Bērna pamatvaloda

petunijayyy, nevis retums, bet tai ir lejupejoša tendence.

Nu ko nozīmē lejupejoša tendence? Skaidrs, ka, ja salīdzina ar psrs, tad tagad ir vairāk latviešu valodas. :D :D Bet nopietni runājot, diemžēl es neredzu to, ka mainās paaudzes, samazinās krievu valodas lietojamība utt. Daudz arī jauniešu (piemēram, līdz 30) nezina / vāji zina latviešu valodu, ko veicina krievu skolas, iespēja likt eksāmenus krievu valodā, krievu draugi, krievu vide, augstskolas, kur studijas notiek krieviski, kaut oficiāli ir arī latviešu plūsmas, tomēr tās netiek realizētas. Turklāt, lai nomirtu visi 30-40 gadnieki, kuri neprot / vāji prot latviešu valodu (kurus visbiežāk sastopu), arī vēl saviem vismaz 30 gadiem jāpaiet. Tās vecās krievu babuškas, kas Rīgas sabiedriskajā brauc un karo par sēžamvietām, ir tikai aisberga redzamā daļa, varbūt tāpēc jums šķiet, ka tikai vecie lieto krievu valodu. Ja aizvērtu krievu skolas un dārziņus, tad varētu domāt par progresu.

Prieki tūliņ beigsies un krievu skolās eksāmeni 12. klasēm būs jākārto latviešu valodā un pēc trim gadiem 9.klases beidzējiem būs tāds pats liktenis.

Tad tomēr pati atzīsti, ka nevietā lietoji vārdu normāls? Ha.

Es? Es rakstīju normāla darba vide un tā tas arī bija jāuztver, ne jāizgudro pa savam.
Es nepaužu, ka nez kāds retums, bet to, ka tas ir pārspīlēts, nu arvien mazāk cilvēki šeit un vispār pasaulē mācās šo valodu, runā tajā, tas izzūd, nav aktuāli vai kā vēl to paskaidrot, lai aptvertu. Jā, ja šeit bizness blakus ar Krieviju, protams, ka firmai ir izdevīgāk to apgūt, lai ātrāk runātu, darījumus kārtotu, ne sagaidīt kad krievi iemācies angļu vai to valodu, kurā valstī uzturas gadiem un bīda to savu biznesu. Nē, strādājot jebkādu darbu, kur ir cilvēki, nav vajadzīga šī valoda, ne tāpēc, ka man tā nepatiktu, bet realitāte mainās un arvien, arvien mazāk cilvēku zina, pārvalda, pielieto to, kur nu vēl augstā līmenī vispār, pateikt pircējam labdien, summu, paldies un nāciet vēl jebkurš cirvis var iemācīties, pat ja nevajag to. Skolās jau veic revīzijas, cilvēkus integrēs iekšā šajā vidē, eksāmeni, mācības viss notiks latviešu valodā, lai kaut kā motivētu tos iesīkstējušos apgūt un spēt pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā, pārtraukt kultivēt to plaisu, ko vēl mākslīgi uztur un kas, manuprāt, nenāk par labu. Augstskolās kaut kā tā ir viņu pašu izvēle norobežoties, ko minēji par savu augstskolas pieredzi, kā vienai meitenei gājis, nu tad īsti nedomāja līdzi, ko dara. Un ko nozīmē daudzi nezina jaunieši latviešu valodu, varētu kādu pētījumu veikt, kuras cilvēku grupas tās ir un kāpēc, ar ko viņi nodarbojas - redzētu to kardinālo viedokli, kuram arī nav pamata. Paaudzes mainās, tas, ka tu neredzi, nenozīmē, ka tas nenotiek, par ko liecina viss jau iepriekš minētais. Arī pasaulē attīstītās cits virziens, strauji un pamanāmi, nav psrs laiki jāmeklē, lai kaut ko baigi izceltu un salīdzinātu. Ar neatkarību kaut kas sākās, bet tas bija pārāk mazs laiks, tālāk Eiropas Savienība, kas pavēra ceļus un arī Šengena zona un citas lietas, kas veicina attīstību un arī ietekmē to, ka pastāvošā iekārta pirms nez cik gadiem nav tik izteikta un augošais attīstības virziens ir cits ceļš šobrīd, lai kā vēl kāda grupa pieturētos pie vecā.

