perfekcionisms

 
Reitings 1022
Reģ: 04.11.2017
Es sev esmu pamanījusi noslieci uz perfekcionismu jau kopš skolas laikiem.
Man prātā izstrādājies tas, ka visām lietām jābūt izdarītām perfekti. Man ir ļoti augstas prasības pret sevi, mērķiem un ārējo izskatu. Bieži vien pārāk augstas prasības, kuras nevaru nekādā veidā izpildīt un sākās teksti pašai pret sevi kā "esmu muļķe", "nevarīte", "nekad neko nezinu un nevaru izdarīt".
Piemēram bija situācija, kad vasarā mazgāju nu ķip ogu kastes, lai varētu sabērt novāktās ogas, visu laiku iekšēji bija sajūta, ka jāpārmazgā, ka būs slikti, ka tādās nevar tak neko bērt.
Atceros, ka skolā pildot mājasdarbus, burtnīcā nesmuki novilku kādu līniju, zdīrāju lapu un sāku rakstīt pa jaunam.. Tā ir katram svarīgākajam darbam, kā vienmēr izbesos, jo liekās, ka neesmu izdarījusi gana labi, ka esmu apsmiekls tikai,nevis lielā darītāja. Ir bijušas neskaitāmas situācijas, kad kaut ko izdaru, vienalga, draugs saka "ir labi" es reāli pasaku "jā, jā tikai komplimentu man izsaki".
Man šķiet, ka perfekcionisms kaut kādā mērā ir pat vajadzīgs. Taču nezinu kā būtu samierināties ar savām kļūdām, jo man viss liekas svarīgi un visam jābūt...perfektam. Esmu domājusi arī par psihologa apmeklējumu, bet pagaidām mans perfekcionisms nav ievedis dzīvi neceļos.
12.12.2017 23:37 |
 
Reitings 951
Reģ: 16.12.2014
Piemēram- ja jāiedzen nagla sienā, kur pakārt gleznu, normāls cilvēks paņems āmuru un naglu, uzmetīs aci sienai un uz izjūtu iedzīs naglu, kur uzkārs gleznu. 2 minūtes. Perfekcionists vispirms izlasīs kaudzi literatūras par gleznu novietojumu interjerā. Tad ar mērlenti mērīs sienas, secinās, ka sienas nav perfektas, jo nav perfekts taisnstūris-2mm nobīde. Kādu stundu besīsies par "šķību" sienu. Tad sāks atzīmēt uz sienas dažādus punktus, lai atrastu perfekto augstumu no grīdas un attālumu no stūra. Tas var aizņemt vēl stundu vai vairāk. Beigās perfekcionists sacepsies par to, ka nevar saprast, kura būs tā perfektā vieta un tāpēc naglu neiedzīs, jo ja nevar izdarīt perfekti, tad labāk nedarīt nemaz

Tas no malas izklausās drausmīgi, bet ir dažas konkrētas dzīves jomas, kur ar mani ir tieši šādi. Pašu tas besī, līdzcilvēkus droši vien vēl vairāk, bet vienīgais pozitīvais šajā visā ir tas, ka es tomēr apzinos, ka šī ir mana problēma :D
13.12.2017 17:08 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Perfekcionisms vai nu ir vai ari nav. Nevar būt druscīt perfekcionists. Un īsts perfekcionisms ir graujošs.

Nekad nav viss balts vai melns. Perfekcionisms var būt kā lielās devās, kur tas jau robežojas ar slimību vai pat ir slimība; tā mazākās devās, kur nevienam tas dzīvi nebojā. Es jau minēju - ja tā nav galējība, tad cilvēks var ar to sadzīvot, nevienam netraucējot un negraujot savu/savu tuvinieku dzīvi, dienas ritmu.
13.12.2017 17:40 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!