saaapes, kaaa paardziiivot????

Skaties šausmu filmas. ĒD, kaut vai maizes gabalu un siera šķēli. Ieelpo svaigu gaisu. To sākumam.

Neesmu nekādā ziņā veiksmīga attiecību konsultante, bet, manuprāt, ja pēc šķiršanās ir tik smaga depresija, tas parāda, ka attiecībās biji narkomāns, atkarīgais ķēdes posms (been there, done that).
Cīnies, es ieslēdzu motivējošus TV raidījumus un čatoju ar ārzemniekiem par ikdienišķām tēmām. Tev noteikti arī ir kaut kas, kas novērstu vai samazinātu sliktās domas. Dažreiz ļoti palīdz parunāt ar mammu.

man tiešām liekas, ka biju atkarīga no šim attiecībām un no šī vīrieša...
drausmīgi...

Atceros, ka, kad šeit reģistrējos ar pirmo niku, veidoju tādu pašu diskusiju. Lai arī atmiņas joprojām ir ar mani kaut kur iekšā, tomēr man ļoti palīdzēja draugi, ar kuriem pavadīt laiku. Šķiršanās laikā man bija jāaizstāv bakalaurs. Tas palīdzēja, ka bija jāpabeidz pēdējie darbi, bija kaut kas, kas aizņem laiku. Pēc tam sāku meklēt darbu.
Var palīdzēt arī cits puisis - nevainīgs flirts, čati, iespējams, tikšanās.

Man arī izskatās, ka tās bija atkarīgas attiecības.
.
No atkarības (jebkuras) palīdz tikt vaļā simtprocentīga pievēršanās sev, tipo, būt it kā egoistei.
.
Hobiji, darbs un brīvais laiks, flirts - dajebkas, kas Tevi iepriecina, bet neveido piesaisti pie citiem cilvēkiem, lietām, vielām utt., lai neizveidojas jauna atkarība. ;)

Vēl kādai gads iesācies aizraujoši...

Wendy1, ar tavu situāciju i nesalīdzināt... :-/

Palasot tevis veidotās diksuijas, varu teikt, ka esmu bijusi ļoooooti līdzīgā situācijā un man tev ir mierinājums - viss būs super forši pēc kāda laika, tev vienkārši vajag tagad tās sāpes izsāpēt (te meitenes minēja foršus ieteikumus - skaties filmas, pačato ar kādu, vismaz man palīdzēja nedēļu ilgs čatiņš ar vecu paziņu Tinderī). Protams, tas nenotiks vienā dienā, ir jāpaiet laiciņam, bet briesmīgākais ir jau aiz muguras. :-) būs labi un būs tev foršs vīrietis, ar ko viss izdosies! Novēlu tev skaistas un veselīgas (šīs beigās tādas neizklausījās :( ) attiecības.

Aaaa un paturi prātā - viss notiek kā tam jānotiek!(l) ja nebūtu tā suuuper sāpīgā šķiršanās man un galīgi traka raudāšana, man šobrīd tāda pieredze nebūtu. Tas man ir taaa palīdzējis esošajās attiecībās un katru dienu esmu pateicīga par to, ka ar bijušo nekas nesanāca un viņš mani pameta kašķu dēļ. Tagad, pēc 2 gadiem, ir man manējais un ne smakas no "vecās es", kas kašķējās.

Man tā bija pirms pāris mēnešiem un vēl tagad, tik ir daudz vieglāk. Pirmie divi mēneši bija norakstāmi, nu nekas nepalīdzēja. Pēc tam nokačāju Tinderi, sāku iet ar draudzeni uz klubiem- paliek vieglāk :) Vienkārši pie sevis visu laiku domāju: ka viss notiek tā, kā tam jānotiek:)

Paldies meitenes par komentaariem
Lasot tieshaam ir nedaudz vieglaaak

Iesaku atrast jaunas lietas - mūziku, vietas, nodarbes, filmas (un visu, visu pārējo) - lai neatgādina attiecības.

ņemot vērā to, ka pirms divām nedēļām biju tieši tādā pašā kauciena stadijā, kad nesapratu, vai raudu no tā, ka fiziski sāp, vai rauj no tā, ka nespēju pat iedomāties "mēs" nebūšanu, zinu, ka ir oi, cik sasodīti grūti, bet lēnām (kaut bruņurupuča pārvietošanās tempu ātrumā) jāceļ sevi augšā - vienalga, kā un ko tu darīsi. galvenais ir sākt. un nebaidīties no asarām - ja gribās raudāt, papaijā sev galvu un raudi! ar katru dienu šādi brīži kļūs arvien retāki, apsolu.

Atrodi dzīvesprieku citur. :-)

Aizbrauc ceļojumā vai atrodi jaunu hobiju, kaut vai izmēģini vairākas lietas, ko nekad neesi darījusi.

Lai arī tagad liekas, ka tas ir pasaules gals, tā patiesībā nav. Tas ir jāizsāp, jāpārdzīvo un pēc tam jau būs vieglāk.
Es šāda iemesla dēļ reiz divas nedēļas praktiski neko neēdu, centos visu laiku gulēt, raudāju mājās, ejot uz darbu, darbā, veikalā utt. Bet tad es sāku dzīvot sev un joprojām ar smaidu uz lūpām atceros to laiku, kad dzīvoju tikai sev. :)

varu tevi saprast, pati pirms 2 mēnešiem izšķīros, tiesa ne tik sāpīgi.
Mierinājumam - tas ir normāls sēru process par zaudēto, vispirms būs krietni jāizraud, jāizbļauj un visādi citādi jādabū tās visas jūtas un emocijas ārā. Kad tas notiks, smadzenēs parādīsies vieta arī sakarīgākām domām un jau tuvināsies par soli tuvāk pieņemšanas stadijai. Varu ieteikt pēc iespējas vairāk tomēr piespiest sevi kaut kur aiziet, kaut pastaigā, kā arī neizolēties, bet tieši meklēt sev tuvu cilvēku atbalstu (pozitīvi, ka griezies vismaz šeit atbalsta meklējumos!). Jo ilgāk slīgsi nomāktībā un ieņemsi upura pozīciju, jo grūtāk un līdz ar to arī ilgāk netiksi ārā no šīs bezcerības!
es dotajā brīdī jūtos jau ļoti labi un redzu tam tikai ieguvumus! :)
Ja kas, vari man rakstīt!

Paldies par labajiem vaardiem
Tiesaam uzmundrina
Es censos jau paleenaam daru un censos censos censos