Iemesli un pārējais

Bērnus negribu un nekad neesmu gribējusi. Un man ļoti nepatīk, ja radu svinībās pie galda visi metas virsū, kā nu būs, kad man būs bērni. Tas izklausās līdzīgi domai - 'Kad tad precēsies?'. Ļoti kaitinoši, ja nekas tāds nav iekļauts tuvākajā plānā. Varbūt, ka neesmu vēl pietiekamā vecumā, jo šobrīd ir tas posms, kad daļai draugu jau ir mazi bērni un sava ģimene, bet daļa katru vakaru izklaidējas un dzīvo pie vecākiem, tādēļ nevaru teikt, vai bērna negribēšana būs visu mūžu. Bet šobrīd ir tā, kā ir, turklāt arī neesmu 100% droša, ka no veselības viedokļa tas būtu tas, ko man vajag. Un nekādu dzīvnieku tā vietā arī nevēlos. Jā, man ir kaķis, bet ne jau, lai kompensētu kaut kādu bērna trūkumu. Un, ja es kaut kad nākotnē izlemtu, ka vēlētos pēcnācēju, tad tā vietā neņemtu ne suni, ne kaķi.

Donata +++

Un nevajag muldēt, ka bērns neierobežo, bet iedvesmo. Ierobežo neizturami. Ar bērnu es nevarētu darīt visu to, ko daru - ne pilnvērtīgi studēt, ne dzīvot mēnešiem ārzemēs, ne gatavoties dalībai konferencēs, ne strādāt un studēt pilnu laiku abās vietās (jā, tas manu dzīvi piepilda), un, galu galā, gatavot tikai to, ko vēlos, vakaros mierīgi lasīt grāmatu un brīvdienās celties, cikos gribu un darīt to, ko gribu. Kaut nedarīt neko.

Laikam jau bērna audzināšana ir īsta katorga !!!!
Tagad kad bērni jau paaugušies, nevaru tikai atcerēties kur tās lielās mocības bija ?

Daudzi vienkārši nesaprot, ka bērns ir ļoti nopietna lieta. Un mēs ar līgavaini esam secinājuši, ka tie, kas agri rada bērnus ir saviem mērķiem, cilvēki, kam ir garlaicīga dzīve.

Var radīt bērnus citiem, augstākiem mērķiem, nevis tikai saviem.

Blakus diskusijā cenšas atrunāt autori no bīgla ņemšanas dzīvoklī, jo lielas rūpes,

Donata, bet kā ta savādāk :D sunim obligāti vajag privātmāju, bet ar bebi jau var īrētā vienistabniekā dzīvot

Dionysus - kā kuram. Kādam audzināt bērnus nav mocības bet prieks, toties kādam, kas bērnus negrib, tas liekas pārāk grūti, ierobežojot visu, kas patīk. Vismaz man tā noteikti ir, ne velti nevēlos sīčus.

ka tie, kas agri rada bērnus ir saviem mērķiem, cilvēki, kam ir garlaicīga dzīve

Labojums
Tie, kas agri rada bērnus ir bez saviem mērķiem (ambīcijām)

Baltā rase nekad nav bijusi diži aša uz pēcnācējiem... Un šī tendence arvien palielinās.

Bet vai par šo nav jaaizdomājas? Tā pasaules daļa kas ir attīstīta, gan prātā vairāk gan finansiāli..nu pa lielam visā, negrib radīt pēcnācējus, vai tas kādreiz nedraud ar inteliģentu cilvēku izmiršanu? Visi maz attīstītie reģioni, rases vairojas kā truši un arī aizņem lielāku daļu % no tiem 7 bilioniem cilvēku. Un diez vai viņi pārstās vairoties...būs tikai vēl vairāk nabadzīgu, neizglītotu cilvēku uz šīs pasaules kamēr baltie domā ka ļoti attīstīsies patiesībā lēnām izmirstot :D
..........
Bet par temu, es uzskatu ka labāk lai bērnu nav ja tos nevēlas, nekā ir bērns bet nemīlēts un negribēts, nelaimīgs. Nav visi domāti mātes, tēva lomai un nevajag jau arī. Normāli ir to negribēt tāpat kā gribēt.

