Rīdziniece, nepalīdzēju pirms 3 gadiem (neko nezināju par šo gadījumu) un nepalīdzēšu arī šoreiz, bet mani tiešām fascinē Tavs ļaunums (un jā, es zinu ļoti labi, kādus vārdus saņemšu pretī no Tevis, jo Tu citādāk nemaz nemāki - tādēļ šo diskusiju vairs vaļā nevēršu -tā ka vari netērēt savu laiku, drukājot lamu vārdus). Bet es ļoti ticu karmai un ticu, ka dzīvē viss sliktais nāk atpakaļ - un tas var notikt visnepiemērotākajā brīdī (un arī savas dzīves neveiksmes norakstu uz brīžiem pagātnē, kad neesmu bijusi labs cilvēks - un cenšos no tā kaut kādu mācību gūt).
Es varbūt esmu lētticīga, bet esmu devusi naudu uz ielas cilvēkiem, kas man pienāk klāt un visticamāk 90% gadījumu stāsta pasakas. Es ļoti novērtēju atklātību cilvēkos un tāpēc esmu devusi naudu vīrietim, kurš pienāca klāt un teica, ka ir izlaists no cietuma, nav ne ģimenes, ne mājas un nav par ko nopirkt ēst, esmu devusi naudu vīrietim, kas trīcošām rokām pienāk un saka, ka ļoti ļoti vajag salāpīties un visa nauda nodzerta un nav par ko nopirkt maizi. Ja ir situācijas, kurās negribu palīdzēt, tad neklausos pasākās un eju tālāk, bet nekad nemudināšu arī citus darīt to pašu - jo katrs pieaudzis cilvēks pats taču spēj kristiski izvērtēt pieejamo informāciju un izlemt - palīdzēt, vai nē. Līdz ar to publicēt soc.portālos ziņu par ģimeni, kas ir grūtībās, kurā aug bērni, par no pirksta izzīstu krāpniecību, būtu pats pats zemākais līmenis, līdz kuram nolaisties. Internets neko neaizmirst ;-). Turklāt, ja vēl publicētājs sēž pie kompja, malko šampi un ierēc par ikvienu, kas nedomā tāpat kā viņš - nu ko lai saka - karma is a bitch un tas viss Tev dzīvē reiz atspēlēsies.
Es vēl saprastu, ja Tu toreiz pirms 3 gadiem būtu mega piķi ieguldījusi šīs ģimenes atblastīšanai, bet parasti tie lielākie brēcēji tikai runāt māk, bet darīt nav gatavi.
Rezumējot - lai Tev foršs vakars un foršs svētku gaidīšanas laiks! ;-)
25
