pārmaiņas

Rīgā pieejami web lapas izstrādes kursi, kuros varētu pieteikties un pēc kursiem uzņēmums piedāvā darbu

Kas tie ir par kursiem, varētu lūdzu linku?

Pārsliņa , es dzīvotu Scarborough, North Yorkshire. Es skatījos dzīvokļus vienai pašai un tie ir kādi 400- 500 paundi menesī , man mājā dzīvojot ar radiem būtu aptuveni 300 menesī, jo viņiem istaba brīva.
Ketrisa , vides inženieris.
Xanax , http://www.webskola.lv/lv/programmas/web-izstr%C4%81de un scandiweb piedāvā pēc tam darbu.

Ja esi nomācījusies vismaz divus semestrus, noskaidro, varbūt vari pāriet uz citu augstskolu, to pašu Jelgavu vai Rīgu, kur ir līdzīgas studiju programmas. Pirmajā kursā priekšmeti ir diezgan līdzīgi un kredītpunktus var pielīdzināt.:-D

Esmu tagad anglijā un domāju doties uz Latviju, jo šeit jā, labas algas un ir lietas, kas ir lētas, bet nu varu pateikt to, ka te nav nekāda sapņu zeme. Angliju jāizvēlas kā pēdējo variantu, ja tiešām Latvijā nav nekādu izredžu. Ja tev ir variants Rīga, tad dodies uz Rīgu.
Kāpēc man šeit nepatīk un sāk riebties? Dzīvoju viena pati un lai atļautos sev dzīvokli strādāju divos darbos. Pirmkārt, lai atrastu dzīvokli ir jāpaiet laikam, jo viņi šeit ir uz izķeršanu un priekšroku dot studentiem vai pašiem angļiem, ja nav pazīstamo, kas var ieteikt landlordu, tad paies krietns laiks. Caur aģentūru ir dārgi. Protams, skaisti skan, ka var īrēt dzīvokli pa 300 (es īrēju pa 300) , bet vēl katru mēnesi jāmaksā ir council tax, protams, tas ir atkarīgs no pilsētas un tt. Bet es dzīvoju praktiski laukos un man vienai jāmaksā vēl ir 130 councilam. Ar bijušo bija kopā jāmaksā 177. Tad vēl rēķini. Kopā man uz dzīvokli aiziet vidēji 550. Pārtika man šeit liekas ir dārgāka nekā Latvijā. Nezinu, citi saka, ka sanāk viss lētāk nekā Latvijā. Bet cenšoties ēst tāpat kā Latvijā un tādā pašā kvalitātē summa sanāk diez gan liela. Nu ok, šeit ir lēts apģērbs, kosmētika, bet vai tas būtu iemesls kāpēc šeit braukt, jo dažas lietas ir lētākas? Ar transportu arī. Biļetes ir dārgas un ja katru dienu kaut kur gribi tikt, tad atkal aiziet summas. Ok, var īrēt istabiņu, bet visiem ar laiku parādās kādas problēmas ar blakus īrniekiem un tomēr, ja ir plāns te palikt uz ilgāku laiku, es to neuzskatu par variantu dzīvot kopā ar svešiem cilvēkiem. Es piedzīvoju kā tas ir, kad dzīvoklis jādala ar rumāņiem. Nē, paldies! Un tomēr viss var likties šeit jauki un forši, bet tomēr šeit dzīve ir darbs-mājas. Tāpēc saku, ja tev ir iespējas Latvijā.. nebrauc uz šejieni. It īpaši tagad kad nāk tas brexits, man draudzene centās atvērt bankas kontu! Kādai ellei viņa izgāja cauri. Es pat varētu atļauties teikt cik tie angļi ir stulbi.. bet tas jau ir cits stāsts kāpēc es tā uzskatu.

Grūti saprast, kādēļ ārzemju gadījumā pirmā tiek pieminēta UK, lai gan tur situācija šobrīd ir ļoti nestabila? Tā vietā, lai brauktu uz Nīderlandi, Vāciju vai Ziemeļvalstīm, kur gan algas ir ok, gan iespējas plašākas.

karrrrla_1 , es lasīju fb grupā uk, ka viegli atvērt bankas kontu nolādējot aplikāciju un tad caur turieni visu uztaisīt ir daudz vieglāk nekā ejot uz banku.
Westpoint , protams, ka es labāk brauktu uz Nīderalndi, Austrāliju vai tur , kur runā pārsvarā angliski. Tikai man nav pie kā braukt un vienai doties uz svešu valsti nav gudri. Uk ir vienīgā vieta, kur varu braukt sākumā.