Man tie skolas vai centralizētie eksāmeni šķiet nedaudz fufelīgi, jo ir dzirdēts no pazīstamiem cilvēkiem, kuri mācījušies ārpus Rīgas, bet nu normālās pilsētās vai mazpilsētās, kā nu kurš, ka skolotāji eksāmenu laikā saka priekšā, izliekas neredzam, ka skolēni atklāti sarunājas vai špiko utt.
Manā skolā tā nenotika, bet nav īsti pamats domāt, ka tie cilvēki, kas to stāsta, meloja.. Tiesa, šie eksāmenu licēji beidza skolu pirms 5-7 gadiem (Jēzus, cik ātri laiks skrien..).
Ja arvien šādi notiek, tad nedomāju, ka tie eksāmeni būs kaut kāds liels stimuls mācīties latviešu valodu vai liels klupšanas akmens, lai nenoliktu tos. Varu jau iedomāties situāciju, kad kaut kādā Daugavpilī (atvainojos, ja kāda ir no turienes) skolēni skolotājai centralizētā eksāmena laikā prasa, kas ir x (jebkāds vārds latviešu valodā) un skolotāja vēsā mierā krieviski paskaidro.
Bet nu, protams, labi, ka tādi grozījumi būs, vismaz kaut kāds solis uz priekšu!

Eksāmeni ir formalitāte - bet kam uzturēt krievu skolas, lai atdalītu šos nabaga bērnus no citiem un tad samestu vienā katlā pēc beigšanas? Labuma tiem bērniem nav, ne zināšanu līmenī, kur katrs var atrast statistiku par to, ka krievu skolas daudz sliktāk nokārto visus eksāmenus, nav runa tikai par latviešu valodu kā vienu lietu, un ka arī emocionāli, psiholoģiski tiek šķelta sabiedrība, atstumti šie bērni uz savām kopienām, kurās tad arī vārās, ticu, ka tāda daļa ir, kura ārpus ķengaraga vai tāda veida vietām neredz un nezina, kas notiek, arī izkrīt no sabiedrībā notiekošajiem procesiem. Tā kā, manuprāt, labs lēmums, lai pārtrauktu mākslīgo divu pušu uzturēšanu, kas jau dabiski iet uz galu.

Es izmantoju krievu valodu tikai tik daudz, cik pateikt "Sveiki" kaimiņiem. Uz ielas, veikalos, publiskās vietās runāju latviski un visi ar mani runā latviski, darbā angliski, jo starptautisks uzņēmums. Krievu valodu mācēt māku, bet pielietot īsti pat nav kur, domāju, ka tad, kad man būs bērni, viņiem to nevajadzēs ne tik, jo piekrītu, ka tās pielietojuma biežums stipri sarūk ne tikai man, bet kopumā... Angļu valodu noteikti bērnam jau mācītu no agras bērnības, bet, dzīvojot Latvijā, nekad kā pamatvalodu.

Dūja, pastrādātu tu vienu dienu manā darbā, domātu citādāk :D reizēm man ar diktāta lasīšanu jānodarbojas un tā skaļi izceļot visus burtus un pasakot priekšā, kā kurš burts izskatās (daudzi automātiski iedomājas krievu burtu izskatu), jo cilvēks neprot uzrakstīt iesniegumu latviski. Un tāpat ar visu palīdzību ir kādas 10 kļūdas. Daži necenšas un raksta krieviski. No vienas puses, man pašai tas ir vieglāk, bet, protams, viņiem vienmēr saku, lai raksta latviski.
Krievu valoda diez vai varētu zaudēt savu aktualitāti, ņemot vērā, cik daudz runātāju tajā ir. Starp citu, tā ir oficiālā es valoda un oficiālā ano valoda, pateikšu priekšā, ka, ja es valoda ir arī latviešu, tad ano - nav.
Man studējot ļoti noderēja krievu valodas zināšanas, jo latviešu valodā vajadzīgo avotu nebija, visvairāk derēja vācu, franču un tad angļu, krievu valodas.

Agrāk šķita, ka krievi nav ieinteresēti mācīties latviešu valodu, taču nesen nācās uzturēties krievvalodīgo jauniešu vidē un es biju ļoti pārsteigta, cik labi viņi runā latviski.

