pārmaiņas

Londa9 pirmais komentārs izsmeļošs, kas man liktu aizdomāties un paanalizēt sevi. :) Ārzemes būs tur, kur ir, bez valodas, bez zināšanām ko tur darīt, lai kvalitatīvi to aizpildītu, neredzu. Turklāt jau daudz ir paveikts, joma dod iespējas, zinot reālus cilvēkus, nemet plinti krūmos, apdomā kārtīgi, vecākiem varbūt uzjautā, ja labas attiecības, lai domāšanas process notiek tevī pašā.

Visur gribas iebāzt to savu, nu visur. Un kad kāda pastāsta slikto pieredzi par ārzemēm, vienmēr sākas virtuālā kliegšana un pieredzes apšaubīšana, jo man redz ir tā, man vispār vienalga viss.

Saprotu, ka tas laika par mani, tāpēc atbildēšu. Nē, man nav nekāda vēlme visur iebāzties ar savu viedokli, tāpat arī es nerīkoju nekādu virtuālo kliegšanu, tikai izsaku savas domas, jo man neliekas korekti, ka tiek pasniegts viedoklis, ka ārzemēs viss ir slikti, bet Rīgā gan varētu dzīvot. Tāpēc es šo viedokli atļāvos atspēkot, jo man nepatīk tas, ka tam pašam apjukušajam cilvēciņam saka, ka labāk dzīvot Rīgā. Un tad aizbrauc tāds cilvēciņš ar milzu sapņiem uz Rīgu un arī tur aplaužas, jo cenas ir tādas, kādas ir un algas arī - tādas, kādas ir. No manas puses diskusija izbeigta, jo nevēlos vēl kādu, nedod dievs, ietekmēt un sūtīt trimdā.
Lai visiem saldi sapņi! Arlabunakti! :)

Protams, var arī demagoģiski teikt, ka liels skaits cilvēku, kuri atliek, atliek to diploma iegūšanu, tā arī paliek bez. Tad vēlāk nožēlo, ka nevar kandidēt uz daudz ko, jo nav tā papīra, lai kā viņa vērtību pazemina. Un vēl doma, ka studijas ir viens, darba vide ir cita lieta. Tas, ko mācies, kā tev šobrīd liekas, ka nepatīk, ļoooooti bieži ir lielāki maldi, jo pēc tam, sākot darbu uzņēmumā, paveras pavisam cits skats, nekādas garlaicības vairs nav un cilvēki strādā ar prieku. :-)

Šī nav otrā, bet gan trešā diskusija, kurā tiek pieminēta iegrābšanās ar mācībām. IT joma tomēr nav domāta visiem un ja kopš mācību sākuma nejūti, ka tas ir Tavs aicinājums, nav jēgas sevi tur mocīt. Man izskatās, ka vecāki rada diezgan lielu spiedienu autorei un tas neatvieglo uzdevumu. Laikam jau būs jācenšas uz mirkli atslābt un bez liekām emocijām, neņemot vērā citu domas, izdomāt, ko vēlies darīt. Un šķiet, ka esi apjukusi dzīvē, bet neuztraucies. Jo vairāk Tu uztraucies, jo lielāks haoss rodas tavā galvā. Jo lielāks haoss rodas Tavā galvā, jo mazāka iespēja, ka atradīsi risinājumu. Tu esi vēl jauna un ja nekāro pēc labas dzīves tagad un tūlīt, tad vari atļauties mazliet paskriet pa pasauli, jo visbiežāk tieši tā cilvēks iedvesmojas, saprot, ko vēlas un ko nē. Vari mēģināt visas iespējas pēc kārtas un skatīties, kur tas aizvedīs. Mēs nevaram izlemt Tavā vietā, jo katram izpratne par būt kaut cik laimīgam ir atšķirīga.

Runājot par to, ka latvieši brauc atpakaļ no UK, mani novērojumi ir tādi, ka tas nav finansiālu apstākļu dēļ, bet gan emociju iespaidā. Ne visi spēj būt elastīgi, būt ārpus komforta zonas, būt prom no ģimenes un draugiem. Kāds draugs teica, ka kaut kādā mērā vienmēr pārņēma nostaļģiskas izjūtas. Atlidojot uz Latviju un Izkāpjot no lidmašīnas, ieelpoja šo gaisu un sajutās tik labi, sapriecājās, bet pāris mēnešus esot Latvijā emocijas apēda realitāte un vēlējās atkal prom. Pēc vairākām šādām reizēm saprata, ka aizbrauks uz neatgriešanos un nostaļģiju ignorēs, jo tas vienmēr novedis pie atgriešanās nekurienē un šīs emocijas tikai traucē sasniegt mērķus.