Jā, bet tev jāpierāda sava dzīves vieta, kas ir liels čakars :) Man tas aizņēma gandrīz 4 mēnešus un + vēl citas problēmas bija :)

Nedomājot izvēlētos UK. Pirmkārt, neredzu nekādu jēgu aiz astes vilkt studijas, kuras nepatīk/neinteresē. Cik daudz jau mums nav to jauniešu, kuri kaut kādā veidā tās studijas izvilkuši, lai tikai pabeigtu, bet tagad strādā pavisam citās profesijās, jo, lai gan tas diploms caur sakostiem zobiem iegūts, tos gadus, kuri pavadīti studējot, atpakaļ neviens neatdos. Uzskatu, ka dzīve ir pārāk īsa, lai veltītu laiku tam, kas nepatīk/neinteresē, pat ja runa iet par tādu lietu kā studijas.
Ja pašai ir vēlme doties uz UK (un tāda vēlme Tev ir, cik atceros no Tavas diskusijas, kurā šaubījies par to vai studēt vai doties prom), tad es neredzu nevienu iemeslu tam, kāpēc vajadzētu palikt. Jelgava un Rīga nekur nepazudīs un, ja gribēsi, vienmēr varēsi atgriezties, bet mans uzskats ir tāds, ka, ja cilvēks pats to vēlas, kamēr ir jauns, lai dodas prom un iepazīst dzīvi tādu, kāda tā ir citur. Jā, nekur nav laimes zeme, nekur nauda no gaisa nekrīt, jā, iespējams, sākumā būs jāpastrādā melnie darbi utt.utjp., bet - why not? Manuprāt, pieredze jebkurā gadījumā ir pieredze un arī sava veida izkāpšana no savas komforta zonas. Tas ir forši - padzīvot citā valstī, citā vidē, iepazīt jaunus cilvēkus, jaunus dzīves apstākļus. Vēl jo vairāk, ja esi jauna, aktīva, enerģijas pilna un pati vēlies izmēģināt ko jaunu! Vismaz manā gadījumā visas labās lietas, kuras ar mani dzīvē ir notikušas, notika tieši mirklī, kad vairs nebaidījos mesties nezināmajā. Lai veicas! :)

Negribu kašķēties, bet... Pasakiet, lūdzu, cik uz rokas jāsaņem jaunam cilvēkam Latvijā, lai varētu labi dzīvot Rīgā? Ja vēlas viens pats īrēt dzīvokli (īre+komunālie+pirmā iemaksa vismaz 2 mēnešu apmērā), normāli paēst tā, lai nav jādzīvo tikai uz vieniem griķiem, lai varētu nopirkt kādu apģērba gabalu un vēl atlicināt mazliet izklaidei vai neparedzētiem tēriņiem? Diez vai ar minimālo algu sanāks. Tāpat arī diez vai ar 600eur tiks cauri. Tad cik jāsaņem? 1000? 1200? Reāli cik daudz darba vietas jaunam cilvēkam piedāvās tādu algu?
Man nāk smiekli, ka bieži tiek uzsvērts, ka ārzemēs ir dārgi dzīvokļi, ka pārtika dārgāka, ka apģērbs dārgāks utt., utjp.. Jā, protams! Bet kaut kā jau visi tie tūkstoši emigrējušie izdzīvo. Kāpēc, ja tur ir tik drausmīgi slikti, neviens nebrauc atpakaļ uz dzimteni un nedzīvo Rīgā? Jo, acīmredzot, ar tām algām, kādas ir Latvijā, tomēr nesanāks dzīvot ne uz pusi tā, kā tajā pašā UK, lai arī cik tur briesmīgi nebūtu!

Westpoint , protams, ka es labāk brauktu uz Nīderalndi, Austrāliju vai tur , kur runā pārsvarā angliski. Tikai man nav pie kā braukt un vienai doties uz svešu valsti nav gudri. Uk ir vienīgā vieta, kur varu braukt sākumā.

Vairumam izbraukušo sākotnēji nav bijis pie kā braukt, arī līdzbraucēju nav tik grūti mūsdienās atrast. Bet tas tev jāskatās pašai, ja ir sākotnēji komfortabli apstākļi UK, tad drošvien labāk ņemt šo variantu.

