vīrieši

Man vienmēr bijis svarīgi, lai vīrietis spētu pats sevi uzturēt un ne no viena nebūtu finansiāli atkarīgs. Cik daudz viņš nopelna, man nav tik svarīgi.

@KindaPsycho Virspusīgi pateikts. Ir atšķirība 500eur (patstāvīgs) vai 2000eur (patstāvīgs)?

Atkarīgs no iepazīšanās apstākļiem un nolūkiem.

Diemžēl jāatzīst, ka lai gan agrāk nauda nebija svarīga, bet laiks un pašas gadi iet uz priekšu un sāk jau tomēr traucēt tas, ka vīrietis pelna tik pat cik es (un es nepelnu daudz). Man arī nevajag lai mani 100% uztur, bet tomēr gribas, lai vīrietis varētu par mani parūpēties kaut vai nedaudz. Šobrīd jau ir tā, ka attiecības it kā pašas par sevi ir labas, bet tīri finansiāli.. saprotu, ka par kāzām un ģimeni es varu tikai teorētiski sapņot. Un ņemot vērā to cik agrāk svēti ticēju, ka nauda nav tas svarīgākais, sajūtos bez maz vai kā golddigger un pat apsveru vai šīs attiecības ir tā vērtas. Skarbi, bet tā ir..

hanna, a kāpēc tu pati nemēģini pelnīt vairāk?

Es jau šobrīd pelnu par vairāk kā līdz šim, tikko iekārtojos darbā kurā alga ir par 100 eiro lielāka kā līdz šim. Pamazām ceļas man tā alga, bet ne tik ātri kā gribētos. Un ja godīgi, esmu vecmodīga un tomēr gribētos, lai vīrietis pelna vairāk kā es. Arī tomēr nepatīk, ka viņam ir augstākā izglītība, bet nemaz nemēģina tajā sfērā strādāt, lai gan tā ir pietiekami plaša (uzņēmējdarbība). Strādā darbus, kur izglītība vispār nav nepieciešama.

Nē nu, man arī negribētos, ka pelna mazāk, nekā es. Bet nu, pat nevis tāpēc, lai celtu manu dzīves un labklājības līmeni (mani esošais principā apmierina), bet gan tāpēc, ka manā galvā dziļi dziļi sēž uzskats, ka cilvēka sasniegumi dzīvē ir mērāmi algā un karjerā. Un lai cik es sev saku, ka tās ir muļķības, es netieku no šīs domas vaļā :(

Laikam jau man tas pats, tikai mēģināju to izskaidrot ar vecmodīgiem uzskatiem. Kaut vai skatoties kā draudzenes/paziņas dzīvo, nu nepelna viņas tūkstošus, bet vīrietis pelna labi un abi dzīvo komfortabli. Un nevajag man ne ceļojumus pa visu pasauli, ne dimantus, bet tiešām pēdējā laikā jau sāk likties ka tās pašas kāzas un ģimene.. nu varētu jau, bet es negribētu tādu laulību/ģimenes dzīvi, kad visu laiku jāknapinās. Es to tā nebiju iztēlojusies.

Un diemžēl jāsaka, ka lai cik pirmos gadus bija labi un likās, ka neko vairāk nevajag, nu jau mans vīrietis manās acīs vairs nešķiet ne tik izskatīgs, ne šarmants, ne vīrišķīgs. Jūtos reāli sūdīgi to sakot, bet nu..

