Pirms kāda gada centrā redzēju vecu tantiņu, kurai grūtības sagādāja ar paunām pāriet pāri ielai ar ātru luksaforu, nolēmu palīdzēt. Bija pa ceļam, teicu ka eju uz to pašu pusi, palīdzēju arī līdz pat vietai, kur viņiem notika sektas dievkapojums (nezinu ko viņa tur ar smagām paunām izdomāja iet). Pie durvīm bija sapulcējušies sektas dalībnieki, visi domāja, ka es laikam savējais. Uzdūros paziņai, mazliet aizkavēja. Tantiņa protams paspējusi palielīties visiem, grasījos jau iet, bet tad mani apstādināja un lielīja, cik labi cilvēki kristieši ir, kādas vērtības un morāle man ir. Apkārtējie, protams, piekrīt, tur tuvumā laikam pat viņu mācītājs laikam bija, jau kaut ko gudru grasījās teikt, bet tad pārtraucu šo priecīgo atmosfēru, kad pateicu, ka neticu dievībām. Ja jūs redzētu šo cilvēku sejas izteiksmes. Jo, protams, kā gan ateistiem var būt morāles un vērtības :-D.