bija viens tāds fruktiņš, uzrakstīja man draugos, sakām čatot, pēc sarakstes likās, ka esam dvēseļu radinieki, bildes viņam normālas nebija, seju lagā saskatīt nevarēja. Izodmājām satikties, es jau, protams, biju safantazējusi, ka būs kā pasakā, bet še tev, atnāk tieviņš, rudmatains, maza auguma puisis:-Dšis galīgi nebija manā gaumē, bet nu ok, projām nebēgu, pastaigajāmies pa pilsētu, izgājām cauri kapiem:-Duzzinaju, ka viņa tēvs sēž cietumā, vēl šo to, nu, kopumā, viņš bija sakarīgs, nelamajās, man patika kā viņš runāja, bet balss gan bišku grieza ausis
es jau no no pirmā acu skatiena sapratu, ka tur nekas nopietns nebūs, centos nedot veltas cerības, gribēju uzturēt draudzīgas attiecības
viņš nebija ar mieru, turpinaja rakstīt garas mīlas vestules, sacerēja pat dzejoli (uzrakstīja uz lapas, apsvilinaja maliņas un apvilka ar kaut kādu sarkanu marķieri kontūras, izskatījās pēc pirmklasnieka noformējuma):-D
pēc pirmās tikšanas, viņš kaut kādā veidā izštukoja manu dzīvesvietu, un divas reizes gāja pie manis ciemos, bet abās reizēs durvis vēra tēvs un teica, ka manis nav vai guļu, bet es slēpos aiz durvīm:-D
pēc kāda laika es izgāju pastaigaties ar viņu otru reizi, un atceros, ka vecmamma, viņu jau pa gabalu ieraudzījusi, teica, lai ātrāk eju, kamēr pie mājas nav pienācis, lai sencis neierauga :-D
man viņš tiešām patika kā sarunu biedrs un es gribeju saglabāt draudzīgas attiecības, bet tad viņs sāka spraust batonus ausīs, ka viņš taisās pirkt datoru, velosipēdu un vēl kaut ko, kaut gan pats reāli tajā laikā bija bez darba un nenāca no bagātas ģimenes. viņa fantāzijas mani sāka mulsināt, un tieši tad sāka nākt no viņa vēl dīvainākas vēstules par to, ka mums jābūt kopā, savādāk mēs izdarīsim pašnāvību un ka viņš to grib izdarīt kopā ar mani (tajā laikā biju nedaudz depresīva, man bija 17-18 gadi, baigi nefiltrēju savu bazaru :-D, un pat, ja izteicos toreiz par pašnavību, tad noteikti nedomaju to nopietni)
viņa vēstules mani ļoti nogruzīja, jo es visu ļoti tuvu ņemu pie sirds, un negribēju būt viņa pašnavības iemesls
bet viss kaut kā noklusa, viņš mani pats izdzēsa no kontaktiem
pēc gada ieraudziju, ka vinš stradā par sētnieku, pagāju garām itkā nepazītu, negribetu tādu cilveku atkal sev par paziņu