Es nevaru iedomāties, kā tas būtu, ja mēs nekad nestrīdētos. Tās droši vien būtu ļoti lietišķas attiecības, apmēram kā ar cienījamu kolēģi, kuram nedrīkst teikt, ko patiesībā domā, par kaut kādām jūtām nemaz nerunājot. Nē, paldies, es tā negribētu. Jo tad jau sanāk, ka jūs domājat pilnīgi vienādi, kas nav iespējams, vai arī viens baidās izteikt savu patieso viedokli vai nu, lai neaizvainotu otru vai citu iemeslu dēļ un tas taču attiecībām par labu nenāk.
Vai arī tās, kas saka, ka nestrīdās, tomēr strīdās, vienkārši par strīdu uzskata lamāšanos, kliegšanu, durvju sišanu, koferu kravāšanu. :D Jo manā izpratnē strīds ir pat tad, ja diviem cilvēkiem ir atšķirīgi viedokļi kādā jautājumā un katrs cenšas savu viedokli aizstāvēt ne gluži mierīgā sarunā, bet varbūt ar kādu dusmīgāku vārdu vai skatienu, bet ne jau obligāti ar kliegšanu un plēšanos. :-D
362