Negribu kašķēties, bet... Pasakiet, lūdzu, cik uz rokas jāsaņem jaunam cilvēkam Latvijā, lai varētu labi dzīvot Rīgā? Ja vēlas viens pats īrēt dzīvokli (īre+komunālie+pirmā iemaksa vismaz 2 mēnešu apmērā), normāli paēst tā, lai nav jādzīvo tikai uz vieniem griķiem, lai varētu nopirkt kādu apģērba gabalu un vēl atlicināt mazliet izklaidei vai neparedzētiem tēriņiem? Diez vai ar minimālo algu sanāks. Tāpat arī diez vai ar 600eur tiks cauri. Tad cik jāsaņem? 1000? 1200? Reāli cik daudz darba vietas jaunam cilvēkam piedāvās tādu algu?
Man nāk smiekli, ka bieži tiek uzsvērts, ka ārzemēs ir dārgi dzīvokļi, ka pārtika dārgāka, ka apģērbs dārgāks utt., utjp.. Jā, protams! Bet kaut kā jau visi tie tūkstoši emigrējušie izdzīvo. Kāpēc, ja tur ir tik drausmīgi slikti, neviens nebrauc atpakaļ uz dzimteni un nedzīvo Rīgā? Jo, acīmredzot, ar tām algām, kādas ir Latvijā, tomēr nesanāks dzīvot ne uz pusi tā, kā tajā pašā UK, lai arī cik tur briesmīgi nebūtu!

+++ Tā visa ir ilūzijas radīšana, cik slikti ir citur, bet cik labi te. Katrā valstī ir sava garoza, taču ir jābūt kaut kādam pamatam, kā dēļ ir jāēd šī garoza. Sākotnēji es arī neticēju, ka citur var būt labāk, bet redzot vairākus piemērus kā cilvēki, kas šeit knapi galus vilka, aizbraucot ir tikuši pie daudz kā tāda, pie kā šeit ne tuvumā netiktu, kaut kā vairs negribas teikt neko sliktu par aizbraukušajiem. Un zem 1000 Rīgā vienam - tā tiešām ir izdzīvošana.

Ja jau vides inženieris, tad darītu kā Odria ieteica - mēģinātu citu augstskolu, ja tad vēl justu, ka nav aršana, tad jā, brauktu prom. Vienkārši padomā, vai Tu nesadramatizē situāciju un jaunības maksimālisms neņem virsroku. Cilvēkiem patīk ticēt, ka citur zāle zaļāka! :-/

Westpoint, +++
Piekrītu! Arī manu draugu un paziņu lokā ir tikai pozitīvi piemēri. Protams, kā jau rakstīju, nekur no gaisa nekrīt nauda, nekur nav laimes zeme, tāpēc viss atkarīgs no katra paša, visur jācīnās par savu vietu zem saules, tāpēc nenoliedzu, ka arī citās valstīs ir savas problēmas, taču man nepatīk tas, ka bieži šāda tipa diskusijās cilvēkam sastāsta, ka Latvijā bez maz vai ir laimes zeme, citur jau nav labāk, tas un tas ir slikti utt.,utjp., tā vietā, lai pateiktu - aiziet, saņemies, celies un dodies pasaulē! Bet nu tā notiek visās tādās diskusijās, tātad, cik saprotu, laikam vēl viena tautas īpatnība - nevis novēlēt veiksmi ceļā, bet sākt stāstīt par to, cik visur viss ir slikti. Emigrējušo statistika gan rāda ko pavisam citu...

Kāpēc, ja tur ir tik drausmīgi slikti, neviens nebrauc atpakaļ uz dzimteni un nedzīvo Rīgā?

Brauc. Dramatizē visu konkrēta daļa cilvēku, gan šeit, gan īpaši tie, kas aizbrauc, stulbi lasīt kaut ko tādā veidā, kā par cilvēkiem šeit, domām, darbiem, citu redzēto ārzemēs, tas tiek pasniegts no vannabe revolucionāru puses laikam. Tālāk diez vai ir jēga ko komentēt.

Darya, labākais jau tas, ka tiek nopelti tie, kas aizbrauc, saucot par nemākuļiem un vieglas dzīves meklētājiem, lai gan patiesībā doties nezināmajā, izrauties no savas komforta zonas, nezinot, kas tevi sagaida ir tieši grūtāk nekā kvernēt savā ierastajā vidē, cerot, ka varbūt kaut kad kaut kas mainīsies. Nevis pašam mainīt apkārtējo vidi, bet cerēt, ka pastāvošā vide mainīsies.