Runājot par to, ka latvieši brauc atpakaļ no UK, mani novērojumi ir tādi, ka tas nav finansiālu apstākļu dēļ, bet gan emociju iespaidā.

Tas gan..nu neviens te neatgriežas dēļ lielā piķa un labas dzīves iespējām.
Dažiem arī strādājot ārzemēs ir iekrāta nauda un līdz ar to ir vieglāk Latvijā atkal uzsākt dzīvi..jo var kaut vai nopirkt savu mājokli, auto utt. Ir nauda no kuras izdzīvot kaut vai to laiku kamēr mekle darbu. Bet ir ari tādi protams, kam nav te nekā un nebija arī tur ārā...bet tur jau vairāk vaina pašā cilvēkā.

Ja Tev ir iespēja, tad brauc prom. Vienkārši pamēgjini. UK viena pati dzīvot nevarēsi, bet - sāksi strādāt, būs jauni draugi, varēsi ar kādu varbūt kopā sākt īrēt (dzīvot divatā, tomēr labāk), iepatiksies naudas garša, te ir daudz iespēju bezmaksas kursiem. Pie tam šobrīd visos veikalos un bāros jau sāk meklēt Christmas staff, vari sākt ar mazu pusslodzi kaut kur, pierādīsi sevi - pēc Jaunā Gada var palūgt palikt ar permanent contract. Protams, atceries, ka skumsi pēc mīłajiem mājās. Ja nepaiks te - vari braukt atpakał uz Latviju, būsi uzlabojusi angłu valodu vismaz un "pagaršojusi" dzīvi citur. Tev ir labas iespējas abos gadījumos, jo ir radi kā atspēriena punkts. Sāc rīkoties :)

Liepājā nav daudz izklaides iespēju, visi depresīvi un negatīvi, viens otru zin un daudz runā apkārt. Vieta kā tāda jau skaista un vasarā ir diezgan okay, bet pārējos mēnešos ir briesmīgi.
Es konkrēti teikšu, ka manā mazpilsētā vispār nav nekādu izklaides iespēju. Man šeit ir riebējies jau kopš mazotnes. Pretīga mazpilsētele.
Un, ko var aprunāt viens otru??? Tas ir murgs. Stāsta visādus izdomātus stāstiņus. Tas ir tā, es ne ar vienu savā mazpilsētā nekontaktējos, bet visiem jau ir viedoklis par mani!!! Konkrēti es neklausos tājā aprunāšanā jau sen. Kā var baroties notādas informācijas???
Man tas sāk apnikt, ka vietējā veikalā nolūr konkrēti viens uz otra pirkumiem. Tāpēc es jau kādu laiku tur neeju.

Paņem akadēmisko gadu un aizbrauc. Ja nepatiks, varēsi atgriezties un studijas turpināt.

Atvainojos, aizmirsu pierakstīt kaut kādu nakstklubu pasen atvēra.
Kur visi var nodzerties.
Vienkārši degradācija manā mapzilsētelē.

Tas gan..nu neviens te neatgriežas dēļ lielā piķa un labas dzīves iespējām.

Man zināmie atgriežas, jo vienkārši nepatīk dzīvot tajās vietās, kur bijuši. Secināja, ka tur viss tas pats, cilvēki ne visai, nauda aiziet utt. Atgriezušies viņi neknapinās un dzīvo labi. :)

Atlidojot uz Latviju un Izkāpjot no lidmašīnas, ieelpoja šo gaisu un sajutās tik labi, sapriecājās, bet pāris mēnešus esot Latvijā emocijas apēda realitāte un vēlējās atkal prom.

Nekā tamlīdzīga. Jau gadiem ir atpakaļ.

Duujaa
Man piemēram neviens no radiem, draugiem un paziņām neplāno atgriezties LV. Viņiem visiem UK iepatikās jau pirmajā gadā!!!
Jau ir tik ilgi nodzīvojuši, ka plāno iegūt turienes pilsonību un saka, ka tur ir lielākas iespējas. Arī tajā pašā UK.

