Mans tētis precot mammu pārgāja viņas uzvārdā, uzvārds rets, bet sens, vairākās paaudzēs mantots no mammas tēva dzimtas. Tētim bija ļoti krievisks un visiem patika par to uzvārdu zoboties un tulkot viņu latviski, attiecīgi mana mamma pateica, ka viņa tādu negrib, arī tētim savs uzvārds ne visai patika. Kad viņi šķīrās, tētis saglabāja viņas uzvārdu, nepārgāja atpakaļ savā.
Savukārt man mans uzvārds nepatika, lai gan es tajā nesaskatu neko tādu un neiedomātos to kaut kā locīt, ar kaut ko asociēt, bet skolā vienmēr bija kāds, kas izdomāja dažādas variācijas par to, kas robežojās ar nežēlīgiem jokiem, attiecīgi es vienmēr zināju, ka precoties pāriešu vīra uzvārdā. Vīram latvisks uzvārds un labi skan kopā ar manu vārdu.
Nepatīk dubultie uzvārdi, tāpat kā divi vardi.