu sevi par liekuli, jo sasistot kāju, zemapziņas vadīta iekliedzos "ak, Dievs!". Esmu liekule, jo grūtos brīžos esmu pārliecināta - apskatot slikto no labās puses, atradīšu iespēju cīnīties. Esmu liekule, jo nodarot kādam pāri, ticu, ka labais pasniegs roku arī man, kad tas būs nepieciešams. Un tā var turpināt spēlēties ar visu. Bet pēc fakta, es neesmu reliģioza. Es neticu Dievam. Es vienkārši ticu sev. Un, arī tā ir pietiekoši nopietna ticība, lai izveseļojoties no kādas kaites es teiktu - es izveseļojos, jo saņēmos un darīju to, to un to. Tādā veidā, nostādot sevi "Dieva" pozīcijā un netieši sniedzot padomu kādam, kuram tik labi nesanāk. "Pamēģini darīt kā es, un Tev taps dots". Tas pats attiecas uz jebko citu, kas mūs glābj, jo izmisums noved pie ticības. Ticības medicīnai, baznīcai, zīlniecēm vai kosmosam - tas ir nebūtiski. Būtiski ir fakts, ka šo savu veiksmi transformēsim vispārpieņemtā patiesībā, un, kamēr nemācēsim distancēties no alkas būt "pamācītāji", tā visa būs sludināšana, caur savas individuālās pieredzes prizmu.

Pasadena toreiz biju nikna uz to sektas biedri, bet par šīs diskusijas "pašiedvesmas sludinātājiem" jau tāpat viss bija skaidrs, galvā neņēmu :)

Kādus gan brīnumus var te izlasīt.
1. Meiteni esot Dievs izglābis no 2 gadu angīnas. Nekāds Dievs viņu nav glābis. Visticamāk meitenei ārsti vienkārši izgrieza mandeles, lai tās angīnas vairs neturpinās. Te nu man ir piemēri iz dzīves. Angīnas tik ilgā laika posmā nav nekāds retums.
2. Redz Dievs esot palidzejis cilvēkam ar vēža ceturto stadiju nodzivot 5 gadus. Muļķības, viss atkarīgs no vēža veida un cik agresīvā formā vēzis ir.
Atkārtoju - neviena citība jūs nekad neglābs. Glābs laicīgi atklātas kaites un to ārstēšana.

bet par šīs diskusijas "pašiedvesmas sludinātājiem" jau tāpat viss bija skaidrs, galvā neņēmu

Vispirms iemācies izlasīt, ko cilvēki raksta, ne tos nolikt. Loģiski, ka jātic labajam, kā iepriekš rakstīji. Cilvēks, kuram pasaka kādu slimību, tad ko, viņam teikt vai cik traģiski un jau pēdējās drēbes meklēt? Vai tomēr ar visu savu ''pašiedvesmu un būs labi'' celties un iet, labot un nepalikt par pēdējās stundiņas gaidītāju (jo nu kāda jēga reāli?)?

Un nē, man pieredzē (ja jau citādi nedrīkst izteikties, jo neesot būts tādā situācijā) tā nebija Dieva piesaukšana, lai gan tas cilvēks bija saistīts ar reliģiju.

Daudzi ticīgi cilvēki var pastāstīt par savām atklāsmēm, kas ir ar viņiem ir notikušas pateicoties dievam.
Tie ir arī pazīstami cilvēki, kur nemelos tikai tāpēc lai pierādītu kādam kaut ko.
Var jau meklēt izskaidrojumus un citus cēloņus, jo pārliecinātam ateistam vienmēr būs kaut kāda atruna, kaut arī neloģiska
Kas ir dzīve, te viss ir uzbūvēts uz materiālisma pamatiem un lai arī cik droši un stipri katrs jūtas, viss var sabrukt jebkurā brīdī.
Bieži vien cilvēki ar laiku maina savas domas uz uzskatus par garīgo pasauli un ticību.
Jo vecāki paliek cilvēki, jo mazāk ir pašpārliecinātu ateistu.

Daudzi ticīgi cilvēki var pastāstīt par savām atklāsmēm, kas ir ar viņiem ir notikušas pateicoties dievam.
Tie ir arī pazīstami cilvēki, kur nemelos tikai tāpēc lai pierādītu kādam kaut ko.
Var jau meklēt izskaidrojumus un citus cēloņus, jo pārliecinātam ateistam vienmēr būs kaut kāda atruna, kaut arī neloģiska
Kas ir dzīve, te viss ir uzbūvēts uz materiālisma pamatiem un lai arī cik droši un stipri katrs jūtas, viss var sabrukt jebkurā brīdī.
Bieži vien cilvēki ar laiku maina savas domas uz uzskatus par garīgo pasauli un ticību.
Jo vecāki paliek cilvēki, jo mazāk ir pašpārliecinātu ateistu.

Ka redzams, tu esi tikai mazliet ticiga.

KlaberLeng - par 2.gadījumu. Lasi lēnām. Tur par Dievu nebija runas. (t)
Duuja - es nesaku, ka cilvēkam sevi jānoraksta un jāgaudo spilvenā, bet stāstīt, ka ar ticību Dievam un vēl sazin kādu pašiedvesmu var izārstēt vēzi 4.stadijā ar metastāzēm ir muļķīgi.