Man vairaki cilveki ir LV atgriezusies, un Uk riebas...Tikpat tur dzivo padsmit gadus un atgriezties neplano. Tacu viniem ir labs darbs...

Šeit kā vienīgā valsts uz kuru pārcelties tiek minēta UK (dēļ valodas???)... nu nav tur nekā tik brīnišķīga... lielajās pilsētās dzīves kvalitāte ir ļoti dārgā, riebīgi laika apstākļi gandrīz visa gada garumā, iebraucējus neviens ar atplestām rokām negaida... protams, daudzi iedzīvojas un pierod, gan pie drēgnā laika, gan lielākas algas, bet nav tā nekāda sapņu zeme... Autores gadījumā censtos nomainīt augstskolu, pilsētu, studiju programmu, tikt ārā no vides kas nepatīk un ar vēsu galvu domātu ko darīt tālāk - var gan braukt brīvprātīgajā darbā, gan studiju apmaiņas programmās, izošņāt gaisu un tad arī izlemt uz kurieni braukt un tiekties.

Šeit kā vienīgā valsts uz kuru pārcelties tiek minēta UK (dēļ valodas???)... nu nav tur nekā tik brīnišķīga... lielajās pilsētās dzīves kvalitāte ir ļoti dārgā, riebīgi laika apstākļi gandrīz visa gada garumā, iebraucējus neviens ar atplestām rokām negaida... protams, daudzi iedzīvojas un pierod, gan pie drēgnā laika, gan lielākas algas, bet nav tā nekāda sapņu zeme...

pilniba piekritu tur var braukt tikai liela izmisuma gadijuma. Es labak izveletos Kanadu,Autraliju, Niderlandi vai ideala gadijuma Italiju, UK man asociejas ar lielu meslu bedri un muzigi veesi mitru...

Rīdziniece
Mani pazīstamie strādā fabrikās. Nekādos augsta līmeņa darbos nav tikuši.
Labi es piemēram, saprastu cilvēkus 40 un 50 gadu vecumā LV nav diez ko lielās iespējas.
Bet, manā gadījumā tie ir jaunieši, kuri strādā fabrikās jau kopš krīzes sākuma.

Nu jauniesie ar nav diez ko lielas iepejas LV, labu darbu man pazinu lka atrod atrak tiesi vecuma virs35 gadiem..;-)

NFS, es ieteiktu paņemt akadēmisko gadu studijās un šī gada laikā izmēģināt to, pēc kā sirds tiecas. Ja gribi braukt uz ārzemēm, tad brauc, un neklausies, ko saka radi vai draugi. Ja iepatiksies, tad varēsi neatjaunoties studijām un par to vienkārši aizmirst. Ja nepatiks, ja gada laikā sapratīsi, ka gribi tomēr pabeigt studijas - Tev būs atpakaļceļš - varēsi atjaunoties studijām un tās pabeigt.

Pagaidi,

Esmu iegrābusies ar studijām jau otro gadu un plānoju tās pamest + pilsēta,

tev prasīja divus gadus, lai saprastu, ka studijas, profesija nav īsti priekš tevis, un pilsēta riebjas?
Kā tas darbojas :D

pilniba piekritu tur var braukt tikai liela izmisuma gadijuma. Es labak izveletos Kanadu,Autraliju, Niderlandi vai ideala gadijuma Italiju, UK man asociejas ar lielu meslu bedri un muzigi veesi mitru...

Bet redzi, ka citiem tur mužīgi apmācies laiks pat šķiet pozitīvāks kā Latvijā, un tur nav vēsāks. Aizbraukt uz Austrāliju nav nemaz tik viegli un vajag diezgan lielus iekrājumus, lai nodrošinātu sev vīzu, dzīvesvietu. Lai viņi vispār ņemtu Tevi pretī vajag izglitību un darba pieredzi. Protams, ka situācijas ir dažādas. Arī Nīderlandē dažkārt nākas pacīnīties, jo bieži vien viņi nekā savādāk ka caur aģentūrām nevēlas tevi pieņemt. Protams, ja ir laba izglītība un pieredze, tad var būt savādāk. Nezinu, kas Itālijā ir tik ideāls, tik rožaini jau nemaz nav.

pabiedz studijas un tad dari, ko vēlies, jo varbūt dzīve tev noderes tas, ko izmacacijies un ja neizmācīsies tad noželosi, kapec es nepabeidzu.