29. AUGUSTS | OTRDIENA

Pēc ceļošanas paliek emocijas, smukas bildes, iztērēts laiks un samazināts ģimenes budžets un tieši tajā brīdī, kad to saproti, galvā parādās jautājums "Vai bija tā vērts?".

ja zin kapēc brauc pirmkārt(uzskatu) un ar kādiem iepsaidiem ŗēķinās un kādus sagaida, tad nauda izmesta ar mazāku varbūtību. Pietam tā ir ne visai pieeja pirms ceļojuma sākt skaitīt eiras tik pat laibi var nemaz nesākt domāt pa braukšnau un tā arī tā talāk nekā...
Process ar ko ŗēķinās un kas pilnībā izbaudīts nekad neliek vilties, protamas darot to kas no sirds patīk.

Nu laikam vienkārši jāļauj katram sev definēt, no tā jau mūsu pārliecība nepaliks pareizāka vai nepareizāka.

Loģiksi, ka katrs definē, kur vel iejaukt frāzi - "ļaut katram definēt" kā pa Iļjiča diktatūras modei :-D.

Mazums kam negadijies, majās atbraukošos no malas "komentē" - tad ko tur kas tad tas nekas īpaš vai kaut kas nu ne pa tēmu vai tā tālāk! Ja jau atbraukošie jūtas laimīgi tad jau tā neskatās, tikai nomalnieki kas novēro tā āŗī neko nepiedzīvojot var runāt laikam un skaitīt citu naudu un filozofēt izvēles...

Bet nu, a priori teikt, ka JEBKURŠ jebkura formāta ceļojums ir VĒRTĪGS ... nu nez.

Jautājums, ko katrs saprot ar vārdu vērtīgs un kā tieši nosaka vērtību. Mans ceļojums, piem., noteikti netiek plānots, lai 'paspīdētu' ar to, ko tradicionāli cilvēki uzskatītu par izglītojošu braucienu, kas "bagātinātu un pilnveidotu personību" ( kas tiek skandināts pa labi un kreisi, ne tikai attiecībā uz ceļošanu, bet dzīvošanu vispār), bet man personīgi tas būs vērtīgs, jo neesmu tur bijusi, ilgojos pēc laiskām stundām pludmalē, neierastām maltītēm un nekā nedarīšanas - vērtīgs ar to, ka varēšu izrauties no savas regulārās dzīves (par kuru arī gan nesūdzos) un atpūsties (nosacīti).

Man gan šķiet, ka šopinga ceļojumi ir arī vērtīgi un paplašina redzeslauku. Protams, daudz laiks tiek pavadīts veikalos.. bet redz jau arī nedaudz apkārtni.. rodās priekšstats par cilvēkiem, ēd restorānos.. tātad, ir iespēja iepazīt arī vietējo virtuvi.. redz, kā cilvēki apkārt ģērbjas.. kā izturās un smaida utt. Man jau šķiet, ka tas viss ir diezgan jauka pieredze..

xanax, :-D:-D:-D. Šogad es biju tikai Rojā, Mērsragā un Kolkā, nedaudz pa Kurzemi pabraukāju un viss.

Cormeum, kaut vai arī šādi jā, vai šopings vai kas cits, atbrauc nejūti domas pa naudām un laime pa izbaudīto un varbūt aŗi kas iegūts.

Ja naudas jautājums ļoti nopietni nomāc, tad ceļošana varbūt nav prātīgākā nodarbe.. Jo ceļošana ir izdevumi. Ja iegūtais atpūtas prieks nenoēno skumjas par tēriņiem.. tad labāk taupīt un sēdēt mājās :D

Foršākais jau, kad nejūt, kā laiks tikšķ ārpus tā atrodoties :-)saucās tiko sākās jau nejūt ka eidzās.:-D

Jā.. laiks ir nežēlīgs... man reāli gribētos garāku dienu.. arī darbadienās :D

man reāli gribētos garāku dienu.. arī darbadienās

Laimīgi cilvēki, pat darbs ārpus laika izjūtas :-):-D

Tas no panaivās puses, no reālas bieži un daudziem vajadzība pēc palpildus ienākumiem :-D

Katram savs, ja runajam par ceļošanu.
Man ceļošana sagādā sava veida kaifu, sākot no ierašanās lidostā un izejot visas pārbaudes kontroles līdz pat atlidošanai uz X galamērķi. Man ir zinātkāre pēc tā, kā citi dzīvo, kā citur dzīve ir, ne tikai Latvijā. Piemēram, Šveicē, kad devos hiking, redzēju kādas ir lauksaimniecības mājas govīm, cilvēku dzīvesvietas mājas, kur māja ir baltā krāsā, bet logu durtiņas ir sarkanā krāsā vai redzi, ka Lucernā pie tiltiņa ir kafejnīca, kur cilvēki gados sēž un pusdieno, un bauda dzīvi, ir smaidīgi un atvērti. Man patīk šīs sīkās lietas. Vai Krievijā, braucot uz Krasnodar, brauc garām Tuapsejsij kraj un redzi lielu stendu, kur apsveic ar 9. maija uzvaru, kas visu laiku tur stāv, tā ir pieredze, ko gūstu ceļojot un redzot ar savām acīm, ne skatoties youtube video/dokumentālās filmas un savās domās to visu vizualizēt. Es nenolieku nevienu, kas to dara, citam tas ir pat labi, bet tas nav mans, man labāk ir redzēt to savām acīm. Tāpat plānoju braukt pēc dažiem mēnešiem uz AAE, jo gribas redzēt kā cilvēki tur dzīvo, kāda ir bagātība apkārt, pabraukt ar džipu tuksnesī, padzert kafiju Armani viesnīcā, redzēt to visu, kā tuksneša vidū ko tādu mākslīgu var radīt. Man var pārmest to, ka varu šikot, bet es dzīvoju vienu reizi un man negribās nožēlot tos sapņus, ko savā dzīvē nebūtu realizējusi. Lūk tā!

Es tiešām vēlētos maģisko spēju.. apstādināt laiku.. un pagūt visu izdarīt.. :D Darba diena paskrien vēja spārniem.. arī brīvdienas :D

Jā, ārī nezināmais apgūtais spēj priecēt un aŗī negaidīti notikumi.

Personīgi vilinošas arī liekas ātrās idejas - o davai pat nezinot kas sagaida un kā beigises :-D

:) pavadīju visu dienu darbā :) piereģistrējos šeit ( vairāk jau laikam sieviešu i-lapa...) , sapratu, ka ļoti pietrūkst komunikācija.. Nu ko.. Ceru, šeit atrast jaukus, inteliģentus, draudzīgus sarunu biedrus :)

Hee Jo 8-)

vairāk jau laikam sieviešu i-lapa...

Tā jau gan. :-D :-)

Cerēsim ir drošas, neskaudīgas, nekašķīgas sievietes vairāk 8-) varbūt vel kāda iezīme, saskarsmei nebloķējoši.