Es esmu atbildējusi, ar pretjautājumu - vai viņi kā uzņēmums sevi prezentējot, piemēram mājaslapā, arī runā par saviem trūkumiem. Ir labi tos apzināties un ar tiem strādāt, bet ne izcelt potenciālajam klientam. Tāpat, atnākot uz darba interviju, es cenšos sevi nopārdot, nevis runāt par slikto.
Toreiz darbu dabūju, bet noraidīju, nejuto to kompāniju kā savu.
Tāpat arī uz slaveno jautājumu "cik sagaidāt?" par algu - esmu atbildējusi, ka esmu informēta par vidējo atalgojumu nozarē, bet minēšanas spēlītes mani neinteresē, jo darbs ir pietiekami mazkvalificēts, lai nebūtu jākaulējas par liela diapozona algu starpībām. Toreiz gan man pat neatrakstīja, lai pateiktu "paldies, bet nē :D"
Besī, ka intervējoties vietās, par kurām pati nečurāju biksēs karstu, esmu ļoti mierīga un pašpārliecināta, atkarībā no noskaņojuma varu būt pat pārāk pašpārliecināta, bet vietās, kur tiešām gribu tikt, knapi varu papīkstēt. Rokas trīc, balss trīc un viss slikti :D