Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Kā nebaidīties sākt visu no sākuma?

 
Reitings 174
Reģ: 05.06.2017
Sveikas, mīļās meitenes!
Rakstu šeit, jo varbūt kāda reiz savā dzīvē izgājusi cauri kam līdzīgam. Varbūt kādai ir kāds ieteikums vai gluži vienkārši - man šobrīd tik ļoti nepieciešamais iedrošinājums.
Uzreiz pēc vidusskolas beigšanas, iegūstot šādu tādu nelielu pieredzīti klientu apkalpošanas sfērā savas dzimtās mazpilsētas kafejnīcās, ar nelielu draugu bariņu devos lielās laimes meklējumos uz ārzemēm. Baudot jaunību un bezrūpību, Eiropas apceļošanu un mazliet bohēmisko dzīvesveidu, laiks paskrēja nemanot, līdz jutu, ka vienā brīdī esmu no tā visa izaugusi, ka vēlos mieru, ka vēlos atgriezties mājās. Atgriezos Latvijā un, pēc pirmās eiforijas, kuru sniedza atrašanās dzimtenē, sapratu, ka skarbā realitāte ir tāda, kāda ir - ka esmu 26 gadus jauna sieviete bez iegūtas labas izglītības, bez vērā ņemamas pieredzes. Principā - kamēr citi cilvēki manā vecumā jau paspējuši sasniegt gana daudz, es joprojām jūtos kā mazs, nobijies tīnis, kurš tikai tagad aptvēris dzīves realitāti. Sapratu, ka, baudot šeit un tagad dzīves posmu, biju aizmirsusi padomāt par savu nākotni, jo tolaik dzīvoju tikai vienai dienai. Tagad visu jāsāk no nulles. Apsveru iegūt izglītību sev interesējošā sfērā, taču tas nenotiks vienā dienā un šajā brīdī nepieciešams darbs, taču - vai atrastos darba devēji, kuri ar šaubām un skepsi nelūkotos uz pieaugušu, 26-gadīgu sievieti, kuras CV rotā vien necili ieraksti un nekas vērā ņemams? Manī ir milzu vēlme pierādīt sevi, apgūt visu to, ko nezinu, sākt kaut vai ar kādu prakses vietu, lai, pēc prakses iziešanas, varētu iegūtās zināšanas pielietot stabilā darba vietā. Taču kā lai pārvar bailes no tā, ka viss jāsāk no pilnīgas nulles? Kādā virzienā lai uzsāk savus meklējumus, ja līdz šim iegūtā pieredze saistīta ar klientu apkalpošanas sfēru? Kā lai pārvar iekšā sēdošo nedrošību, kura pārņem ikreiz, kad domāju par to, cik maz savas dzīves laikā esmu sasniegusi?
Man noderēs ikviens pieredzes stāsts, ieteikums vai padoms, kurš ļautu pārliecināties par to, ka nekas nav neiespējams un ka jebkurā vecumā iespējams labot savas kļūdas, mēģinot par kaut ko kļūt. :)
03.07.2017 17:41 |
 
Reitings 999
Reģ: 05.12.2016
Daudzi darba devēji ņem darbā cilvēkus ar konkrētu pieredzi (neskatoties uz izglītību). Un to varu apgalvot droši, jo iepriekšējā darba vietā paņēma meiteni pa taisno no vidusskolas (un uzņēmums ir finanšu nozarē un samērā prestižs).
Ar klientu apkalpošanas pieredzi varētu meklēt jau normālu darbu apkalpojošajās sfērās (bankās, administrēšanas amatos). Vienkārši vajag mēģināt un viss. :-)
03.07.2017 17:45 |
 
Reitings 5346
Reģ: 03.01.2012
Neuztraucies, viss kārtībā. Es pati vēlos iegūt vēl vienu augstāko izglītību, jo esmu sapratusi, ko vēlos darīt savā dzīvē un mani nebiedē mans vecums. Mācīties vari kaut 50 gados, nav ierobežojuma.
03.07.2017 17:48 |
 
