Labrīt!
Es te sēžu un skumstu, tā vietā, lai priecatos un palaistu. Analizēju savas cilvēciskās skumjas un neloģisko pieķeršanās sajūtu. Ar prātu apzinos, ka pieķerties dzīvniekam, tāpat kā ģimenes loceklim ir neprāts, bet šobrīd man ir tieši tāda sajūta, kā būtu iemidzināts kāds cilvēkveidīgais.
Būšu ļoti priecīga, kad šis gads beigsies, jo bijis viens no smagākajiem, bet labākajiem dzīves skolas ziņā. Ieviesis tik daudzas pārmaiņas, ka šobrīd, pašai šķiet, ka esmu cits cilvēks.
.
Bet ar visu to, pasmaidam par skaistu dienu!