Westpoint, jā, jā, tas arī. No sērijas "Aizbrauc tie, kuri nejēdz nopelnīt, aizbrauc tikai neveiksminieki, aizbrauc vieglas dzīves tīkotāji, īstie patrioti ir tie, kuri paliek un cieš." utt.,utjp..
Mans dzīves uzskats, savukārt, ir tāds, ka dzīve ir tik sasodīti īsa, ka nekad nevaram būt droši, kad uz galvas var uzkrist ķieģelis, kad var notikt kāda avārija vai terorakts, tāpēc, cik nu man būs dots, vēlos dzīvi nodzīvot tā, lai esmu laimīga un apmierināta ar savu esību - lai ir jumts virs galvas, lai ir ēdiens uz galda, lai ir silti apavi kājās, lai varu palīdzēt tuviniekiem, lai nav baiļu vai neziņas par to vai rīt būs ko ēst vai ne, lai varu piepildīt savus sapņus, ceļot, plānot ģimenes pieaugumu, nebaidoties par to vai varēšu bērnus pabarot un izskolot, lai esmu daudz maz sakārtotā vidē, kur man ir darbs, mājas un stabilitātes sajūta. Domāju, tāds mērķis ir ne tikai man, bet daudziem cilvēkiem. Tāpēc, saukt tos, kuri aizbrauc, par neveiksminiekiem tikai tāpēc, ka cilvēki vēlas savu vienīgo dzīvi, kas katram no mums dota, nodzīvot komfortā, var tikai tie cilvēciņi, kuri paši ir neapmierināti ar savējo. Nekā citādi es tādus nosaukt nevaru.

Nu, kādam laimes zeme ir te, Latvijā, kādam ārzemēs - katram savs.
Bet tik un tā nesaprotu, kāpēc ir jāiedrošina jaunu meiteni ļauties mirkļa vājumam, mest pie malas skolu un skriet uz ārzemēm nezināmajā? Kāpēc nevar pabeigt un tad doties prom - uz Rīgu, uz UK, uz Āfriku vai jebkur citur? Tie ir tikai pāris gadi, un diploms būs kabatā, kas jebkurā gadījumā noderēs.
Vēl arī nozīme ir tam, vai autore universitātē mācās budžetā (vai pati maksā), vai vecāki sedz studiju maksu.

Darya, žēl, ka ļoti maz cilvēku to saprot. Ir lieliski, ja var veiksmīgi savu dzīvi iekārtot Latvijā, bet tomēr visiem tas šeit pat teorētiski nav iespējams, zinot, kādas ir vidējās algas daudzās nozarēs. Un vēl skumjāku situāciju padara vairāku politiķu atzinums, ka esošā izglītības sistēma nemaz nav spējīga sagatavot labus speciālistus, īpaši eksaktajās jomās, tā vietā kā vienu no risinājumiem piedāvājot nulles kursu, stājoties augstskolās, tādējādi skaidri pasakot, cik vāji attīstīts ir skolu līmenis Latvijā.

Autorei pārdomas par visu ko ir bijušas, mešanās uz vienu vietu, tad neapmierina cita lieta, tad nesaprot, ko lai dara ar nākamo. Tā vietā lai loģiski piebremzētu (izvēlētā studiju programma, virziens nebūt nav slikts), izvērtētu, apdomātu to, kas emocijās rodas, diskusija atkal izvēršas par to, ka aizbraukušie dala nez kādu mantu (viedokli), atkal kaut kādi uzbraucieni utt. Visur gribas iebāzt to savu, nu visur. Un kad kāda pastāsta slikto pieredzi par ārzemēm, vienmēr sākas virtuālā kliegšana un pieredzes apšaubīšana, jo man redz ir tā, man vispār vienalga viss. Dzīvs cilvēks tur sēž, kurš ir apjucis, kuram kaut kādu emociju rezultātā ir pārdomas par dzīvi, kuras noplok, kad pats saproti, kas ir noticis, ne jau kāds pasaka priekšā, jā triecies uz rūpnīcu vai jā, pamet, triecies uz citu pilsētu.

Londa9, pāris gadi tomēr ir salīdzinoši ilgs laika posms, īpaši, ja studē studēšanas pēc. Kā jau rakstīju iepriekš, ir pietiekami daudz jauniešu, kuri jau pašā sākumā saprot, ka studijas nesaista/neinteresē, bet kaut kā velk tos gadus, lai tiktu līdz diplomam, kurš arī mūsdienās, diemžēl, vēl negarantē to, ka konkrētajā jomā būs darbs. Tikpat labi pa šiem gadiem meitene var padzīvot UK un beigu beigās tikt uz jau pieminēto Nīderlandi, Austriju vai kur citur, kur sirds kāro, jo dzīve ir tik neprognozējama, ka bieži grūti izsekot līdzi tam, kā cilvēki, kurus sastopam un izvēles, kuras izdarām, maina mūsu dzīves. Ja meitene pati jau otro diskusiju neveidotu ar šaubām par to vai palikt vai studēt, tad es arī teiktu, lai paliek un studē, bet var just, ka cilvēks ir apmaldījies savās domās, grib doties uz UK, tikai vecāki neatbalsta. Un tāpēc es saku, lai dodas, nevis studē studēšanas pēc, tādā veidā pavadot tos gadus, kurus tikpat labi varētu pavadīt darot ko citu. Ja nepatiks, tad vienmēr varēs atgriezties, jo, kā jau rakstīju, Rīga nekur nepazudīs.