Uzvārda maiņas jautājums

Mums abiem skaisti uzvārdi, vienīgi ar tādu vārdu uzvārdu esmu vienīgā Latvijā. Ar drauga uzvārdu gan laikam būtu diezgan bieži sastipami. Bet es arī neuzskatu, ka var citādi.. ja precas tad abiem ir viens vienāds uzvārds dibinot jaunu ģimeni. Gadījumā, ja otras puses uzvārds nepatiktu galīgi, mēģinātu pierunāt lai pieņem manējo :D

Kā jums šķiet, kādēļ retāk pieņem sievietes uzvārdu - tas no pagātnes nāk, ka tā vajagot un pieņemts? Vai jūsu otra puse piekristu ņemt jūsējo vai caur svītriņu abus? :-)

Man šķiet dīvaini, ja vīrietis ņem sievas uzvārdu. Sajūta, ka vīrs ir zem tupeles :-D
Negribu nevienu aizvainot, tikai manas domas.
Nerunāju par gadījumiem, ja vīram ir patiešām briesmīgs uzvārds..

Duujaa
ja painteresēsies par vēsturi,tad sapratīsi,ka AGRĀK vīrietim bija diezgan pazemojoši ieiet sievas ģimenē,kļūstot par iegātni.Tas neliecināja par vīrieša spējām materiāli nodrošināt ģimeni.bet tas bija AGRĀK.
Ezotēriskajā literatūrā arī esmu lasījusi par dzimtu egregoriem.Bērni piedzimstot tiek piesaistīti tēva dzimtai.Tāpēc arī uzvārds tiek dots no tēva.
Es nevēlētos,lai mans vīrs pāriet manā uzvārdā.,bet divus uzvārdus es arī nevēlētos,tas ir kā persona tiek sadalīta,vai te vai tur?Tad kur es esmu piederīga?

eerika
Es zinu par vēsturi, domāju, kāpēc tas velkas līdzi, ja jau pagātne, un tas vairs mūsdienās nav aktuāli.

Ezotēriskajā literatūrā arī esmu lasījusi par dzimtu egregoriem.Bērni piedzimstot tiek piesaistīti tēva dzimtai.

Citiem vārdiem, sieviete tikai iznēsā? :D

Pārgāju vīra uzvārdā. Savam nebija ne vainas, vīra uzvārds nepatika, taču princips, ka gribu būt "zem vīra uzvārda" bija svarīgāks par patikšanu. Dubultuzvārds vispār šķiet galīgi garām - būtu garš kiš-mišs... Manu uzvārdu vīrs negribēja ņemt arī principa pēc. Nu jau esmu apradusi - viss forši.

Duujaa
Tā šķiet,jo AGRĀK sievietes tiešām tikai iznēsāja,vīrieši bija tie,kas uzņēmās tālāko atbildību.
Mūsdienās tas šķiet vismaz dīvaini,vai ne?
Bet vai tas nebūtu forši,ja mums atliktu tikai dzemdēt?:-DVīrieši ar sava uzvārda iedošanu uzņemtos arī atbildību...Bišķi pasapņoju...:-D

Manu uzvārdu vīrs negribēja ņemt arī principa pēc

Neons, drīkst zināt, kas par principu? Justos tikai tā dēļ ''zem tupeles''?
eerika, mūsdienās tie stereotipi laikam palikuši, bet sapņot visu ko taču var. :D

Vīrs pārgāja manā. Neko sliktu tajā nesaskatu, jo vīrs pats uzstāja un gribēja. Gribēju ņemt dubulto, bet vīrs bija pret to tad nu ir viens.

Duuja, nu apmēram. Neprasīju skaidru formulējumu, bet arī pašai kaut kā nelikās ok, ja vīrs ņemtu manu uzvārdu. Es atbalstu to tikai tādos gadījumis, kad vīrietim uzvārds ir tiešām briesmīgs. Visādi citādi - uzskatu, ka tas ir sievietes "liktenis" pāriet vīra uzvārdā vienalga - patīk vai nepatīk, grūti vai nē mainīt visus dokumentus, parakstu u.tml. Kas jādara - jādara un nav ko daudz domāt.