Un mēs ar līgavaini esam secinājuši, ka tie, kas agri rada bērnus ir saviem mērķiem, cilvēki, kam ir garlaicīga dzīve. Un draugi, kas saviem vecākiem ir dzimuši ap 30 gadiem, ir daudz nopietnāki un vairāk savā dzīvē sasnieguši, nekā tie, kas dzimuši saviem vecākiem - arī bērniem ap 20-24.

Izrādās man ir garlaicīga dzīve un tādēļ radiju bērnu :D
Kā vienmer cosmo jau zin labāk visu par citu cilvēku dzīvēm.

cowboy girl
Bērni ir labākās zāles pret egoismu un slinkumu.
Ir jau viss grūtāk un daudz kas dzīvē jāmaina un jāpārkārto.
Bet dzīvi tas padara krāsaināku un daudzveidīgāku.
Var jau saprast, citiem tas ir par smagu.

Nolemu pievienot komentaru pie dzivnieka raditas temas. Patiess prieks, ka daudzas nevelas sev tadu lieku nastu ka berns. Ceru, ka samazinasies atpalikuso bernu ipatsvars.

Žēl ka tava māte domāja pretēji.

Par šo ir jārunā. Par to,ka tas ir normāli negribēt. Tieši vakar skatījos ukraiņu " Dorogaja,mi ubivajem svoih detej", kur māte savu 35 gadīgo meitu atklāti nemīlēja. Kā radās tāda māte? No sistēmas, kur visām iegalvoja,ka bērni ir jāgrib un tu gribi gribi griiiibi bērnu!!! Negribu, lai tas atkārtojas. Gribu, lai pasaulē nāk tikai gribēti bērni,nevis dzemdēti un morāli lauzti turpmāko dzīvi.
Pašai ir bērns un es lieliski saprotu, kāpēc citas negrib.Tāpat man kauns citu radu vietā,kad tincina citus bezbērnu pārus. Es, piemēram, lieliski saprotu,ko tas nozīmē, kādus upurus, nervus (!!!) tas prasa un neērtības un tādi jautājumi " kapec negribat bērnus? kad būs?" ir konkrēti stulbi!
Pārmest garlaicīgu dzīvi jebkam ir vājprāts. Vai tas ir ideals instagrams ar kafiju un Mk somu, vai ar zīdaiņiem. Ja pašam cilvekam ir labi,tad citiem nav tiesību pārmest otram un norādīt,vai tava dzive ir interesanta , vai nē. Ka tik laimīgs.

Kamēr nav bērnu, tikmēr pats jūties mūžīgais bērns

Kamēr ir dzīvi vecāki tikmēr tu vienmēr , būsi bērns ;)

Kāpēc gan kādam uztrauc tas, ka kāda negrib bērnu?
Tiem kuri grib visiem uzspiest bērnu dzemdēt, jo tikai tad jau viņš jutīšos īstu laimi utt. Lūdzu, radiet paši kaut 10 bērnus. :-)