10 gadi
Reitings 2587
Reģ: 07.03.2011
Valodas zināšanas ir? Iekrājumi? Es sāktu ar to pilnveidi līdz profesionālam līmenim.
Prakses vietas Latvijā galīgi nav grūti atrast. Tik saproti, ko gribi, un uz priekšu.
Kad es beigšu topošās studijas, man būs gandrīz 35. Būšu balta lapa tajā jomā. Neparko nemainītu pēdējos 5 gadus ārzemēs, kur esmu tikusi vaļā no Latvijas "ā, man 30, bet nekā, kas mistiskajiem citiem, man nav" sindroma. Jo tā NAV skarbā realitāte.
03.07.2017 18:03 |
 
Reitings 4218
Reģ: 29.01.2009
ka esmu 26 gadus jauna sieviete bez iegūtas labas izglītības, bez vērā ņemamas pieredzes.
Kas Tev liek domāt, ka Tava pasaules apceļošana nebūtu vērā ņemama pieredze un skaista dzīves skola? ;) Kaut kādu sauso atlikumu Tu noteikti vari no tā izspiest, lai atsāktu oficiālās darba gaitas dzimtenē. :)
Taču kā lai pārvar bailes no tā, ka viss jāsāk no pilnīgas nulles?
Kādas vēl nulles. (t) (sk. augstāk). ;)
Jā, tagad Tu esi uzņēmusi citu virzienu savā dzīves ceļā, bet tas nenozīmē, ka iepriekšējā dzīve un tajā iegūtā pieredze būtu bez vērtības. ;) Man vienmēr ir noderējusi jebkāda pieredze, pat tāda, par kuru domāju, ka to nevarēšu izmantot. :) Muļķības. :-P Vienmēr viss ir noderējis agri vai vēlu, jo izrādās, ka viss atkārtojas. Lai arī no cita skatu punkta, bet viss atkārtojas un iet pa apli, precīzāk, spirāli. ;)
03.07.2017 18:12 |
 
Reitings 8847
Reģ: 12.04.2017
Citu variantu jau taču nav - jādara jau būs kaut kas, nesēdēs mājās un nekūkos. :-)
03.07.2017 18:19 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Ir gana daudz darbu zvanu centros, kur pietiek ar labu English, un arī izuagsmes iespējas ir.
03.07.2017 19:40 |
 
Reitings 555
Reģ: 05.01.2012
Ja sāksi mācīties studiju programmā, kur ir paredzēta prakse, tas arī pavērs tev lielāku iespēju atrast darbu (nu sākumā praksi). Ir atrodamas apmaksātas prakses, pat tādas, kur neprasa līgumu no skolas. Ir ļoti daudz sludinājumi, kur meklē klientu konsultantus, biroja administrātorus. Pat, ja tev nav baigi lielā pieredze, tevi darbā var pieņemt tāpēc, ka sevi ļoti labi parādi intervijā :-)
Iesaku iečekot prakse.lv, kā arī varbūt iegriezties NVA.
03.07.2017 21:33 |
 
Reitings 3897
Reģ: 01.01.2017
Cilvēki no Latvijas masveidā bēg, bet dažs labs atgriežas, tas interesants fenomens.
03.07.2017 22:17 |
 
Reitings 174
Reģ: 05.06.2017
Valodas zināšanas ir? Iekrājumi?

Jā, nelieli iekrājumi ir. Angļu valoda ir sarunvalodas līmenī, bet, mazliet vairāk patrenējoties, mācēšu runāt vēl labāk. Krievu valoda - brīvi.
Cilvēki no Latvijas masveidā bēg, bet dažs labs atgriežas, tas interesants fenomens.

