Uzvārda maiņas jautājums

Nezinu neko par slogu... :-D Tas ir uztveres un attieksmes jautājums. Cita vakariņu gatavošanu ģimenei uztver kā verdzību, cita to uzskata par mīlestības izpausmi pret ģimeni. ;-)

sieva tad arī nav nospiesta zem lielā, stiprā sloga?

Kas par muļķībām, kā uzvārds var uzlikt kādu slogu? :-D

it kā jā, pašsaprotami, tikai es tā aizdomājos, ka te meitenes teica, ka uzvārds ir vienojošais, ka visiem vajag vienu uzvārdu u.t.t.
Liktos dīvaini, ja kāda, kura to saka, otrajā laulībā pieņemtu jaunā vīra uzvārdu un mazo atstātu aiz strīpas.. bez maz sanāk, ka pirmajā laulībā visiem vajag vienu, bet pēc tam var visādi..

Principi otrajā laulībā mainās. :D :-)

Kas par muļķībām, kā uzvārds var uzlikt kādu slogu?

Es mēģināju veidot salīdzinājumu pēc šeit izskanējušām domām. :D Ja vīrietis atļaujas pieņemt sievietes uzvārdu - mīkstmiesis, zem tupeles. Ja sieviete pieņem uzvārdu - vīrietis valda pār viņu, noteicējs pār viņas dzīvi, sieviete vājā.

Duuja, nu principā īpašas ir tikai pirmās laulības, jo tās ir pirmās. Teiksim, es "taupījos" pirmajai kāzu naktij... Ar otrajām taču vairs nebūtu ko "taupīt"! :-P Arī pirmās dzemdības un pirmais bērns parasti ir baaaaaaigais notikums. Un tu tur no biksēm bezmaz lec ārā, lai tik visu izdarītu perfekti. Kad parādās otrais, tad saproti, ka ir lietas, kas ir otršķirīgas un nav vairs tik būtiskas.

Tagad vairs nav tie laiki, kad vīrietis valda pār sievieti vai arī viņš ir mīkstmiesis viena vai otra uzvārda pārņemšanas gadījumā. Pilnīgi brīvi var izvēlēties. Daļa izvēlas vīra uzvārdu jo tā tas kādreiz ir bijis pieņemts un šis variants tieši patīk (kā man), bet daļa izvēlas to, kurš vienkārši labāk patīk. Tas neizpauž nekādu varenību (nu varbūt citos gadījumos vēl izpauž). Katram savi uzskati, kam brīvāki, kam nē. Es šajā ziņā par vecmodību, gribu, lai visa ģimene zem viena uzvārda.

Neons, ja pieņem tādu lielu soli, kā precēties vēlreiz dzīvē, tad man šķiet, ka tas tomēr arī ir īpaši un katrs bērniņš ir liels notikums, un tie būtiskākiem principiem nebūtu jāzūd, nezinu, kaut kā tā liekas. :)
Wallee, viss ok, es tik konfrontēju viedokļus. :D

tie tiem

Sauciet mani par vecmodīgu, bet es joprojām uzskatu, ka vīrietis ir ģimenes galva, viņš nes par savu ģimeni atbildību un sargā to. Tieši tāpēc es uzskatu, ka pārņemt vīra uzvārdu un nokļūt tā paspārnē ir pilnīgi loģiski. Tas nenozīmē uzreiz kādu nospiestību vai pakļautību.
Nav jau tā, ka vīrietis tagad visu izlemj, izrīko vai pakļauj. Manā gadījumā mēs vienmēr par visu apspriežamies, viņam ir ļoti svarīgs mans viedoklis un vēlmes, bet bieži vien es ļauju viņam teikt gala vārdu jo es uz viņu paļaujos un zinu, ka viņš izdarīs visu tā, lai visiem ir labāk, ar vai bez manas palīdzības.

Wallee, un to visu tev dod tikai tā uzvārda būšana? Ja gadījumā jums abiem būtu tavs uzvārds, tad vīrietis vairs nebūtu kā ģimenes galva, atbalsts utt.?

Duujaa, nē, uzvārds tam visam nāk tikai līdzi, tas nav nekā pamatā. Tas ir tikai kā tāds punktiņš uz i.

Duuja, neviens jau nesaka, ka tas viss otrreiz vai nu kuro tur reiz - nav īpašs. Ir, bet kaut kā tomēr savādāk īpašs, ne vairs kā pašu pirmo reizi. Pirmā reize ir tikai viena.
Es arī savos uzskatos esmu vecmodīga un domāju līdzīgi kā Wallee.

Wallee, nu skaidrs, tad nav tam tāda nozīme.
Neons, pirmo reizi meitene, pirmo reizi puika - divi bērni, bet teorētiski dažādi, kā pirmo reizi kaut kas. :-D

Duujaa, tas kā kuram, man tas punktiņš ir ļoti svarīgs, bet tas vairāk ir galvā.

Wallee, ā, nu ar domu, ka pretējā gadījumā viss apstātos, tā tad nav. :-D

Piemā reize vienmēr būs īpašāka par otro. Otro reizi jau Tu zini kam iet cauri, kas var sagaidīt, kas būtu jādara (gan runājot par bērniem, gan par kāzām). Ar otro reizi Tu vairs to neizdzīvo kā kāut ko jaunu, bet gan kaut ko jau bijušu un līdzīgu.

Duujaa, nē, protams, ka tā nē. :-D

Pirmo reizi klasiskas kāzas Latvijā, otro reizi iemīlies un taisi Lasvegasā vai kur Āzijā, Āfrikā vai kur vēl, izpildot dažādus rituālus vai ko tādu pavisam nebijušu. Domā, arī neliktos īpaši, kā pirmo reizi? Par tālu aizdomājos. :D

Duuja, man pirmā meitene, otrais - puika. Jā, savādāk, bet pirmā reize tomēr bija pirmā reize. Otrreiz jau apmēram zināju savas izjūtas, kas sagaidīs dzemdību laikā, ko nozīmē būt stāvoklī u.tml. Laulība jau arī nav tikai pašas kāzu svinības, tā ir kopdzīve, ikdiena, rutīna, attiecības, pienākumi un atbildība. Gribi teikt - kattras attiecības tu uzsāc kā "balta lapa"? Pieredze no iepriekšējās reizes nav nekas un neko nedod?...

Neons, es par pašu procesu, iespaidiem un principiem aizdomājos, ka ir daudz it kā 'otro reizi', bet sajūtās un visā tā var būt tā pirmā un tā īpašā. Vispār kā attiecībās, jā, pirmās ir citādākas, bet to īsto varbūt saproti un sastopi tikai ar laiku un vēlāk, esot ar citu.