Es arī mazliet šokā par dažiem "hobijiem". Kopjošā kosmētika (tikpat labi varētu būt arī tonālo krēmu lietošana un lūpu krāsošana), ceļošana, ēst gatavošana, lasīšana....? Tās ir normālas, dabiskas ikdienas darbības. Tad jau sanāk, ka mans hobijs ir iet uz darbu.Manuprāt, hobijs ir kaut kas tāds, kur var gūt rezultātus, panākumus, attīstību.
Un kāpēc hobijs nevarētu būt tonālo krēmu testēšana, pirkšana, atsauksmju likšana, informācijas vākšana par tonālajiem krēmiem utt, ja cilvēks ar to nodarbojas padziļināti un tā radot sev prieku ārpus darba laika?
Ar ko tas ir atšķirās no lidmašīnu modeļu veidošanu, ko lielākais vairums uzskatītu par hobiju?
Vai vēlies apgalvot, ka ēdiena gatavošanā-jaunu recepšu izveidē, gatavošanas prasmju attīstīšanā, pasniegšanas veidā, jaunu salikumu eksperimentēšanā, uzturvielu( zināsanu par tām) apguvē, cilvēks negūst izaugsmi un attīstību?
Pēc taviem vārdiem tas nav "izaugsmi" veicinoši un nav uzskatāms par "attīstību", tad jau varētu apgalvot, ka sieviete, kuras hobijs ir ēst gatavošana, un kura pirms pieciem gadiem neprata vispār gatavot, tagad arī neprot,(lai gan piecus gadus kārtigi mācījusies, apguvusi un trenējusies kulinārijā), jo tam taču nav nekāda sakara ar prasmju attīstību un izaugsmi!
Ja cilvēks ceļo, katru atvaļinājumu smalki plāno, izzin maršrutus, izzin vietas, veido lidošanas dienasgrāmatu, ja vēl to papildina ar blogu, vai personīgo bilžu kolekciju, tad tas nav pašizaugsmi veicinošs process un ir uzskatāms par " bez panākumu un ieguvumu laika pavadīšanu"?
.
Atvaino, bet tavā komentā tāda vienvirziena domāšana.