Uzvārda maiņas jautājums

tad nu manā ciltskokā stāv "Nezināms Pupausis"

hihihi, šis labs :-D

Daenerys1 man nesen arī mazliet tā dīvaini palika, kad meitene, kurai uzvārds bija tīri tā neko, kļuva par Garneli. Es negribu nevienu aizvainot, bet nu jā.. Garneļu ģimenīte ar mazajiem Garnelīšiem.. nu sit tu mani nost, es nesaprotu šādos gadījumos to pāriešanu

Ar mazajām Garnelītēm :-D :-D :-D
Galvenais, lai vismaz bērniem normālus vārdus iedod, jo nu Olīvija Garnele varētu arī būt laba kombinācija.
Pazīstu vienu vīrieti ar uzvārdu Garoza, vienā pasākumā runājām par uzvārdu maiņu, es teicu, ka nepārietu vīra uzvārdā, ja vīram būtu izteikti neglīts, tas vīrietis sapsihojās. :-D Laikam domāja, ka es to par viņu saku, lai gan tas tā nebija domāts. Viņš teica, ka nespētu būt kopā ar sievieti, kurai viņa uzvārds šķiet nesimpātisks. Tā man atkal šķiet pārspīlēta reakcija uz lietām.

Garneļu ģimenīte ar mazajiem Garnelīšiem..

tik labi :-D

Vēl zinu vienu vīrieti ar uzvārdu Kūziks, kurš vienkārši izvēlējās sev citu uzvārdu (nesaistītu, jaunu) un pārgāja. Es viņa vietā darītu tāpat. Kā arī zinu vīrietis, kas bija Andris Gurķis, bet apprecoties pārgāja sievas uzvārdā. Nu, es laikam labāk izvēlētos būt Gurķe nekā Pinne vai Garnele.

Garoza man liekas pilnīgi normāls uzvārds, ir daudz Garozu apkārt. Nabaga vīrietis, ka tā jākomplekso :(

Garoza man liekas pilnīgi normāls uzvārds, ir daudz Garozu apkārt. Nabaga vīrietis, ka tā jākomplekso

Jā, gluži manas domas! :-D Pats izdomāja, pats apvainojās. Ar neglītiem uzvārdiem es tiešām domāju tādus kā Krivošejevs, Vepris, Taukulis, utml.

Daen Brālēns nav Pupausis , tante ielika mūsu uzvārdu, bet viņa tēvs skaisti rotā manu ciltskoku kā Nezināms Pupausis :D

Cik zinu, mans pirmslaulību uzvārds manā ģimenē radies "ne pa ķeksi" (bija jābūt citam, vecvecāku uzvārds būtu bijis jāliek arī bērniem, reāli manā ģimenē bija uzvārds no cilvēka, kas mums pat radinieks nebija...garš stāsts, neiedziļināšos), tāpēc savu uzvārdu tā īsti nekad neesmu pieņēmusi, arī diez ko skanīgs nebija, jau bērnībā zināju- ja agri neapprecēšos, mainīšu tāpat. Pēc kāzām nedomājot pārgāju vīra uzvārdā, kas ir skaists un skanīgs, atšķirībā no manējā uzvārda, nekad nav bijis jāpārprasa, kāds tas īsti ir. Pieņemtu vīra uzvārdu gan jebkurā gadījumā, man uzvārda maiņa šķiet tikai loģiska kāzās. Dubultais uzvārds priekš manis būtu pilnīgi nepieņemams, kaut kā "pareizāk" un bieži vien arī labskanīgāk liekas viens uzvārds.

Pieļauju, ka daļa, kas nāk no stabilām, cienījamām (nosacīts, protams, apzīmējums) dzimtām ar spēcīgām dzimtas saknēm un tradīcijām, uzvārdu nemaina pat, ja to, pirmo reizi izdzirdot, tas liek pasmaidīt, jo uzvārds ir daļa no viņu identitātes, atpazīstamības zīmēm:) Man ir priekšnieks, kam arī ir visai nu... tāds pat ļoti jancīgs uzvārds (atļaušos uzvārdu šeit neminēt), taču noteiktā biznesa sfērā viņa vārds un uzvārds komentārus neprasa, turklāt viņa dzimtā vairākas meitenes ieprecējušās un visas nemulstot pieņēmušas šo uzvārdu. Turklāt man šķiet, ka, ikdienā dzirdot kādu neparastu, interesantu vai pat nedaudz smieklīgu uzvārdu, ja tu diendienā šo cilvēku satiec, kopā strādā, mācies, pie tā pierodi un nekādu izbrīnu un ķiķināšanu tas vairs neizraisa.

