Sporta stundas

Es piekrītu, ka reizēm to normatīvu izpilde skolā bija dīvaina, stundu patrenējies bumbiņas mešana un tad hops, uz atzīmi! Bet tāpēc neiet? Nopietni? Cik tizlam tad ir jābūt, ja VISS liekas grūts un neizpildāms? Starp citu, atbrīvotās, jūs varbūt jutāties ok, jo sejā tādas lietas neviens nesaka, bet es, piemēram, tādus atbrīvotos uzskatīju par nabadziņiem. (P.S. Savā naivumā nezināju, ka kāds tas zīmes pērk).

Es, vēl atceros, ka tie, kuri bija koristi, bija mūzikas stundās dziesmas jāatdzied. Tad, tiem salika atzīmes un krietni uz augšu pavilka. Tie varēja teoriju nemācīties.
Bet, beigās skolas koris, tur netika uz Dziesmu svētkiem un pārējie ierēca par to.
Atvainojos, ka ne pa tēmu, bet tas manuprāt, nebija godīgi.

Sporta, mūzikas, vizuālās mākslas stundas nevajadzētu vērtēt ar atzīmi....

Štrunts par atzīmi,manuprāt negodīgāk ir tas,ka tiem kuri gāja kādā sporta pulciņā ,mūzikas vai mākslas tiem lika auaugstākas atzīmes un bieži vien ne jau tādēļ,ka to labāk izpildiji,bet gan tikai tādēļ ka ej tajos pulciņos
Pati gāju florbolā un jā Lai arī man dēļ tā vienmēr lika augstākas atzīmes sportā,es tā vai tā uzskatu,ka ne vienmēr tās tika liktas godīgi,jo bija uzdevumi kurus citi veica labāk par mani,bet viniem atzīme bija zemāka.:-|

Pie tā jau nav vainīga sitēma.

Tad, tiem salika atzīmes un krietni uz augšu pavilka. Tie varēja teoriju nemācīties.

Jā, precīzi. Un visvairāk es to sajutu tad, kad pametu mūzikas skolu, attieksme šausmīgi mainījās un es kļuvu gandrīz vai neredzama. Pati bieži vien redzēju, ka pat ne līdz galam pareiza atbilde tika ieskaitīta, tikai tāpēc, ka mūzikas skolā mācija mūzikas literatūru, kas ir krietni padziļinātāka nekā skolā.

Pie klavierēm arī mani pārsvarā sauca un par to arī desmitniekus lika.
Man gan bija arī savā ziņā neliels stimuls vairāk mācīties lietas ko nezināju, izgāsties nedrīkstēju jo tad klasesbiedriem bija lielie prieki. :D

Atceros,ka reiz mr dēļ nepiedalījos sportā,jo tā bija pirmā diena, un to ar paskaidroju skolotājai, viss ok, bet smieklīgi bija ,tas ka tajā dienā vēl 3 meitenēm bija un ar nepiedalījās un viens puisis un skolotāja , pienāk pie viņa un prasa un kas tev kaiš arī mēnešreizes?:-D:-D

nu tādas mīkstās :D

apšulapa es sportā piedalījos ,man patika,bet ja bija mr pirmā diena,tad gan nē,jo pludoju tajā pirmā dienā kā traka, negribējās lai sāktu tecēt sportā izpildot kādu vingrinājumu:-D. Toties ko es nekad nevarēju izdarīt ,bija parlekt tam azim:-D un lai cik smieklīgi nebūtu pa virvi uzkāpt varēju,bet lejā tikt ne,jo bija bail:-D ieraudzīju zemi un baidījos nokrist,tad vienmēr kad kāpu augšā man teica tikai neskaties lejā:-D

Es nekad neesmu varējusi uzkāpt pa virvi. Un joprojām nevaru. :D Biju visai viduvēja sportā. Un skriešanu vispār iemīlēju tikai 11. klasē, kad sāku skriet pa vakariem ārpus sporta nodarbībām. Toties biju dambretes čempione. :-D

Manā skolā meitenēm atļāva izlaist pāris nodarbības mēnesī, jo vienai klases biedrenei mutere bija māsiņa, kura pateica, ka nevar sportot tajās reizēs.