Man nebūt nešķiet pārdabiska vēlma veidot attiecības ar labi situētu un izglītotu cilvēku :) Attiecībā uz 2. pusītēm, manuprāt, ir vērts būt izvēlīgākam, kā pērkot veikalā zeķu pāri :D

Bet kā lai tiek vaļā no tās sajūtas, ka es esmu reāli slikts cilvēks tā domājot? :-D Zinu, ka par to arī jādomā, jo reāli tas ietekmē visu manu atlikušo dzīvi, bet kaut kā vai nu ieaudzināts būt pareizai, vai vienkārši negribas darīt cilvēkam pāri.. jo reāli esmu domājusi dēļ šī iemesla šķirties, bet visādi citādi viņš ir ideāls vīrietis.

hanna
Viņš vnk nav audzis kopā ar Tevi, ja tā raksti. ;) Viņa algas apjoms ir tikai redzamā daļa viņa NEizaugsmei.
.
Bet vispārīgi - man ir svarīgas viņa vērtības, viņa patiesais Es (ne tā maska, kas uzlikta par godu apkārtējiem), viņa attieksme pret sevi, mani un līdzcilvēkiem. :)

Protams, ka ir svarīgi. Pirmkārt, man svarīgi, lai vīrietis ir izglītots un mums ir kopīgas intereses. Otrkārt, man ir svarīgi, lai vīrietis labi pelna. Grozies kā gribi, bet mūsdienās nauda ir svarīga, bet nabadzībā dzīvot nevēlos.

hanna, ja Tu sastaptu tagad tikpat foršu vīrieti .. bet bagātu.. vai šķirtos? :)

cormeum, esmu par to domājusi un jā, šķirtos. Ar visu šito jūtas jau labu laiku sāk pazust arvien vairāk. Tam visam plusā šīs ir manas pirmās un vienīgās attiecības, tāpēc grūti īsti saprast to situāciju. Negribas gan te daudz rakstīt detaļās, mazums kāds kaut ko atpazīst, bet ir tā sajūta ka varbūt vajadzētu tomēr šķirties, bet kā jau teicu, cilvēks labs..tomēr ir vairākas lietas kas traucē. Bet vispār taisnība par to, ka nav audzis līdzi, trīs gadus ko esam kopā nav baigi mainījies.

sāk jau tomēr traucēt tas, ka vīrietis pelna tik pat cik es

man arī negribētos, ka pelna mazāk, nekā es

Man svarīgi, lai vīrietis ir inteliģents un strādīgs, ar ambīcijām. Bet pateikt, ka gribu lai noteikti pelna vairāk?! Ja mums būtu nevienlīdzīga sabiedrība, varētu saprast. Bet sievietēm tik pat daudz iespējas kā vīriešiem studēt, strādāt un labi pelnīt. Interesanti, ka sievietes pieprasa vienlīdzīgu attieksmi, tādu pašu algu par to pašu darbu, bet beigās grib, lai vīrietis pelna vairāk. Ļoti negodīgi un iedomīgi. Pati ej un pelni naudu, visas iespējas Tev ir un tik pat daudz kā vīriešiem! Ja pati nevari nopelnīt, kāpēc sagaidi, ka vīrietis, kurš saskaras ar to pašu darba tirgu un problēmām, pelnīs vairāk un spēs atvieglot Tavu dzīvi? Otrs cilvēks nevar būt glābiņš un ceļš uz labāku dzīvi - ar tādiem uzskatiem viss beigsies puņķos un asarās.

Man šķiet, ka atslēgvārdi ir nevis ''nav audzis līdzi'', bet gan - ev viņu nemīlu...

:D

Serenay
Te jau problēma ne tikai naudā, bet arī faktā, ka cilvēks, kam ir izglītība, strādā darbus, kur izglītība nav nepieciešama...
Man būtu grūti būt blakus cilvēkam, kas ilgstoši neizmanto savus resursus (piem., izglītību).

cormeum, varbūt arī. Par to arī eu domājusi. Bet kā jau teicu, pirmās un vienīgās attiecības tāpēc grūti saprast.
Serenay, varbūt ne tas lai pelna vairāk bet tiešām lai aug līdzi. Es pakāpeniski, bet tomēr pelnu arvien vairāk, viņš tieši otrādāk, pelna mazāk kā līdz šim. Var redzēt ka viņam zūd ambīcijas un paliek arvien slinkāks. Ai, viskautkas ir kas man traucē, bet nevaru saņemties un tiešām izlemt vai labāk palikt kopā vai šķirties. Nedarīt neko protams ir vienkāršāk.