Bērna pamatvaloda

Ir tautas, kuriem nav iespējas apgūt dzimto valodu akadēmiski... viņi no bērnu kājas runā vienā valodā.. bet izglītojas citā. Viņiem ir bagātīgs vārdu krājums, bet ar rakstīšanu.. ir tā kā ir.. Tā kā talantam ne vienmēr ir nozīme :)

petunijayyy

Jābūt talantam, lai spētu veiksmīgi nolikt savu dzimto valodu?

Jā. :) Vismaz uz latviešu valodu tas attiecas noteikti, jo gramatika nav tā vieglākā - ja nav valodas izjūtas/ kēŗiens/ talants, tad vajag ieguldīt lielu darbu, kas ne vienmēr ir iespējams manā iepriekšējā komentārā minēto vecāku, vides un citu faktoru dēļ. :) Un nemaz nebrīnīšos, ka ar citām valodām ir tieši tas pats. ;) Tev ir lieliska mamma, ja viņa Tevi vēlējās laist latviešu plūsmas dārziņā (kas neizdevās) un sūtīt skolā ar latviešu valodu kā mācību valodu (kas izdevās) - tam visam klāt vēl Tavs talants uz valodām un voilā! lieliskas atzīmes un piedalīšanās olimpiādēs. :) Ar to arī apsveicu. :)
.
cormeum
Un ir tautas, kurām vispār nav rakstu valodas - pat tādas, kurās runātāju skaits ir daudzreiz lielāks kā latviešu valodai. ;)

Nelasīju visu traki garo diskusiju, bet....angļu valoda ir viena no visvieglākajām valodām pasaulē. Nedomāju, ka, dzīvojot Latvijā un mācot bērnam angļu valodu kā pamatvalodu var kaut ko baigi iegūt. Sevišķi ja nevienam no vecākiem angļu valoda nav dzimtā. Ja ir, tad uzskatu, ka ar katru no vecākiem var sarunāties tā vecāka dzimtajā valodā. Bet mēģinot savu ingliš iemācīt bērnam kā pamatvalodu, būtu kļūda. Jo nevienai iemācītai valodai nebūs tāda valodas izjūta, kāda ir dzimtajai.

petunijayyy, kā tu zini un pēc kā atļaujies spriest, kāds nu kuram līmenis (akcentēsim, ka atzīmei liecībā nav nozīmes!, eksāmeniem vēl kaut cik)? Es arī rakstu ĪPAŠI nepiedomājot, jo nu neuzskatu šo par vietu, kur spīdēt ar zināšanām un tad iedomāties, ka kāda izspiedīs, ka man atestātā nav bijis 10, bet tikai 8, piemēram, nu stāvās šausmās kāda ir. Tas ir reāli smieklīgi.
Un nopeļot, ja māk vēl kādu valodu, bet paša valodā arī nav spīdoši, nu ko tu savā galvā izdomā? Tad vēl atver un paskaties, cik skolēniem vispār ir virs 90%, tad atver un pameklē citās valstīs, kādi ir apguves procenti un taps skaidrs, kādu sviestu par šo tēmu dzen. Ir gan Latvijā, gan Krievijā, gan Spānijā un visur citur cilvēki, kuri zina labi vienu jomu, zina labi, divas, zina labi visas, nezina nevienu, nu tas NORMĀLI. Un nenopel varbūt tad citas arī, vai arī viss, kas ārpus mana ego, nav būtiski?
Vēl piebilstot par tiem smieklīgajiem CE, ja cilvēkam, piemēram, 90% angļu, 75% latviešu, viņš stulbs latviešu valodā? Vai padodas tikai viena valoda? Vai kas īsti? Vai tomēr tie ir citi aspekti, kas veido šo procentu un atsaukties uz šo ir diezgan nejēdzīgi? Pateikšu uzreiz, atbilde ir – nejēdzīgi, varu izvērst par šo arī plašāk, bet domāju jāpavirza smadzenes priekšplānā un taps skaidrs, ka tā ir mistiska lieta, uz ko vispār atsaukties un tādā veidā kaut kā pacelt to, ko liekas ''apspiež'' vai nopeļ.
Un krievu valoda vairs nav nekāda diži starpnacionālā, un šis procents arvien, rūk un rūk - pasaulē jau sen, strauji, mums lēnāk, arī dažādu iemeslu dēļ, par tiem jau būtu jābūt spējai aizdomāties. Kaut vai minot, ka tā ir valoda, ko izmanto postpadomju valstis, saprotams kāpēc kā atlieku, un tad joprojām domā, ka viss ir kā Krievijā, īpaši ja tālāk nav bijuši, un pieprasa, lai citās valstīs ar viņiem apietos kā Krievijā. Kā ar jēlu olu izskatās, citādi redzams, sāk mest vietējiem (kur jau pašiem būtu jāpieskaita sevi) virsū kaut kādu šļuru un tad vispār pateikt, ka jums ir jādara tā un tā, ar intonāciju un toni ''sapratāt?'' un ja nesapratāt, tad es te atbraucu, daru visu, lai tiešām neintegrētos, un jums te parādīšu. Nu tas ir nožēlojami.

