“rada ar pirkstu” un saka ka es esmu “okupants”, “hujlo”, “urla”, “krievu čmošņiks” un t.t. Man atklāti norāda ka es neesmu latvietis(laikam uzrakstīts uz pieres), tāpēc viņi un latvieši mani nekad nepieņems(manus bērnus arī) un vispār esmu 2.šķiras cilvēks, kuram ir jākravā čemodānus un ir jābrauc uz Krieviju.Jā, savā starpā viņi arī manā klātbūtnē sarunājas krieviski, esmu tā, kas klausās un pajautā, ja kaut ko nesaprotu, un, personīgi vēršoties pie manis, viņi atbild latviski - kā nu kurš prot, jo ir arī tādi, kas, ka jau iepriekš minēju, runā miksli no lat-rus, bet tam jau tāpat nav dižas nozīmes. :) Ak, jā, Krievijas krievi ar mani runā angliski. :-P
Ārpus darba katrs var kominicēt kā viņš vēlās, bet darbā tomēr ir cita situācija un savu “Es” darba laikā vajadzētu atstāt mājās.
Ārpus darba katrs var kominicēt kā viņš vēlās, bet darbā tomēr ir cita situācija un savu “Es” darba laikā vajadzētu atstāt mājās.
Un kur tu savu ES atstāj, kad ar praktikantu runā?
Pamēģiniet padzīvot kādu laiku manā nelatvieša ādā un daudz ko sapratīsiet.
Nu, padzīvoju citā valstī, runāju angliski, ar to iztiku, jo to vairāk tur saprata, dažreiz arī pretī nezināja, bet viss tika atrisināts. Iedarbinu smadzenes un saprotu, ka, ja es tur pārvāktos, būtu tikai pašsaprotami, ka es apgūtu viņu valodu.
Pamēģiniet padzīvot kādu laiku manā nelatvieša ādā un daudz ko sapratīsiet. Savādi, bet latvieši ik pa laikam uz mani “rada ar pirkstu” un saka ka es esmu “okupants”, “hujlo”, “urla”, “krievu čmošņiks” un t.t. Man atklāti norāda ka es neesmu latvietis(laikam uzrakstīts uz pieres), tāpēc viņi un latvieši mani nekad nepieņems(manus bērnus arī) un vispār esmu 2.šķiras cilvēks, kuram ir jākravā čemodānus un ir jābrauc uz Krieviju. Es nevienu neprovocēju, man to saka tāpat vien, lai es atceros savu “īsto” vietu sabidrībā. Atsevišķiem indivīdiem pat nepatīk ka es esmu pareizticīgais, jo es nesvinu katoļu Ziemassvētkus un tādā veidā parādu savu nelojalitāti valstij. Vai man ir pamats “cepties”? Domāju ka vismaz mazliet, bet tomēr ir.
Are you joking? Tu domā, ka samaksā par to, lai apkalpotu tevi tādā valodā? Un uzraksti tagad nozīmēs to (kas domāti principā tūristiem, lai tos pievilinātu, būtu norādes), ka pieprasīsi un tad bojāsi nabaga cilvēciņam darbu, iespējams vienīgo, ko viņš tobrīd varējis darīt, rakstot kaut kādas stulbas sūdzības? Un tad vēl raksti, cik labs esi, taisni smiekli šoreiz. Un labāk palika, juties vairāk integrējies?
Un kur tu savu ES atstāj, kad ar praktikantu runā?
Tagad iedomāsimies situāciju: cilvēks piesakās vakancei apkalpojošajā sfērā un vakancē no potenciālā darbinieka tiek prasītas latviešu, krievu, angļu valodas zināšanas, bet tad, kad kafejnīcā ienāk kāds krievs un sāk runāt krieviski vai kāds, piemēram, brits, kurš sāk runāt angliski, darbinieks pasaka, ka tas nav viņa pienākums runāt svešvalodās. Tad, atvainojos, kāda velna pēc, piekrīti darba nosacījumiem, bet pēc tam nolem parādīt savu raksturu un lepni runāt tikai latviski, atsakoties pielietot sludinājumā prasītās svešvalodu zināšanas!? Ja cilvēkam ir tik ļoti liela nepatika pret runāšanu citās valodās, tad ir pietiekami daudz citu darbu, kurus var strādāt un nerunāt vispār.
Tu izrāvi vienu teikumu no rindkopas un atkal esi aizsākusi kaut ko stāstīt par valodu. Bet ja mēs ieskatīsimies tajā rindkopā no "A" līdz "Z"?
Te runa bija par to, ka pat ar visām labām latviešu valodas zināšanām krivvalodīgos daudzi latvieši vienkārši negrib pieņemt "bariņā". Te par valodu nekas netika teikts.
Protams neviens uzņēmums oficiāli nesaka ka viņš ir gatavs apkalpot arī krievu valodā, jo sāksies brēka un skandāls, bet neoficiāli uzzināt vai uzņēmums apkalpo arī krievu valodā nav grūti. Man atrodoties kafejnīcā vairāk interesē to, ko ir pateikusi vadība vai administrātors, nevis oficianti un apkalpojošais personāls. Ja es pasūdzēšos kafejnīcas vadībai ka mani principiāli negribēja apkalpot kriviski, kas notiks? Man pateiks ka man ar personālu ir jārunā valsts valodā un personālam nav pienākums runāt ar mani kādā citā valodā? Nē, man to neviens taču nepateiks, "izdricelēs" apkalpojošo personālu un atradīs citus oficiantus, kuri spēs mani apkalpot.
Būdama pieaugusi, nekad nepieļaušu, lai kādas manas tautības daļu kāds nopeļ.
Kaut arī, kā jau teicu, latviešiem par veiksmi esmu ļoti pārlatviskojusies kopš bērnudārza laikiem..
Jo Ukrainā visi saprot un runā krieviski un ukrainski.