01.11. NOVEMBRA STARTS

O, man gan nav rudens depresijas. Īstenībā pārstāju "slimot" ar rudens depresiju, kad sāku dzīvot kopā ar vīru. Pirms tam rudens bija mans nīstākais gadalaiks, nesapratu, kā var patikt. Man atkal ir jauns darbs, viss šķiet tik jauns un interesants - kolektīvs, piemēram.

Gangsters

Patiesībā man ir ļoti labs darbs vadošā amatā, atbilstoši manai izglītībai. Tikai ik pa laikam piezogas sajūta, ka esmu izvēlējusies nepareizo profesiju Nu neaizrauj mani mans darbs. Jā, padodās, viss ok, bet nav tā sajūta, ka tas ir mans

Patiesībā man ir līdzīgi, bet es sevi mierinu ar domu, ka strādāju tādā jomā, kur neviens cilvēks par savu darbu nedeg. Jā, tu vari būt darbaholiķis, kādam ir ķēriens, kāds grib pelnīt daudz, bet es neticu, ka finanšu nozare kādam ir sirdsdarbs, par ko sajūsmināties kā par kaut ko ļoti īpašu (kā tas var būt mediķiem, vetārstiem, skolotājiem, māksliniekiem).

Jācer, ka kādreiz izdosies tikt vaļā no rudens depresijas, nevaru izturēt un sadzīvot ar to mūžīgo tumsu, lietu.

Kad dzīvoju mazpilsētā, depresijai bija pamatots iemesls, tur gluži kā komendantstunda kara laikā - paliek tumšs un viss, sēdi mājās, skaties TV, lasi grāmatas. Ne kur aiziet, ne ko padarīt. Plus mani vēl mamma gruzīja, viņai rudeņos atsākās darbs, kurš viņai riebās, atceros to nebeidzamo čīkstēšanu, cik viss grūti un slikti, un kādas kolēģes čūskas. Rīgā jau forši - centrs izgaismots, novembrī "Staro Rīga", tad Ziemassvētku rotājumi. Grib, ej uz kino, gribi, uz teātri, gribi, uz šopingcentriem.

Rudens depresija mani neskar - es depresīva visos gadalaikos 8-)
- - -
Šodien draudzene palūdza, vai nevaru palīdzēt viņas mazajam brālim ar matemātikas mājasdarbu. Tad nu sēžu un nevaru atrisināt pat pēc skata vienkāršu pamatskolas uzdevumu. Itkā vidusskolu nepabeidzu nemaz tik sen, un pietam mācījos matemātikas novirziena klasē, bet atliek tikai kādu laiku neskatīties uz matemātikas pusi, un viss aizmirstās. Jau jūku prātā, bet lepnums neļauj atmest, un gribu tikt pie atrisinājuma. Sviests kaut kāds :-D

Slapjš jau tāpat, vienalga miests vai Vecrīga. Cilvēku pilnās ielās, ja jāiet ar lietussargiem, tracina... Varbūt uzreiz pēc pārvākšanās no mazpilsētas likās, ka Rīga gaiša, tagad jau pierasts un tāpat tumša. Pensionāriem, kas manas mājas gaitenī atkal un atkal izslēdz elektrību gribas pirksteļus apcirst. :-D

Cosmo šodien īpaši depresīvs. :-O Es atkal no šopinga, man noskaņojums pacilāts! Bail tikai intrrnetbanku vaļā vērt...:-D

Man ir tik auksti, ka neesmu spējīga izlīst no segas apakšas un izdarīt kaut vienu darbiņu no tiem 100, kas sakrājušies. Visu laiku drebinos

Mana pilsēta man arī šķiet nomācoši tumša vakaros, pat vasarā. Īpaši ne-centrā, kur nav skatlogu. Un atklāti runājot arī centrā nekas diži gaišs nav.

Hello!
Kad aizdomājos, tad sajūsminos - cik gan forši ir izslēgt nevēlamus cilvēkus no savas dzīves.

Scandinavian, kā?

Es arī gribētu zināt, kā.
Joprojām nevaru īsti atkopties no viena ļoti dīvaina incidenta pirms dažām nedēļām. Cilvēks, ko uzskatīju par savu draugu un uzticības personu, izteica ļoti, ļoti ērmīgu lūgumu- pagulēt dīvānā viņam uz pleca, pirms tam vienreiz it kā nejauši noskūpstīja uz kakla, un vēl vienreiz man kāpjot ārā no viņa mašīnas iekoda ausī. Pretīgākais šajā stāstā, ka viņam 60, bet man 26. Un tagad zvana (it kā) darba jautājumos, tēlo, ka nekas nav bijis. Fuj. Fuj, fuj, fuj.

Salda mēle visos laikos bijis kapitāls! Nedaudz uz nerva krīt, ka vienai kolēģei KATRU rītu jāpievērš uzmanība kas kuram mugurā un tad tikai birst "vai kāds skaists tas un šitas...cik labi izskatās...kā tev piestāv".

Ha ha, man arī viena tāda. Cenšos ātri paslīdēt garām. Nu nepatīk man, ka mani pēta un domā, ko nu lai foršu pasaka..
Te jautā par Taizemi, bet es pārliekot kalendāru, aizdomājos, ka varētu uz Taivānu.. un vispār gribas arī garās brīvdienas kādā Igaunijas spa.. (l)
ērzelis, pārtraucot komunicēt - nobloķēju sociālajos portālos, neatbildēju uz pēdējām īsziņām un telefona zvaniem. Un tiešām patīkami, lai arī draudzība bija ilggadēja un diezgan tuva.
Profesore, pat lasot pretīgi palika. Atgādina kādreizējā priekšnieka izdarības. Fjuj.

Scandinavian, jā, pašai pretīgi atcerēties. Bet stulbākais, ka es kā naiva zivtiņa tajos tīklos pati iepeldēju.

Es norezervēju spa Igaunijā nākošnedēļ, mums ar draugu svētki. Vēlējos Daen viedokli, kur garšīgi paēst..

Rosey, Pērnavā?

Jap! ;)

Mēs parasti ejam ēst uz Jahtklubu, jo tas ir turpat SPA viesnīcu "rajonā".
Tālāk centrā es pat nezinu, mums vienmēr pēc SPA un kāda alus vai vīna zūd iedvesma tālāk doties. :-D Bet jahtklubs man patīk, garšīgi, laba atmosfēra, nav arī dārgi.
http://jahtklubi.ee/restaurant
http://media.voog.com/0000/0041/3078/files/prn_jahtklubi_menyy_suvi_2017_net.pdf
Ja garšo zivis un sacepumi, interesants ir "Baltic herring pan".

Pērnavā vēl ir foršs naktsklubs, Sugar. Mums vienreiz ieeja klubā bija iekļauta SPA piedāvājumā, tāpēc aizgājām, patika. http://www.sugarclub.ee/

Saņēmu algu. 1/3 iztērēju biļetēs. (l)
kultūras superdeva garantēta.