Man tas nešķiet baigi nozīmīgi,kura uzvārdu pieņem,taču uzskatu,ka tam jābūt kopīgam(pat tad,ja dubultais).
Zinu trīs pārus,kur vīri pieņēma sievas uzvārdus:-D Izvēli izdarija paši. Vienā no gadījumiem sieva pat tam variantam sākotnēji iebilda.:-D
1. Vīram patika kā veidosies viņa iniciāļi: RR- Rūdolfs Rēders
2. Vīram patika sievas uzvārds: Kundziņš
3. Vīrs jau sākotnēji savu uzvārd neuztvēra kā Savu.Nevēlējās turpināt dzimtu,kas nebūtu saistīta ar viņu pašu.(Mammas laulību uzvārds-nevis mammas dzimtas,vai tēva,bet cita vīrieša(mammas vīra) uzvārds)

Es gan paliktu pie sava uzvārda,jo tas ir diezgan rets un skaits(l)Arī saistīts ar dažiem slaveniem radiem,kas,teikšu godīgi,diezgan atvieglo dzīvi:-D:-D

unique, piemēram, ja draugs būtu teicis, ka skan tavs labi ar viņa vārdu, ka grib pieņemt, tu teiktu nē, nedrīkst, jo tad skaitīsies zem tupeles?

Visādi citādi - uzskatu, ka tas ir sievietes "liktenis" pāriet vīra uzvārdā vienalga - patīk vai nepatīk, grūti vai nē mainīt visus dokumentus, parakstu u.tml. Kas jādara - jādara un nav ko daudz domāt.

Interesants skatījums.

dy- gadījumā neesam pazīstamas? Jo mans vīrs ietilpst vienā no taviem variantiem :-D

Par tiem briesmīgajiem uzvārdiem, tikpat labi kādai bērziņš šķiet briesmīgākais no briesmīgākajiem kaut kādu iemeslu dēļ, visādi jau var būt. :-)

Duuja, ja vīrs akurāt vēlētos pāriet manā uzvārdā - neiebilstu. Taču kas tāds pat netika īpaši apspriests - mums abiem bija vienāds skatījums uz to, ka sievietei ir jāpāriet vīra uzvārdā un nav ko māžoties ar dubultuzvādu.

Duuja, viņš vienreiz smejoties izmeta frāzi, ka pāries manā uzvārdā. Abi tikai pasmèjāmies un viss. Labi, ka mums abiem tas viss šķiet pašsaprotami.
Es noteikti iebilstu, ja vīrs gribētu pāriet manā uzvārdā, jo man laikam ir veci izskati un man tas nešķiet pareizi.

Es ļoti gribētu saglabāt savu uzvārdu, jo tas ir latvisks un spēcīgs, savukārt, draugam - ar polisku izcelsmi. Bērniem es liktu izteikti latviskus vārdus, kas arī labāk saskanētu ar manu uzvārdu. Bet apspriedusi šo jautājumu neesmu. Ja draugs uzstās, lai ņemu viņa uzvārdu, uz precībām viņam vēl ilgi jo ilgi būs jāgaida. :D Principā vajadzēja par to domāt, jau uzsākot attiecības, bet nebiju gaidījusi, ka tik ilgi izvilksim. :D Nebūtu iebildumu pieņemt vīra uzvārdu, ja tas būtu līdzvērtīgi latvisks kā mans pašreizējais.

Es nepārietu tikai tādā gadījumā, ja uzvārds būtu briesmīgs. Piemēram redzēju tādu - Kaksis, nu nebūtu es Kakse :-D Visādi citādi man patìk būt vīra uzvārdā :-)