Jābūt talantam, lai spētu veiksmīgi nolikt savu dzimto valodu?

Krievu valodu Krievijā visi noliek uz 100%? Ja tā nav, tad sanāk, ka es varu iet un pateikt, jūs pat savā perfekti nemākat, davai, mācāties latviešu un angļu. Ātri. :D

Tāpat ir cilvēki, kuriem ar rakstīšanu akadēmiski problēmas, citiem mutvārdu daļa sagādā grūtības (kas gan vairs nav, 9.kl. tikai), nu un katrs ir savā vietā - viens ir tāds prezentētājs, ka tik turies, cits atkal raksta zinātniskos darbus tādā kvalitātē, ka visiem acis uz kātiņiem - tāpat arī cilvēki attīstās pēc tiem CE un arī CE vispār neparāda reālo zināšanu līmeni. Tas tā, par absurdo daļu vēl.

Pasaulē vispār līdz ar tehnoloģiju parādīšanos un attīstību skaitās stilīgi kropļot valodu un gramatiku ignorēt. Taču diez vai ar to tiešām būtu jālepojas... Jālepojas ir ar olimpiādēm un centieniem, bet cosmo gan viss ačgārni - cilvēku nopeļ, ka viņš palielījās... (t) petunijayyy, malacis!!! ;-) Prieks, ka ir centīgi un talantīgi cilvēki, kas var izdarīt ne tikai obligāto minimumu, bet krietni vairāk.

Nu katrs tagad rakstīsim, ka ''es gāju olimpiādēs'', bet ja tu nē - tāpēc tu zemāks par mani? UN īpaši jau izcelsim to dzimto valodu, parādot cik snobiski ir visi pārējo, jo kāda es malacīte. Fun times.

pārējo pārējie

Jā, Duuja, mūsu tautai raksturīgi, ka labās lietas kautrējamies pieminēt un akcentēt, bet par sūdiem savās dzīvēs gatavi “stāvēt un krist”. Es kaut kā nemanīju pārākumu vai snobismu. Latvieši “spiež”, ka krievi slikti zina valsts valodu, tad nu te diskusijā viena pasaka, ka pat olimpiādēs ir piedalījusies, bet tāpat nejūtās kā savējā... Izrādās tagad viņai jājūtas vainīgai, ka atļāvās būt labāka, gudrāka un talantīgāka par daļu latviešu, kuri ir gana slinki pat savu valodu zināt labā līmenī? (Jā, jā, var jau teikt, ka grūta galva... un ir arī tādi gadījumi, bet, būsim reiz godīgas kaut uz mirkli, liela daļa vnk ir par slinku!).

Neons, ja tas tiek pasniegts kopā ar, ''vai nu tiešām jums ir tik grūti savu dzimto valodu zināt vismaz pāri 90% un tas ir iemesls, kāpēc mēs te nedrīkstētu muti virināt, ka jūtas tagad pārāka, ka laikam jau citiem pat dzimtai valodai nav talanta'', - viss, kas nāca no piezīmēm, ne vienkārši pateikts, ka ''es cīnījos, skat kā sanāca, nav neiespējams, citi krievu tautības noteikti arī varētu'', tad jā, tā nav nekāda ‘’palielījos’’ lieta. Un to vēl izmantot kā argumentu tam, ka krievu valodai jābūt. Es absolūti ticu, ka viņa ar šādu attieksmi nejūtas kā savējā. Es citā valstī arī ar tādu nostāju nejustos visticamāk.

Un vēl kāda atnāktu (nesaku, ka tas gadījums) un teiktu, es no Varakļāniem, man Varakļānu vidusskolā 1.vieta olimpiādēs, jūs ko, neesat bijuši pirmā vietā 1.ģimnāzijā? Lūzeri. Nu tagad es tiešām ņirgājos, bet so narrow aspekti tiek likti virtuālā galdā un domāti, kā nez kādi pierādījumi, es tiešām brīnos.

Lai ko un kā viņa teiktu - noteikti atrastos pie kā piekasīties, jo viņa nav latviete, tāpēc, lai tur muti ciet.:-/ Man ir viens pazīstams krievvalodīgais, no kura krievisks pāri palicis tikai vārds. Ziniet, kaut kā diži priecīga par šo faktu nejūtos... Sajūta, ka cilvēks ir kaut ko zaudējis, nevis ieguvis papildus... Tā kā, šī tieksme visus pielīdzināt, izmainīt, salauzt, pārveidot, padarīt tādus kā mēs - ne vienmēr ir tas labais un pareizais ceļš.