Ka redzams, tu esi tikai mazliet ticiga.

Dzīve daudz ko iemāca.
Es esmu ticīgs, esmu kristīts kā katolis, neesmu nevienā draudzē, un īsti ticības būtību izpratu daudzu gadu laikā.
Gan ateisti, gan ticīgi cilvēki bieži vien šo jautājumu izskaidro, pēc savas izpratnes, domām un emocijām. Ja ielūkojas dziļāk un no citas puses, var gandrīz visu saprast.

Bieži vien cilvēki ar laiku maina savas domas uz uzskatus par garīgo pasauli un ticību.
Jo vecāki paliek cilvēki, jo mazāk ir pašpārliecinātu ateistu.

Ir cilvēki kas sasniedzot vecumu, kad sāk domāt ar savu galvu, tik tiešām pēc interesantas kolerācijas - ar augstāku inteliģences līmeni - mēdz mainīt domas par ticību, ko vecāki uzspieduši no agra vecuma - atmet to.

Es esmu ticīgs, esmu kristīts kā katolis, neesmu nevienā draudzē, un īsti ticības būtību izpratu daudzu gadu laikā.

Tad mums javeic neliels tests, lai parliecinatos par tavu ticibu. Vai tu spej parcelt Alpus tuvak Rigai?
Ja tu to spesi izdarit, tad mes varam parunat par ticibu. Ja nespej, tad nesauc sevi par ticigu. Vel ir ari testi ar slimo izdziedesanu, uzliekot tiem roku. Neesi spejigs? Runat daudzi prot. Nav nepieciesams izlikties par ticigu.

korelācija*

Heilla, nevajag uztvert tik burtiski, ka tad jau nevajag dzert zāles, piemēram.

Tad mums javeic neliels tests, lai parliecinatos par tavu ticibu. Vai tu spej parcelt Alpus tuvak Rigai?
Ja tu to spesi izdarit, tad mes varam parunat par ticibu. Ja nespej, tad nesauc sevi par ticigu. Vel ir ari testi ar slimo izdziedesanu, uzliekot tiem roku. Neesi spejigs? Runat daudzi prot. Nav nepieciesams izlikties par ticigu.

Nevajag būt tik bērnišķīgam.
Tik vienkārši tas nebūs. Cilvēkam ir un būs izvēles iespēja.
Parādi man brīnumu un es ticēšu ?
Nebūs tā notiks liels brīnums un cilvēki kā aitu bars sāks ticēt ?
Būtība ir saprast un ticēt bez brīnumiem.

Duuja tā sieviete man paziņoja, ka Dievs viņu izglāba un te daži tam piekrita.

Heilla, kur?

Daudzi ticīgi cilvēki var pastāstīt par savām atklāsmēm, kas ir ar viņiem ir notikušas pateicoties dievam.
Tie ir arī pazīstami cilvēki, kur nemelos tikai tāpēc lai pierādītu kādam kaut ko.
Var jau meklēt izskaidrojumus un citus cēloņus, jo pārliecinātam ateistam vienmēr būs kaut kāda atruna, kaut arī neloģiska
Kas ir dzīve, te viss ir uzbūvēts uz materiālisma pamatiem un lai arī cik droši un stipri katrs jūtas, viss var sabrukt jebkurā brīdī.
Bieži vien cilvēki ar laiku maina savas domas uz uzskatus par garīgo pasauli un ticību.

Lieliski pateikts, manuprāt. Atbildot uz tēmu - esmu kristiete un, šķiet, kristiešiem ir dažādi virzieni... esmu izvēlējusies būt luterāne, jo man tas ir vispieņemamākais, bet Prieka vēsts, šķiet, nebija sekta, tikai cits kristiešu novirziens. Kā man mācīja uzzināt - vai Jehovieši/ sekta vai kristieši - papētīt viņu "Bībeli" un pajautāt vai tic trīsvienībai. Jehovieši netic trīsvienībai. "Prieka vēsts" man šķiet pārāk traki, bet cilvēki ir dažādi un raksturi ir dažādi... ja kādam vajag to jaudu tik lielu procesā, kā tur - ok.

Lai ko arī darītu... var neticēt un tā, bet nevajadzētu ņirgāties. Tas ir savādi, manuprāt, ka cilvēks atļaujas ko sliktu par ticīgajiem teikt. Mēs visi (cilvēki) nonākam situācijās, kur pašu spēks, zināšanas un nauda var neko nedot, bet brīnumi dažkārt mēdz notikt. Man nevajag citus izskaidrojumus, lai ticētu Dievam, redzot kādi esam radīti... lai, manuprāt, tiektos uz ko vairāk.

Duuja - sieviete uz ielas, pārējie tepat forumā. Diskusijā jau var izlasīt.

Heilla, es mēģināju skaidrot, ko tā sieviete (neņemos apgalvot, ka viņa tiešām), bet vismaz šeit tās meitenes ar to domāja un kā es to uztveru (viņu teikto un savas domas par to ticēšanu). No kā izriet tas, ka nievas nebija pamatotas.