Smieklīgākie attiecību stāsti.

Vienu dienu, kadi ,15/16gadi bija, aizgāju uz randiņu ar puisi, viss ko es uzzināju par viņu ,kādas datora spēles viņš spēlē ,kurā līmenī ir ticis, mani pat pie vārda nelaida. Viņam tad bija kādi 20 gadi:-D.
Vēl trāpījās tāds ,kas uzaicināja uz kafejnīcu , aizgāju paņēmu protams naudu , ar domu ,ka puisis tak pirmajā randiņā nemaksās pa mani. Skatos šis tur , pirmo ,otro pasūta ,tad vēl kafiju, saldo ēdienu un beigās vēl alu pasūtīja. Domāju nu lab,pusim laba apetīte. Protams kad atnesa čekus,es ieliku pa sevi , un šis man saka ,tu tak pa mani ar varēsi aizsist?:-D,oj kāds kauns man bija,jo es jau biju paņēmusi kādus ,20ls(tad vēl ls bija)par sevi samaksāju aptuveni 10€, tam puisim par visu bija pie 30ls jāmaksā. Pateicu ,ka nav man tik daudz, uz to man pasaka ,tev žēl vai? Tik grūti samaksāt? Nekas jau īpašs ,tikai beigās izrādījās,ka Viņam nauda bija,gribēja ietaupīt uz mani. :-D

Viens internetā satikts puisis. Pēc randiņa rakstīja, ka es esot viņam izrādījusi par maz uzmanības randiņa laikā, bet es viņam patiku, tāpēc došot man iespēju. Iespēja bija tajā, ka man līdz svētdienai (!) jāizdomā, vai es gribu ar viņu nopietnas attiecības, ja jā, tad man viņam jāuzraksta. Un tad skaitīsies, ka mēs esam pāris (pēc viena randiņa). Es, loģiski, negribēju un tā arī uzreiz pateicu. :D Bet šis vēl man rakstīja, ka es to nožēlošot, ka redzēšot, ka pati pēc tam viņam vēl rakstīšu un prasīšos uz attiecībām, bet tad viņš vairs nebūs ar mieru, jo otro iespēju nekad nedod, utt. :-D:-D:-D

Agrāk man bija fake profils draugiem.lv ar citu vārdu un uzvārdu, bet manu bildi. Uz turieni man sāka rakstīt viens puisis. Pēc izskata simpātisks, līdzīga vecuma (abiem tolaik bija padsmit), sarakstē smieklīgs. Pačatojām un tad viņš uzaicināja uz kafiju. Dzīvē bija vēl izskatīgāks dzirkstelīte bija, aizgājām vēl uz dažiem randiņiem. Vienā no tiem es satiku savu klasesbiedrus, kas, protams, zināja, kā mani sauc un tā arī uzrunāja. Puisis nezināja (nevarēju izdomāt, kā pateikt). Iekāpa tramvajā un tā viss beidzās. :-D

Es varētu grāmatu uzrakstīt ar visiem tiem briesmu stāstiem, kādus tik neesmu piedzīvojusi savā aktīvajā Tinder ērā, un arī krietni pirms.
.
Spilgtākie, hm.. kad man bija padsmit, kaut kad vidusskolā, bija randiņš ar džeku - godavārds, neatceros, kur es viņu atradu - pastaigājām pa parku, neatceros - zinu, ka bijām parkā, kad viņš pēkšņi sāka izdot zirgam veidīgas skaņas. Pats baigi piedūrās. Tad viņš sāka kko aprunāt apkārt esošos cilvēkus, skaļi, un nu jau man palika kauns; beigās, kad izgājām no parka, es izdomāju attaisnojumu un teicu, ka man jāiet mājās. Ielēcu autobusā, kas piestāja. Šis ielēca pakaļ un nobrauca ar mani vienu pieturu (korķu laiks - 10min apm), skaļi dziedot. Es biju tik atvieglota, kad viņš izkāpa. :-D:-D
.
Viens tinderdeits, ko satiku rajonā, pēc tam atnāca pie manis (no manas puses - tiešām uz tēju, papļāpāt); aprija visus uz galda uzliktos cepumus, atzinās, ka ir sapīpējies un pēc 15min aizskrēja. Munchies viņam bija. :-D
.
Ļoti daudz bijuši visādi rupji džeki. Piem, Tinderrandiņš - čalis liekas sakarīgs, uzaicina pēc darba uz kafiju - why not. Viņš mani savāc no darba, saka, ka viņam pāris ģēlas jāizbrauc pirms kafijas. Nu ok. Braucu viņam līdzi mašīnā. Sākam runāt par to, ko daru. Pastāstu, ko studēju. Šis sāk skaļi smieties un tad pusstundu no vietas nodirsa - jā, rupji nodirsa - manas izvēles, pēc tam stāstot, ka visu zina labāk (kaut personīgi nav ar to saskāries) un kad es pateicu, ka sorry, es pat nemēģināšu tavu viedokli atspēkot, viņš sāka mēdīties (vīrietis ap 30!!!!), iz sērijas "haaa haaa, es zināju, ka man bija taisnība!". Es palūdzu izkāpt un pat neļāvu viņam aizvest sevi mājās.
.
.
should I continue? :-D:-D

Pacelšu. :-)

Sāc ar sevi! :)
Man nekā smieklīga īsti nav ko stāstīt :D