Ko Jūs domājat par "draudzi" Prieka Vēsts

Reiz Jehovas liecinieki pieklauvēja pie durvīm. Stāstīja kaut ko par labiem darbiem. Palūdzu iznest miskasti. Apvainojās un aizgāja.

Mira_Jaunava
Jehovas Liecinieki iet pa veco ļaužu pansionātiem un meklējas, kuram ir kādi īpašumi. Tad arī apstrādā viņus. Man paziņa stāstīja.

kad pateicu, ka neticu dievībām. Ja jūs redzētu šo cilvēku sejas izteiksmes. Jo, protams, kā gan ateistiem var būt morāles un vērtības .

Ne jau par to ''sejas izteiksmes''.

Kur veidojas cilvēku kopiena tur parasti sākas kāda varas un savu noteikumu uzspiešana pārējiem.

Noteikumi un vara ir ik uz stūra, viens pats mežā varbūt vari nebūt ne pie vienas kopienas, bet citādāk nav iespējams nemaz.

Par to, kurš kam tic - vai nav vienalga? Nevienu ar varu nespiež kļūt par kristieti. Ja cilvēkam tas ir nepieciešams un viņa dzīves kvalitāte uzlabojas - kāpēc tas jāsauc par kaut ko sliktu? Galvenais jau ir tas kā tas atspoguļojas uz mūsu dzīvi, nevis tas, ko citi par to domā.

Vieglāk jau uzkliegt vai tik apsmiet - vairāk tieši no to puses, kuri kristietību uzskata par pasaules šausmām, pretēji knapi kaut kas dzirdēts.

Ja kas, Jehovas liecinieki nav kristieši un nav arī kristīgā vai evaņģēlistiskā draudze. ;-) Pamatā tam tas, ka viņu macībā diezgan lielā mērā atšķiras no kristigās mācības un bībeles.

Duuuja , interesanti zināt vai Tev kādreiz kāds ir kliedzis virsū un apsmējis tikai tāpēc, ka esi ticīga?:-D

Sisiii, vai esmu rakstījusi, kam ticu?

Runāju par principu, ko var redzēt kaut šeit, ne tikai dzīvē.

Tad pārfrāzēju - vai Tu kādreiz esi dzirdējusi, ka kāds kliedz virsū vai izsmej kādu tikai tāpēc, ka viņs ir ticīgs?

vai Tu kādreiz esi dzirdējusi, ka kāds kliedz virsū vai izsmej kādu tikai tāpēc, ka viņs ir ticīgs?

Jā.

Nu tad tev gan neveicas! :-D
Personīgi es, nekad neesmu dzirdējusi, ka kādu apsmietu tikai tāpēc, ka tas tic dievam! Man apkārt ir daudz ticīgu cilvēki, draudzenes ticīgas utt. Es pati to uzskatu par muļķībām, bet ne jau tāpēc iešu un kliegšu virsū cilvēkam, vai izsmiešu.

Sisiii,
Nu visi tādi jau nav. Pat pilnīgi vienkāršās sarunās, kur tas nav top temats, ir dzirdēts, kad sāk publiski (tajā kompānijā) nopelt un izteikt diezgan zemiskus tekstus, nu konkrēti vienam puisim, piemēram, par to, kas viņš par vīrieti tad, ko slauka citiem dibenus un tamlīdzīgā garā. Tas jau sasaucas ar šeit lasīto par tiem Jehovas lieciniekiem - kas gan ir cita lieta, bet nu princips - kad iespiež rokās atkritumu maisu. Man kaut kā netraucē tas, pat arī ja gadās, kad kaut ko pastāsta par to visu.

Man vēl neviens neticīgais nav piezvanījis pie durvīm vai piesējies uz ielas, lai parunātu par to, kāpēc man arī būtu labi neticēt.

Rudaste, turpretī man uz ielas entās reizes ir uzbāzušies dievticīgie, cenšoties ieskaidrot kāpēc man būtu jātic .:-D
Atceros, ka man pat skolā bija cilvēki kas teica, ka ja neesmu kristīta tad manī iemiesosies dēmoni, esmu sātans utt.

Sisiii, līdzīgi jau kā meitenei, kura izveidoja diskusiju par to orgānu ziedošanu, gana uzbraucienu, manuprāt, arī ne par ko.

Sisiii, par to jau arī stāsts. Vienam otram "ticīgajam" pašam par iecietību un toleranci padomāt vajadzētu.

Sisiii, tur jau tā lieta. Un ne tikai uz ielas. Pēc manām domām tā ir vardarbība pret bērnu stāstīt murgus un manipulēt par ellēm. Ņemot vērā, ka bērni no dabas, sevišķi agrā vecumā ļoti uzticās saviem vecākiem, un stāstīt kaut ko tādu - nevaru iedomāties, kas cits tas ir, ja ne mentāla vardarbība pret bērnu. Rada tikai pārliecību sevī, ka saviem bērniem mācīšu domāt pašiem, neminēšu tādu vārdu ateisms vai sekulārais humānisms, kamēr paši neuzdos jautājumus un nenoformulēs savu viedokli.

Vienu reizi intereses pēc esmu aizgājusi līdzi paziņai uz sektu, kas gan nebija šeit pieminētā Prieka Vēsts, bet tomēr domāju, ka padalīšos ar savu pieredzi.
Cilveki, kas apmeklēja sektu, likās pat ļoti draudzīgi un pretīmnākoši, diezgan daudz tika sludināts Dievs, netika uzspiesti nekādi ziedojumi, bet regulāri apmeklētāji ziedojot naudu.
Pirmais iespaids bija diezgan pozitīvs, līdz brīdim kad pavīdēja mans tetovējums, saņēmu tādas frāzes kā - Tu esi grēciniece, Dievs tevi tādu nav radījis, tev nav atpakaļceļa no elles, esi tam nolemta.
Pat nezinu vai biju vienkārši apstulbusi vai dusmīga par šādiem izteicieniem, skaidrs ir viens, nekad šādas vietas vairs neapmeklēšu :-D

Tu esi grēciniece, Dievs tevi tādu nav radījis, tev nav atpakaļceļa no elles, esi tam nolemta.

Vajadzēja atbildēt - ļoti labi, tur būs arī mani labākie draugi un draudzenes - kas gan var būt labāks par to.
.
Tīri no filozofiskā skatupunkta nevaru iedomāties ko ticīgie iedomājās ar "paradīzi" - vai tiešām kāds varētu baudīt "paradīzi", ja "ellē" degtu labākais draugs vai ģimenes loceklis? Labprātāk ceptos kopā :-D Kā arī vienīgā aktivitāte, ko es gribētu darīt mūžīgi, šaubos, vai ir atļauta paradīzē jebkurā gadījumā :-D

Starp citu ir 1000 fobiju veidi.
Ticība arī bija minēta kā fobija.
Es vairs neatceros, kur es to lasīju, bet tā viņš ir!!!

Pats Dievam ticējis nekad neesmu un neticēšu.
Vispār uzskatu - kā var ticēt tam, ko neredzi?
Dažkārt nākas lasīt, ja cilvēks atmostas no komas, tad redz Dievs viņu izglābis.
Nekā tamlīdzīga. Glābj tikai ārsts, bet nekāds Dievs.
Dažkārt pat žēl paliek skatoties uz nozombētajiem.