Kāpēc es negribu bērnus:
1) Man vienkārši nepatīk bēbji, man viņi nešķiet forši, mīļi un interesanti. Kaut kas bēbjos atbaida.
2) Nav mātes instinkta, nepatīk viss ar pupošanu, mammošanu un bēbjošanu saistītais, man tas nešķiet mīļi un pat šķiet nedaudz pretīgi.
3) Esmu egoiste un nevēlos dalīties ar saviem naudas līdzekļiem un ar laiku ar kādu citu cilvēku. Neesmu mājās sēdētājas - mājsaimnieces tips, man ir svarīgi strādāt, būt kustībā, gūt prieku no sasniegumiem darbā, utml., savukārt bērnu par sasniegumu neuzskatu un to kaut kā nenovērtēju.
4) Bērns man nešķiet vērtība. Jo vienkārši... nezinu, nešķiet. Neliekas nekas īpašs. Man vispār ģimene nav vērtība.
5) Neredzu tam nekādu pievienoto vērtību, jo ar saviem radiem īpaši nekontaktējos. Mums nav sliktas attiecības, bet viņi mani vienkārši pārāk neinteresē, nav šīs pieķeršanās. Man ļoti nepatīk risināt savu radu problēmas, tāpēc es arī negribētu risināt savu bērnu problēmas (sākot ar pamperiem, turpinot ar vešanu no diskotēkas, beidzot ar augstskolu). Tas, ka esi centies būt labs vecāks, nenozīmē, ka bērns brauks tevi apvienot. Tas to tiešām nenozīmē. Un es arī nespēju iztēloties, ka varētu vecumdienās uzgrūst sevi kādam citam cilvēkam no sērijas: ņem tagad, kop mani!
*
Ja būtu kāds viens iemesls, kāpēc es negribu bērnus, to vēl varētu kaut kā apiet/sagremot, bet, tā kā iemesli ir vairāki, tad neredzu motivāciju to darīt.
Un nevajag teikt, "bet tu taču savai mammai piedzimi" - jā, bet mana mamma GRIBĒJA bērnu. Bet es NEGRIBU.

apvienot
apciemot

" kapec negribat bērnus? kad būs?" ir konkrēti stulbi!

:-D
Es uz šo vienmēr atbildu: Man nekad nebūs bērnu. Ja turpina jautāt, kāpēc, pasaku, ka tāpēc, ka man nepatīk bērni un es neredzu tam jēgu. Vot tā tieši arī pasaku. Parasti tas cilvēkos izraisa histēriju. Lai gan būtu taču tikai loģiski un pareizi, ka bērnus rada tie cilvēki, kuri tos patiešām mīl un grib, lai pasaulē būtu vairāk harmonisku un laimīgu personu. Bet mūsu - pārējo - uzdevums ir audzēt ekonomiku, lai tie bērni būtu nodrošināti. Ir taču foršāk, ka esi veicis sociālās iemaksas un tevi pansionātā apkopj smaidīga medmāsiņa, nevis atbrauc un piekauj 40 gadīgais dēls un atņem pensiju, jo viņš nav izaudzis adekvāts, jo man viņš bērnībā tik ļoti besīja, ka man vienkārši nervi neturēja un es biju pret viņu agresīva. Es tiešām neuzskatu, ka es būšu laba māte, ja man nepatīk bērni un ir grūti tikt galā ar savām emocijām.
Un jā, es vecumdienās gribētu dzīvot labā pansionātā nevis kopā ar savu stresaino dēlu, viņa dzerošo sievu, mazdēlu narkomānu vai mazmeitu ar autismu utt. Var jau arī nepaveikties.

Standby ++++++

Izrādās man ir garlaicīga dzīve un tādēļ radiju bērnu
Kā vienmer cosmo jau zin labāk visu par citu cilvēku dzīvēm.

Tas nav domāts personīgi, tie ir vienkārši novērojumi paziņu loka.
Daudz +++ Daenerys1

Daenerys1 - pirmajiem trīs punktiem pilnigi piekrītu. Un plus vēl negribu dēļ tās iznēsāšanas, dzemdibām.. Tas tiešām reāli atbaida. Un ja vēl nevaru ēstko gribu, darīt fiziskas lietas kas patīk, nu nē nemūžam.

Bet tās, kurām ir bērni un kam tas sagādā prieku, laimi nenosodu. Tiešām prieks par viņām, jo, ja visas būtu bērnu negribētājas, tad gan būtu jāsatraucas.