Galvenais, lai vismaz bērniem vārdus iedod, jo nu Olīvija Garnele varētu arī būt laba kombinācija

:-D:-D :-D labs

Neliekas pareizi, ka puisis vēlas pāriet sievas uzvārdā. Nezinu, tomēr nevīrišķīgi un man nav līdz galam pieņemami tas. Zem strīpiņas sievai dzimtais un vīra pārņemtais uzvārds liekas skaisti. Tas tā kā simbolizē viņu kā - daļa no viņas ir, kā mazas meitenes, sievietes, par kuru viņa ir kļuvusi, esot viena un tomēr, tagad daļa viņas pieder vīram, līdz ar to nes sava mīļotā cilvēka uzvārdu arī. Klasiskais variants arī pieņemams - pāriet vīra uzvārdā. Ja nepatīk vīra esošais, varbūt viņa rados kāds skaistākas uzvārds, ko var pārņemt un tad abi palikt tajā.

Zem strīpiņas sievai dzimtais un vīra pārņemtais uzvārds liekas skaisti. Tas tā kā simbolizē viņu kā - daļa no viņas ir, kā mazas meitenes, sievietes, par kuru viņa ir kļuvusi, esot viena un tomēr, tagad daļa viņas pieder vīram, līdz ar to nes sava mīļotā cilvēka uzvārdu arī.

Kerija_, vīrietim tāpat? :-)
*
Ir jau visādas kombinācijas, kur liekas, ka vecāki ar nodomu humora skolai gatavoja, liekot vārdu.

Runāju par šādiem gadījumiem. :D

Stīvs Gulbis
Kails Gailītis
Vija Bija
Mārīte Bizene
Ilga Čuča
Zaiga Gaismiņa
Raita Gaita
Zina Gudrā
Mira Jaunava
Santa Klausa
Īrisa Konfekte
Spodra Krūze
Aira Laiviņa
Juta Lejiņa
Smuidra Liepiņa
Lija Lietava
Vanda Liste
Zīle Ozola
Skaidra Pasta
Vizbulīte Puķe
Kaija Putniņa
Agra Rasa
Vents Rumba
Modra Sardze
Mirta Sēriņa
Līksma Sirsniņa
Asne Sīpola
Jautrīte Skumjā
Liega Smiltiņa
Balva Sudraba
Gaisma Svece
Marga Tiltiņa
Strauja Upīte
Maiga Vāvere
Vēsma Vējiņa
Roze Vītiņa
Arta Zeme
Tāle Zilā
Dzidra Zupa

Kaut kad lasīju par sievieti ar uzvārdu Stūre-Bremze. Caur svītriņu pielikts vīra uzvārds. Diezgan amizanti, bet ne sliktā nozīmē :-D Darba darīšanās esmu saskārusies ar vīrieti, kam uzvārds bija Bezdelis. 2x pārjautāju.

SALOMEJA, ja viņš satiek sievieti, kuru sauc, piemēram, Līksma un kura domā, ka principiāli jāpāriet vīra uzvārdā, kļūst visai interesanti. :D

Pāriešu vīra uzvārda bez problēmām. Man patīk kā skan kopā mans vārds ar viņa uzvārdu, ļoti saskanīgi, itkā tā tas būtu paredzēts. Mans uzvārds man nekad nav bijis pārāk mīļš, bet topošajam vīram ir ļoti latvisks un rets uzvārds (ar kādiem latviešu svētkiem pat asociējas).
Dubulto uzvārdu nekad neesmu gribējusi, savu atstāt arī nē. Viņa ģimenē pat nesaprastu īsti ja es paliktu savā uzvārdā, tas šķiet pašsaprotami pāriet vīra uzvārdā (bet tas nav nekādā ziņā saistīts ar pakļaušanos), tas vienkārši šķiet pareizi, gan viņa ģimenei, gan manējai.

Meitenes, kuras saka,ka obligāti jāpāriet vīra uzvārda, ka vīrs neļautu citādāk utt. Sensenos laikos tā tas notika, lai norādītu sievas ĪPAŠUMA TIESĪBAS (kuram vīram šī sieva pieder).

Tas gan tā, nozīme gan nedaudz tagad pārveidojusies, bet doma nedaudz līdzīga ir.

Nu un kas tur slikts būt mīloša vīra "īpašumam"? Man patīk tā ideja par dzīvošanu "zem vīrieša spārna".

Neons, sieva tad arī nav nospiesta zem lielā, stiprā sloga?