Ah, sapratu, kur ir problēma. Autors vēlas saņemt iespēju gūt atzinības momentu, tāpēc obligāti sievietei ir demonstratīvi jāizvelk maks. Apmēram šādi.
Restorānā, pēc ēšanas.
Autors: Rēķinu, lūdzu! (pa visu zāli)
Atnes rēķinu.
Sieviete: Te mans maks (vicina gaisā). Es samaksāšu par sevi.
Autors: Ak nē, sieviete (autors pielec kājās, vienu kāju uzliek uz krēsla, roku paceļ gaisā), Tu mana debesu dāvana, liec savu sārto maku atpakaļ somā, jo es (roka uz sirds) samaksāšu par Tavu (paaugstinātā tonī, lai visi dzird, tad ar pirkstu rāda uz sievieti) kafiju un kūku! Un es... atstāju dzeramnaudu viesmīlim (paskaļāk).
Sieviete: Ak, Tu mans varonis! Bez Tevis nebūtu es kafiju baudījusi un kūku ēdusi! (Sieviete nometas ceļos, izplūst asarās, apķerdama vīrieša kāju)
Autors: Viss ir kārtībā. Bija jauks žests, ka piedāvāji apmaksāt. Bet es esmu vīrietis, īsts vīrietis, pašpietiekams, man ir pašsaprotamas rūpes par Tevi un tāda pateicība nav nepieciešama. Bet, nākamreiz, kad par varoni sauksi, dari to skaļāk, uzsverot, ka es maksāju un Tev neļāvu. Tas uzlabo... celtspēju...man...