Uzvārda maiņas jautājums

Ne visi šķiras vēl jauni un reproduktīvā vecumā. Ir cilvēki, kas šķiras arī vecumā, tad par bērniem vairs nedomā.

Nu vīriešiem jau vienalga tas, nedeg tik ļoti.
Secinājums - šķiršanās rada daudz problēmu! :D

Tas gan man šķiet ne visai. Pie šķiršanās var prasīt, lai ņem savu atpakaļ, lai nevazā tālāk un tālāk, ja nākamās izdomā precēt un bērnus radīt.

Var prasīt, bet var arī nepiekrist mainīt uzvārdu. Ne visi šķiras vēl jauni un reproduktīvā vecumā. Ir cilvēki, kas šķiras arī vecumā, tad par bērniem vairs nedomā.
Un man kā sava tēva meitai būtu dīvaini, ja cilvēkam ko pazīstu vairāk kā 30 gadus, tagad būtu cits uzvārds, kas man arī ne visai patīk.

Bet tas taču pašsaprotami, ka bērniem būs cits uzvārds, ja apprecēsies otrreiz.

it kā jā, pašsaprotami, tikai es tā aizdomājos, ka te meitenes teica, ka uzvārds ir vienojošais, ka visiem vajag vienu uzvārdu u.t.t.
Liktos dīvaini, ja kāda, kura to saka, otrajā laulībā pieņemtu jaunā vīra uzvārdu un mazo atstātu aiz strīpas.. bez maz sanāk, ka pirmajā laulībā visiem vajag vienu, bet pēc tam var visādi..

Sanāktu, ka tu saradojies ar bijušā tagējo sievu

Vai bijušajam vīram un jaunajam būs vienādi uzvārdi, izdevīgi. :D

Man patīk savs latviskais uzvārds, pamatskolā, vidusskolā bieži vien klasesbiedri sauca uzvārdā un ģimenes vīriešu kārtas pārstāvjus joprojām sauc :D Jauniepazīti cilvēki ir jautājuši, vai tas tiešām ir uzvārds :D Vispār daudziem patīk, draudzenes draugs fanoja un teica, ka, ja viņa meitenei būtu tāds uzvārds, viņš pārietu tādā :D :D
Dubulto uzvārdu noteikti neizvēlēšos, jo pie diviem vārdiem tas būs daudz, daudz par garu un, ja arī nebūtu divi, tāpat nepatiktu tik gari :D Tāpēc pareiza šķiet ideja par pāriešanu vīra uzvārdā :)

Kad viņi šķīrās, tētis saglabāja viņas uzvārdu, nepārgāja atpakaļ savā.

Tas gan man šķiet ne visai. Pie šķiršanās var prasīt, lai ņem savu atpakaļ, lai nevazā tālāk un tālāk, ja nākamās izdomā precēt un bērnus radīt. Bet varbūt tikai man tas tā nešķiet prātīgi.

Ja skatās no citas pozīcijas, negribētu, ka manu uzvārdu valkā pa nākamo ''gultu'', tā teikt.

Sanāktu, ka tu saradojies ar bijušā tagējo sievu :D

Ja skatās no citas pozīcijas, negribētu, ka manu uzvārdu valkā pa nākamo ''gultu'', tā teikt.

Mana tēva otrā sieva palika savā uzvārdā, viņa pat neapsvēra domu mainīt savu uzvārdu.

Sorry ne tur :D

Tā kā mums bija 2vietīga mašīna, mēs ar vīru braucām 2atā. Vedēji savā auto. Un fotogrāfs ar filmētājiem citā. Bet nu jebkurā gadījumā mēs braucām pirmie, jo mēs taču esam galvenie un auto izgreznots. Kāpēc lai vedēji brauktu pa priekšu?

Mans tētis precot mammu pārgāja viņas uzvārdā, uzvārds rets, bet sens, vairākās paaudzēs mantots no mammas tēva dzimtas. Tētim bija ļoti krievisks un visiem patika par to uzvārdu zoboties un tulkot viņu latviski, attiecīgi mana mamma pateica, ka viņa tādu negrib, arī tētim savs uzvārds ne visai patika. Kad viņi šķīrās, tētis saglabāja viņas uzvārdu, nepārgāja atpakaļ savā.
Savukārt man mans uzvārds nepatika, lai gan es tajā nesaskatu neko tādu un neiedomātos to kaut kā locīt, ar kaut ko asociēt, bet skolā vienmēr bija kāds, kas izdomāja dažādas variācijas par to, kas robežojās ar nežēlīgiem jokiem, attiecīgi es vienmēr zināju, ka precoties pāriešu vīra uzvārdā. Vīram latvisks uzvārds un labi skan kopā ar manu vārdu.
Nepatīk dubultie uzvārdi, tāpat kā divi vardi.