pastrādātu tu vienu dienu manā darbā, domātu citādāk

petunijayyy, nu es jau redzu, ka spried tik pēc savas darba vietas. :) Starp ano valodām ir angļu, ķīniešu, franču, spāņu, arābu un vēl kāda varbūt, ja šīs nebūtu tik izplatītas, tad arī tās tur nebūtu, ja jau gribas mūsu mazo latviešu valodu salīdzināt ar visu pasauli. Ir diezgan absurdi paust kā argumentu to, ka krievu ''pat'' ir tur, bet latviešu nav, nu hallo, par kādiem apmēriem mēs te runājam!
Tāpat - protams, šoreiz nepiesaucot statistikas datus - redzu, ka starp jauniem cilvēkiem šī barjera zūd, labprāt sarunvalodā runā latviešu valodā, ne mistiski spītējas, bet nevar pajautāt neko un nezina, kur iet, ko darīt. Starpība tik, ka pasaulē un arī mūsu valstī cilvēki virzās citā virzienā, ne jau tas, ka izmirs krievu valoda vai vēl kas radikāls, bet nemācās un nerunā tajā, kas ir lieks, kas nenes tādu pienesumu un kur var mierīgi iztikt un labi pārvaldīt ar citu valodu zināšanām. Protams, redzu, ka ķīniešu valoda ir viena no izplatītākajām, bet saprotams un loģiski izsecināms tāpēc, ka valsts ir liela, tā kā tieša biznesa sakara ar viņiem man nav, tad es neskriešu šo mācīties kā pirmo. Jā, arī viņi sāk ienākt Eiropas tirgū, bet nenotiek tik strauji un viņi ļoti naski un raiti apgūst angļu valodu, lai varētu ar mums komunicēt. Vispār vēl fakts, ka mūsējie ir vieni no tiem, kuri vispār zina daudz valodu starp citām valstīm. Brīnums, ka xanax ar savu agresīvo nostāju vēl nav klāt. :D

Man darbā ne ar vienu krieviski nav jārunā, tā ir mana labā griba - darīt to, ja vēlos. Ja nevēlos, viņš var meklēt tulku. :-D

Man krievu un latviešu - abas dzimtās valodas. Vēlāk apguvu vācu valodu (dzīvoju un studēju Vācijā), bet nu jau viss aizmirsies, jo vairs to nelietoju. Un tagad man aktuāla ir angļu valoda, jo dzīvoju ārzemēs. Par bērniem runājot... Nez kāpēc meitai bija visai izteiktas grūtības apgūt valodas. Runāju latviski un krieviski un paralēli, protams sabiedrībā bija dzirdama angļu valoda. Taču meita nerunāja nevienā... Beigu beigās valodu speciālisti ieteica ar viņu runāt angliski. Tā nu arī izdarījām un tagad viņa runā tikai angļu valodā. Bet izlasot 57days komentāru par to pētījumu ASV, es tagad aizdomājos... Tas, ka mēs pārgājām uz angļu valodu viņai palīdzēja iesākumā un deva to pirmo spērienu, taču, ja tā turpināsim pārāk ilgi - viņai tas var nākt par ļaunu kā tajā pētījumā minēts. Mums ir doma viņu pamazām ievirzīt krievu valodā. Bet nu tas būs smags darbs, lai panāktu vismaz tik daudz, lai viņa saprot un kaut cik spēj arī runāt (par lasīšanu un rakstīšanu es pat i neceru). Un ar otru bērnu mēs jau rīkojāmies savādāk - latviešu valodu visār nepiedāvājām. Runājam tikai krievu valodā, vedam uz krievu dārziņu, bet... puika jau sauc krāsas, skaita nedaudz un šādus tādus vārdus pielietu un viss tikai angļu valodā. Tad nu kā saprotu, par vismaz vēl vienu papildus valodu saviem bērniem mums būs pamatīgi jāpacīnās. Tas ir viens krietns mīnuss dzīvojot ārzemēs! Angļu valoda ir ļoti viegla valoda - bērni to uzsūc momentāli. Es ieteiktu uz to baigi nespiest un neiekļaut kā pamatvalodu valodu. Ja dzīvojat Latvijā - var apmeklēt kursus un pamazām to valodu mācīties paralēli citām, sarežģītākām dzimtām valodām.