Vispār.. Es jūtos pilnībā kā savējā, haha. :D Es tikai esmu par draudzību starp latviešiem un krieviem, starp latviešiem un bēgļiem utt., bet, šķiet, ka šajā diskusijā vairākām ir tas "mēs esam latvieši un ne ar vienu citu nespēlēsimies vienā smilškastē". Es esmu par draudzību un mieru starp cilvēkiem.

Tāpat par CE, laimējos pateicīgākā darbā vai piedzimu un vecāki īstajā gadā palaida uz skolu, kur procentuāli daudz vairāk zemāka līmeņa par mani bērni bijuši, ar mazāku spēju robežu. Nu tam visam ir daudz plāksnes, nepietiek paņemt statistiku par eksāmeniem vai olimpiādēm un spriest. Šajā lietā tiešām ir daudz kas jāņem vērā.
*
Es domāju, ka runa ir par elementāru cieņu - tu neej un nepārbīdi cita mājās mēbeles un nesaliec traukus tā, kā ierasts pie sevis, un ja tomēr saliek atpakaļ, tad aizsūti izsitējus, lai parāda, kā ir tiesības tev redzēt traukus un mēbeles un kādās vietās tās tev pieņemamākas. Tu savās mājās dari kā tev labi, es savās kā man. Ja ejam ciemos vai gribam ievākties pie drauga, nedarām iepriekš minētās lietas. Ļoti tāds praktisks salīdzinājums, bet nu ceru, ka doma skaidra. :)

Duuja, ir dzirdēts tas salīdzinājums... Bet ko darīt tiem, kuri šajā mājā dzimuši, bet viņiem saka, ka šo māju nav pelnījuši, jo ir citādāki? Kāpēc vieniem pienākas tāpat vien, jo piedzimuši pareizajās ģimenēs, bet citiem - nē, un tiek izvirzīti papildkritēriji?... Negribu tagat te izvērst polemiku par šo visu. Tas tā kā vairāk tīri retoriski...

Tev tie ce ir sāpīgā tēma?
Man, piemēram, nav jājūtas šeit "kā mājās", jo es pilnīgi noteikti esmu mājās. Iespējams, ka citiem ir tāpat.

Tu to man? Ja tā, tad man tiešām prieks, ka jūties kā savējā, ka esi mājās un viss tev forši. Tikai bez tevis pastāv arī citi cilvēki un pieredzes ir atšķirīgas. Un nē, man šī tēma nav sāpīga - esmu latvoete ar visām no tā izrietošajām privilēģijām jau no dzimšanas.

Neons, nēee, Dūjai :) Viņa runā par ce ļoti daudz un par to ciemiņu un mājām. Kad rakstīju savu komentāru, tavējo vēl neredzēju, tāpēc uzrunu neliku.

Te ir ļoti labs Darya piemērs:

Tagad iedomāsimies situāciju: cilvēks piesakās vakancei apkalpojošajā sfērā un vakancē no potenciālā darbinieka tiek prasītas latviešu, krievu, angļu valodas zināšanas, bet tad, kad kafejnīcā ienāk kāds krievs un sāk runāt krieviski vai kāds, piemēram, brits, kurš sāk runāt angliski, darbinieks pasaka, ka tas nav viņa pienākums runāt svešvalodās. Tad, atvainojos, kāda velna pēc, piekrīti darba nosacījumiem, bet pēc tam nolem parādīt savu raksturu un lepni runāt tikai latviski, atsakoties pielietot sludinājumā prasītās svešvalodu zināšanas!? Ja cilvēkam ir tik ļoti liela nepatika pret runāšanu citās valodās, tad ir pietiekami daudz citu darbu, kurus var strādāt un nerunāt vispār.

Cilvēks var iet strādāt, bet viņam būs jāapkalpo cilvēkus ne tikai valsts valodā vai arī viņš var mierīgi neiet strādāt šādā amatā. Bet izrādās ka tas ir normāli, ja cilvēks it kā pilnīgi piekritis darba nosacījumiem, bet jau darba procesa atsakās pildīt savus pienākumus. Tas ir tas pats, ja tam pašam grāmatvedim darba sludinājumā un vēlāk arī darba pārrunās prasīs labas Excel zināšanas, bet tad darba procesā tāds grāmatvedis pateiks ka Excel viņš neizmantos, jo viņam ir kādi savi "principi".
.
Es izdomāju parakņāties internetā ....

