Tērps arī ir, tikai pasākums sāk jukt un brukt kopā. Ļoti ceru, ka nepalikšu ar visām idejām, cerībām, sajūsmu beigās viena pati. Tad gan būšu dusmīga.
Tajā dzīves posmā, kad sāku dzīvot pilnīgi viena, un bija neomulīgi no katra mazākā krakšķa un brakšķa, slēdzu fonā kādu troksni - radio, kaut vai.
Oi, ja pie manis patiešām spokotos un rēgi troksni taisītu (tfu, tfu, tfu :-D ), tad mani tas neglābtu, jo man vajag, lai es visu varētu dzirdēt, citādi šķiet, ka zaudēju kontroli pār to, kas notiek. Tas ir tad, ja IR kādi trokšņi. Parasti tikai kaimiņi bļaustās :-D
Bailīgi ir tad, kad dzīvo mājā, paliec viens un ir logi, kas ir pa visu sienu, respektīvi, līdz zemei :D Kas tik tad neienāk prātā, ja vēl zini tādus stāstus, kuros pēkšņi kāds pa to logu skatās iekšā.. :D
11429