Esmu pilnīgi pret šādu ideju. Pirmkārt, kas ir "pamatvaloda"? Pareizāki termini būtu "dzimtā valoda" vai, kā citās valodās, "mātes valoda". Tādēļ, ka bērnam tā ir iedzimta no vecākiem. Manuprāt, tā vienkārši izdomājot bērnam mācīt angļu, ne latviešu (vai kāda nu cita būtu dzimtā vecāku valoda) valodu, var iebraukt ļoti lielās auzās, vienkārši iemācot to valodu nepareizi. It kā jau visiem šķiet, ka ir baigie angļu valodas speciālisti, bet bieži vien tieši angļu valoda ir apgūta kaut kādā vienkāršotā valodā vai apūtas tēmas, kuras nepieciešamas darbā.
Otrkārt, man tā liekas dīvaina ideja vispār kā cilvēkam, kurš ir patriots. Parasti jau cilvēki tomēr cenšas atbalstīt savu valsti, kultūru, valodu un viens no līdzekļiem, kā to darīt, ir audzināt bērnu latviskā vidē, ar latviešu valodu. Katrā ziņā man latviešu valoda vērtību ziņā ir augšgalā. Un ja visi sāks mētāt idejas ar bērnu no dzimšanas runāt svešvalodā, tad kur paliks mūsu valoda?
Treškārt, lai neuztvertu šo tekstu kaut kā pretēji. Es noteikti esmu par to, lai bērniem mācītu valodas. Neesmu daudz par to vēl interesējusies, bet saviem bērniem noteikti jau agrā vecumā likšu mācīties svešvalodu/as (protams, pie speciālista, kurš pārzin valodu perfekti un zin, kā to mācīt, nevis tā uz savu roku kaut ko virspusēji).

Vai kāda no Jums ir spērusi soli uz priekšu, izvēloties angļu valodu par bērna pamatvalodu?

Nee, mana anglu valoda nav tik perfekta, lai ar bernu sarunatos angliski. Ir vel gramatikas kludas un vispar, es nespeju iedomaties ar bernu runat angliski. Man vienam tuvam cilvekam mamma nemacija laviesu valodu, un sobrid vins savos 40mit, met akmeni mammas laucina.

Man māsīca principā tikai angliski sarunājas, vīrs ir no Senegālas, savā starpā arī viņi angliski runā, latviski neko viņa nesaprot gandrīz, bet nu viņa iet bērnudārzā, visu dienu gandrīz pavada starp angliski runājošiem bērniņiem, visur ir angļu valoda, tad māsīca nevar strādāt, jāsēž visu dienu speciāli ar viņu mājās un jārunā latviski, bet tā kā ir dārziņš, darbs... + māsīcai arī nav tās dziņas, ka vajag latviski.

Jāpiemin, ka nerunāju šeit par ģimenēm, kur vecākiem dažādas dzimtās valodas, tur sava situācija. Bet ar to gribēju teikt, tas mani ļoti sāpinātu un manā klasiskajā uztverē par jēdzienu "ģimene" neietilpst situācija, kurā ar saviem ģimenes locekļiem nevaru sarunāties savā dzimtajā valodā. Arī jauktajās ģimenēs uzskatu, ka vīram un sievai būtu jāmācās otra valoda, nevis jārunā tikai vienā no tām.

Dālllija, nu... es ar vīru sarunājos tikai krieviski, lai gan viņš ļoti labi zina latviešu valodu. Manā uztverē, ja partneri ir dažādu valodu nēsātāji - jāizvēlās viena kompromisa valoda, nevis spītīgi katram jāpieturas pie savas. Man liekas traki jocīgi, kad dzirdu pārīšus, kur viens runā latviski, otrs atbild krieviski (vai cits valodu mikss) un tā visu laiku. Kaut kā kroplīgi šķiet šāda veida komunikācija...

kur viens runā latviski, otrs atbild krieviski

Komunikācija jau notiek, tas jau galvenais. Gan jau abi varētu runāt arī otrā, bet negrib izklausīties nepareizi.

Neons, un kāpēc Tu izvēlējies savā ģimenē atteikties tieši no savas dzimtās valodas?

Kad dzīvoju Latvijā, darbā izmantoju tikai anglu un krievu valodu un nē, es neesmu pārdevēja. Ja izkāpj no padomju laiku domāšanas, tad var nākties uzzināt, ka Krievijā ir daudz investoru un labi biznesa partneri.
Par tēmu runājot, bērnam noteikti mācītu Itālu valodu, jo dzīvoju Itālijā un draugs ir itālis. Latviešu valoda būtu otra valoda vistacamāk. Man tomēr liekas mulkīgi izvēlēties anglu valodu kā pirmo valoda (ja vien tava vals valoda nav anglu valoda), jo to tāpat vienmēr var paspēt iemacīties. Angli valoda ir viegla, plaši pielietota, grūti iedomāties, ka cilvēki manā vecumā nemācētu runāt angliski.
Viss ir atkarīgs no vides un sabiedrības, nav īsti jēgas mācīt latviešu valodu, ja vecāki ir francūži, kas dzīvo Brazīlijā.. Latvijā škiet pilnīgi pašsaprotami runāt latviski, krieviski un angliski.