ohh, ja jau tās iestādes vel tā uzņemtu visus, neskatoties ka pa brīvu. Man gan saskarsme nav bijusi tāda, bet ko dzirdēju no meitenēm, tad nemaz viss tik vienkārši nav, lai tiktu visur iekšā tais palīdzības iestādēs. Tas ka tādas ir vel nenozīmē ka funkcionē pilnvērtīgi. Ši doma gan nav mana, nezinu, bet tādus izteicienus dzirdēju šova laikā ne vienu reizi vien no meitenēm.
Nūu. No pieredzes iz dzīves:
1) par alkohola, narkotiku atkarībām - par brīvu var tikt pie narkologa/psihiatra, pieejamība - jebkuram, diezgan ātri, pat vienas nedēļas ietvaros. tas 100%.
tālāk. nezinu, vai visur vienmēr tā ir, bet no manas pieredzes - cilvēkam pateiks, ka viņam noteiktu laiku ir jāpavada tīram esot un tikai tad var sākt tās programmas. ja cilvēks norausies un trešajā dienā piedzersies, viņu neārstēs, jo programmas darbojās uz cilvēka gribu ārstēties. man stāstīja, ka ir divi veidi kā ārstēties, viens ir maksas un otrs bezmaksas, bet es neesmu šo info pārbaudījusi.
tāpat zinu, ka psihiatrs bez visādām programmām var izrakstīt zāles "pret alkoholu" , nosuakumi utt man būtu jāgooglē, bet cilvēks, kas dzēra, stāstīja, ka dzerot tās zāles mazāk gribas lietot alkoholu, bet ja lietosi - drausmīgas paģiras uc blakusefekti, kā rezultāta it kā "negribas" ar prātu vairs dzert. bet nezinu, cik tas ir izplatīti tiešām alkoholiķiem, jo visdrīzāk, ja viņiem ko šādu izrakstītu, viņi tak nelietotu.
2) par garīgiem traucējumiem, depresijām vai kaut ko nopietnāku - tā kā pašai depresija, zinu, ka ārstēšanās par brīvu, pieejamība - jebkuram, ātri. labākie centri var likt nogaidīt, jo ir rinda, bet tvaika ielā var vienkārši braukt un uzreiz iestāties.
tā kā man tomēr šķiet, ka tā ir nevēlēšanās drīzāk..
200