Kā tad Tu to iedomājies? Pieņems bērns mammas jaunā vīra uzvārdu un sauks viņu par tēti? Ja mamma apprecās otrreiz, tad tētis uzreiz no savas dzīves jāizsvītro?

Es kaut ko tādu teicu, ka iedomājos? Teicu tikai, ka Jānītis gribēdams nevarēs iekļauties "jaunajā ģimenē ar vienu uzvārdu". Tādā ziņā, ja mammai būtu savs pirmslaulību, Janītim tēta uzvārds un otrajam vīram un jaunākajiem bērniem vēl cits, tad Jānītis nebūtu vienīgais ar citu uzvārdu.

Tàpat kà 2 un 3 vàrdi nepatīk.

Te daļai tiešām nepatīk divi vārdi. Vienai paziņai ir otrais retāks vārds, no savas dzimtas vēstures. Citreiz jau liek, viens vārds no mātes, viens no tēva, ja galīgi nevar vienoties. :D

Ja skatās no citas pozīcijas, negribētu, ka manu uzvārdu valkā pa nākamo ''gultu'', tā teikt.

Man bija pirms kàzàm superīgs uzvàrds, un mūsu dzimtas uzvàrds beidzàs, kad es un màsa nomainījàm savus kàzàs. Nedaudz žèl. Biju agràk vienīgà Latvijà ar vàrda uzvàrda kombinàciju, tagad skatos viena paràdījusies. Toties jaunais uzvàrds arī rets un glīts, iniciàli saglabàjàs, paraksts palika tàds pats :D tagad atkal esmu vienīgà LV ar savu jauno vàrda un uzvàrda kombinàciju.
Man vispàr dzimtà skaisti uzvàrdi bijuši, gan tèta, gan mammas vecàku un vecvecàku. JA būtu jàizvēlas , pat nezinu, kuru njemtu. Caur svītrinju man nepatīk, ljoti nepatīk. Tàpat kà 2 un 3 vàrdi nepatīk.

Ja bērna bioloģiskais tēvs nekādā veidā nepiedalās bērna audzināšanā, neliekas ne zinis un savu bērnu neatzīst, tad man šķiet, ka bērnam nevajag šāda tēva uzvārdu.

Es saprotu, ja īstais tēvs no ģimenes ir aizgājis par bērnu nerūpējas un neinteresējas, bet normālā gadījumā arī pēc šķiršanās abi turpina rūpēties par kopīgajiem bērniem un mainīt bērnam uzvārdu ir vairāk kā neloģiski.

Labojiet, ja kļūdos, bet man šķiet, ka nevar vienkārši ņemt un izdomāt jaunu uzvārdu. Uzvārdam bija jābūt viena vai otra dzimtā.

Nu tādā ziņā, ka nevar izdomāt - būšu tagad Abdahula un viss. :D
*
Par to šķiršanos, man laikam šķiet, ka jāskatās, pie kā bērns tomēr dzīvos pamatā. Ja ar māti, kura vēlāk atrod sev jaunu dzīvesbiedru, apprecas, tad tomēr gribētu, lai ir vienoti ar šo, ne nosacīti ''svešo'' ģimeni, kas kaut kur veidosies. Lai gan, bērnam ģenētiski sakara ar jauno vīru jau nav, tēvs cits, bet atkal jaunais vīrs var pat vairāk rūpēties par viņu, kā tiešām savu, un īstais aizmirst. Jāskatās no apstākļiem, kāpēc šķiršanās, kāda iesaistīšanās tālākajā bērna dzīvē. Tad uz savu mainīt labāk laikam un, ja vēlas, pielikt jauno klāt varbūt. Nezinu, sarežģīts jautājums. Tāpat, ja nomaina mātes uzvārdu bērnam atpakaļ, tad jau tas nav iemesls, kāpēc vīrietis vairs nemīlēs savu bērnu. Tāpat mainītās lomās, ja nu notiek brīnums un pie bērna tēvs uzņemas visu pie sevis.

Un ko tad, ja sanāk izšķirties? Mainīt atpakaļ? Nemainīt? Ko tad, ja apprecēties otrreiz? Visai ģimenei vienāds uzvārds, tikai ar pirmo vīru kopīgajam dēlam Jānītim citādāks, lai jau jūt, ka nepieder mammas jaunajai ģimenei?

Bet tas taču pašsaprotami, ka bērniem būs cits uzvārds, ja apprecēsies otrreiz. Kā tad Tu to iedomājies? Pieņems bērns mammas jaunā vīra uzvārdu un sauks viņu par tēti? Ja mamma apprecās otrreiz, tad tētis uzreiz no savas dzīves jāizsvītro?

Man tas neliekas forši, ka bērnam atņem viņa īstā tēva uzvārdu un iedod svešu. Kaut kā neloģiski, ja uzvārdu uztver kā dzimtas turpinājumu un identitātes simbolu.