Meiteni noved līdz asarām, liekot darba intervijā runāt krieviski

http://jauns.lv/raksts/zinas/162660-meiteni-noved-lidz-asaram-liekot-darba-intervija-runat-krieviski

Seši darba devēji “atšuj” liepājnieci, jo viņa neprot krievu valodu

http://nra.lv/latvija/153541-sesi-darba-deveji-atsuj-liepajnieci-jo-vina-neprot-krievu-valodu.htm

Skumji: jaunietei bez krievu valodas zināšanām bail palikt par mūžīgo bezdarbnieci

http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/dzive-un-ticiba/item/17210-skumji-jaunietei-ar-perfektu-latviesu-valodu-bet-bez-krievu-valodas-zinasanam-bail-palikt-par-muzigo-bezdarbnieci

Šodien no rīta atvēru avīzes un, lasot darba sludinājumus, tikai kādos divos neatradu prasību zināt krievu valodu.

krievu valodas prasme tiek pieprasīta deviņos gadījumos no desmit. Turklāt krieviski jāprot ne tikai klientu apkalpotājiem un apdrošināšanas firmu aģentiem, bet arī IT programmētājiem un inženieriem, grāmatvežiem, banku darbiniekiem, krāvējiem, šoferiem, mežstrādniekiem, kam ar klientiem saskarsmes nav. Bija uzņēmumi — gan vietējie, gan ārvalstu kompāniju filiāles —, kuri pilnīgi visiem potenciālajiem darbiniekiem prasa labas krievu valodas zināšanas.
Šajā laikā prasību līmenis pēc krievu valodas zināšanām ir pieaudzis, tās kļuvušas praktiski obligātas lielākajā daļā privātuzņēmumu. Ir tādi darba sludinājumu portāli, kur krievu valodas prasme tiek pieprasīta teju katrā sludinājumā. Turklāt ne tikai tādos uzņēmumos, kuri strādā vien Latvijā vai sadarbojas ar Krieviju un citām NVS valstīm, bet arī lielu starptautisku uzņēmumu meitaskompānijās un filiālēs. Vairāki darbinieki, kuri vēlējās palikt anonīmi, – atzina: lai gan ar klientiem jāsazinās, piemēram, angliski vai vāciski, tomēr augstākā un jo īpaši vidējā līmeņa vadītājiem ērtāk ir tad, ja iekšējā saziņas valoda ir krievu. Zināms kuriozs – pat, atlasot speciālistus darbam ārvalstīs, priekšroka tiekot dota cilvēkiem, kuri prot krievu, nevis konkrētās valsts, piemēram, Kanādas vai Šveices, valodu.
Patlaban, uzaicinot strādāt finansiāli izdevīgākos jeb lētākos darbiniekus no Baltkrievijas, Ukrainas, Moldovas, tieši šī krievu valodas lietošana arvien vairāk nostiprinās. Faktors, ka trešo valstu pilsoņiem tiek garantēts daudz augstāks komforta līmenis, atrodoties jau pazīstamajā, t.i.. krievu valodas vidē, uzņēmējiem, kuri šajās valstīs meklē darbaspēku, sniedz papildu priekšrocības.
Ar obligāti vēlamu prasību zināt krievu valodu tādā veidā tiek diskriminēti tie latvieši, kuru valodas prasme nav izcila vai tādas nav nemaz. Taču, ja kāds vērstos tiesā, cenšoties pierādīt, ka darba devējs pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizlieguma principu, viņam klātos smagi, jo vienmēr var atrast kādu citu motivāciju darba atteikumam. Īpaši ērts „siets”, lai tiktu vaļā no krievu valodas nepratējiem, ir personāla atlases firmas, kuras, izlasot CV, tādus vienkārši ignorē. Ja pajautāsiet, kāpēc esat saņēmis atteikumu, saņemsiet standartatbildi: „Jūsu pieredze ir laba, bet citiem tā bijusi vēl labāka!” Turklāt personāla atlases firmas atrodas „komercnoslēpuma aizvēnī”, un tām nav jāsniedz paskaidrojums par to, kuram uzņēmumam tikusi veikta personāla atlase, kādi bijuši kritēriji tam, lai konkrētais cilvēks tiktu uzaicināts kaut vai tikai uz pirmo atlases kārtu.
Vairāku personīgi aptaujātu cilvēku pieredze liecina – ja sludinājumā, kur tiek meklēts, piemēram, programmētājs, minēts, ka „sarunvalodas līmenī nepieciešama krievu valoda”, kandidāti, kuriem nav šīs prasmes apliecinājuma vai kuru CV vienkārši izskatās aizdomīgi, piemēram, viņi ir pārāk jauni, bez padomju laika krievu valodas ikdienas pieredzes, jo īpaši, ja nāk no Kurzemes vai Vidzemes puses, vai latvieši, kas atbraukuši no Rietumiem, tiek atsijāti jau uzreiz.

http://m.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/232760-kadas-valodu-zinasanas-un-kapec-pieprasa-latvijas-darbaspeka-tirgu/