Es biezi nesportoju, jo negribeju. Zimes gan dabuju no arsta, gan pati taisiju (bija vesela sistema ar istu zimju ieskenesanu, parveidosanu photosopa utt.), gan menesreizu pieminesana, gan vienkarsi bastosana, gan atnaksana uz stundu un lunosana - lai ari skolotaja mums bija stingra, bet laba un saprata, ka man sports neiet pie sirds. Vinai bija svarigi, lai beigu beigas kaut kad pacensas izdarit un tad vina pavilka uz augsu. Bija mums ari teorijas stundas sporta, kur bija pec tam jaliek testi, tie ari vilka uz augsu. Sports meitenem un puisiem bija atseviski un meitenem bija daudz stingrak, puisi, skiet, tikai cauru gadu speleja futbolu, kamer mums tika visas tas bumbinas, atspiesanas, augstsleksanas, talleksanas utt. utt.
Biju laimiga, kad pabeidzu vsk! Uzskatu par nabadziniem tos, kuriem augstskola ari vel turpinajas sports. 8-) Muzika ari riebas, bet to atceros vaji, jo pedejo reizi man tada bija 9.kl. Vidusskola mums bija jaizvelas - muzika vai vizuala maksla, es, protams, izvelejos otro, vizuala maksla bija mans laucins.

Toties no klases meitenem es biju vienīgā kas varēja pievilkties pie stieņa protams ne jau 20x ,bet ,3x un piemumpeties 10x :-D lai gan mums meitenēm nelika to darīt. Bet tam sasodītam azim nekādi nevarēju parlekt pāri:-D,skrēju skrēju un pie āža vnk pieskrēju un apstājos:-D

Man sports sāka iepatikties vidusskolas laikā, kad sāka mācīt labs skolotājs. Viņš lika atzīmes arī par teoriju, lapu grābšanu un izturības skrējienu. Ja piedalījies zemāk par 4 nevarēji dabūt. Paldies, ka viņš man atļāva darīt kā sanāk, nelika lekt pār āzi un pildīt akrobātiku.(l) Bet, skolotājs tika godīgi informēts par veselības problēmām.

Kopumā uzskatu par normu ka sporta stundēs vērtē ar atzīmi, bet normatīviem ir jābūt adekvātiem. Bet ir jāsporto visiem. Dīvaini sanāk, cilvēki ņem papīru, lai nesportotu, jo nepatīk vai vienkārši "Dievs nav devis". Bet nez kāpēc uz citiem priekšmetiem iet, kaut gan arī tā pati matemātika vai fizika ne visiem ir dota/domāta.

Man nepadevās gandrīz nekas sporta stundās, bet no ādas līdu laukā, lai labu atzīmi dabūtu. Un vienmēr bija škrobe, ka daudzi sēž malā, pēc tam atnāk un dabū labas atzīmes.
Un tās normas ir tizlas. Paldies vidusskolas skolotājai, kas redzēja, ka centos, un vērtēja pēc izaugsmes.
Mums skolā gan tik viegli ar atbrīvojumiem, jo bija uz ārstniecisko vingrošanu jāiet. Nebija nekas grūts, bet arī ne vienkārša malā sēdēšana.

Atbrīvojumu no sporta stundām var dot tikai ģimenes ārsts vai arī jebkurš cits speciālists? Negribēju veidot jaunu diskusiju :-D

Es nekad neesmu varējusi uzkāpt pa virvi. Un joprojām nevaru.

Nezinu kā bija meitenēm, bet mums puišiem kāpšanai pa virvi normatīvs bija 5 sekundes! Kāpām pa virvi tikai ar rokām, pat neizmantojām kājas. :-D

Mums nekad nelika kapt pa virvi, nezinaju, ka kads to dara. Mes daudz skrejam, bumbinu metam, spelejam basketbolu, florbolu, augstleksana (nejau uz aza, bet ar to lietu, kur liels matracis, lec pari kokam un taisi kuleni vel piezemejoties), aerobika un akrobatika (ja ta to var nosaukt), piepumpesanas, presites utt. Viss patiesiba tiri ok, iznemot komandas speles - tas man riebas! Tapat ka man patika, piemeram, skriet, bet es nevareju noskriet uz normativiem ta, lai sanak laba atzime.
Musu skolotaja paldies dievam bija forsa, vina bija ari vieglatetikas trenere un kaut ka loti pozitivi attiecas uz dzivi, tsk pret mani, kas laida luni.
Ne tikai pret sportu vareja but tada attieksme, bet ari pret fiziku, piemeram, bet beigas bija sadi:

Un vienmēr bija škrobe, ka daudzi sēž malā, pēc tam atnāk un dabū labas atzīmes.

ti, man nebija skrobe, bet fiziku beidzu ar 8, kaut visus kd rakstiju konsultaciju laika. :D Man skiet, ka ir tadi cilveki, kuri var list no adas ara, bet slikti sanak un ir tadi, kuri atnak beigas un izludzas vai izdara labak par tiem, kas lien no adas ara.