Atriebība.?!

Ups, sajaucu teemu :-D

Vislabāk ir visu negatīvo enerģiju ieguldīt sevis pilnveidošanā - gan garīgā, gan fiziskā veidā

Piekrītu šim, esmu dažas reizes šķīrusies un ir bijis skumji reizīti vai divas, bet.. Kaut kā tādos brīžos rodas ļoti liela motivācija sevi pilnveidot un darīt lietas... Un tad pat nepamani, kā ir pagājis laiks, esi kaut ko paveikusi, bijušais neizraisa nekādas emocijas un sāk jau veidoties jaunas attiecības. Un pat neprasās nekādas atriebības, jo laimīgi cilvēki par tādām lietām nedomā.

Ir tas mazais velniņš, kas sēž iekšā un to vien plāno kā uzsākt darbību un izdarīt kaut ko briesmīgu pretī, bet nekad neesmu viņam rīkoties. Ar šķiršanos vismaz manos gadījumos vienmēr esmu tikai augusi, nekad neesmu kritusi. Jā, ir pagājis laiks līdz sadzīst rētas, jūtas izzūd, iestājas vienaldzība un pirmās nedēļas arī gribas paballēt vai vienkārši paraudāt spilvenā savā gultā.. Bet vienmēr pēc šāda veida pārdzīvojumiem ir tik forši atrast sevi, savus hobijus - vai nu izkopt vecos, vai uzsākt jaunus. Iemīlēt sevi no jauna un novērtēt sevi, līdz esi nonākusi līdz punktam, ka 100% zini, ka tas, kurš Tevi tā mainīja/pameta (da jebko) nezina ko ir pazaudējis..

līdz esi nonākusi līdz punktam, ka 100% zini, ka tas, kurš Tevi tā mainīja/pameta (da jebko) nezina ko ir pazaudējis..

Klasiskais teiciens. :D