Manuprāt, tas kā kuram cilvēkam. Es pati pabiju dažādās valstīs, bet beigu beigās sapratu, ka manas saknes ir Latvijā, ka vēlos Latvijā dzīvot, gribu nākotnē veidot ģimeni. Ir man zināmi cilvēki, kuri pamet Latviju, veiksmīgi iekārtojas citā valstī un vairs nevēlas atgriezties. Katrs gadījum individuāls. :)
Bet tiešām paldies par visiem komentāriem, jo tie man tiešām ļoti, ļoti palīdz, dod spēku un motivāciju! :)
03.07.2017 23:17 |
 
Reitings 8847
Reģ: 12.04.2017
Man draugam arī ir iekrājumi, domā par atgriešanos tuvākajos gados. :-)
03.07.2017 23:20 |
 
Reitings 1323
Reģ: 04.03.2012
Paskaties tepat diskusijas par studijām - vairākas trīsdesmitgadnieces domā par jaunu profesiju iegūšanu un pārkvalificēšanos. Nav ko baidīties, katram savs laiks, lai nodotos pārmaiņām dzīvē! Veiksmi!
03.07.2017 23:32 |
 
10 gadi
Reitings 1368
Reģ: 03.01.2010
Esmu viena no meintajām 30gadniecēm, kas patiešām tagad plāno riskēt un mainīt visu savu dzīvi ;) Tādā ziņā, man ir izglītība un darbs. Bet plānoju to visu paslaucīt zem tepiķa un sākt studēt pilnīgi jaunu profesiju un vēlāk arī sākt strādāt pilnīgi jaunā nozarē no pašas apakšas. Vai es baidos? Jā, noteikti :D Bet esmu gatava riskēt un mainīt savu dzīvi. Labāk vēlāk, nekā nekad
04.07.2017 09:35 |
 
10 gadi
Reitings 73
Reģ: 23.03.2012
Ja būtu Tavā vietā, es rīkotos kaut kā tā:
1) Uz lapas uzrakstītu visas, visas atziņas un pozitīvās lietas, mācības, prasmes, personības attīstības momentus utt., ko guvu iepriekšējo gadu laikā. Tas ar domu nolikt pie vietas smadzenes, kas to vien dara, kā salīdzina. Ja nepieciešams, kaut katru dienu pārlasītu rakstīto, kamēr tam noticētu un iegūto pieredzi uztvertu kā bagātību, ne kā zaudējumu.
2) Dotos darba meklējumos pati, t.i., personīgi apmeklētu uzņēmumus, kuros gribētu strādāt, līdzi ņemot CV. Ja CV ir ne pārāk iespaidīgs, lielāka iespēja tikt pieņemtai darbā tiešas komunikācijas veidā. Darba devēji reizēm jauku, pozitīvu un motivētu personību vērtē augstāk nekā profesionālo pieredzi (atkarīgs no jomas un amata, protams). Prasmes var iemācīties, personiskās īpašības – pa lielam nē. Pati tikko pieņēmu darbā cilvēku, kuru ar prātu nekad nebūtu pieņēmusi pieredzes un prasmju trūkuma dēļ, taču viņš tik ļoti vēlējās pie mums strādāt un man tik ļoti patika komunikācija ar viņu, ka nodomāju – lai iet, dosim iespēju. Nemaz nerunājot par to, ka viņš pats mistiski parādījās tajā pašā dienā, kad nolēmām meklēt jaunu darbinieku, bet vēl nepaspējām šo ziņu izplatīt. Esot atnācis apskatīties, kādas ir iespējas. To laikam var saukt par nonākšanu īstajā vietā īstajā laikā.
3) Savu brīvo laiku pavadītu, mācoties un mēģinot izprast sevi, lai saprastu, kādā jomā vēlos būt. Ja joma jau būtu skaidra, 100% pievērstos tai, lai apgūtu visu, ko varu pati pašmācības ceļā + meklētu iespējas tikties un runāt ar šīs jomas pārstāvjiem.
4) Drošības pēc izstrādātu plānu B gadījumam, ja nu neveicas un sāk “spiest” finansiālā situācija.
5) No sirds priecātos par katru jauno, pārsteigumiem pilno dienu un par katru iespēju būvēt manu jauno dzīvi tieši tā, kā es to vēlos!
Starp citu, pietiekami liela daļa no tiem, kuri, Tavuprāt, jau dzīvē daudz sasnieguši, būtu laimīgi, ja viņiem tiktu dota iespēja sākt visu no jauna. Cilvēki bieži vien būvē karjeru inerces pēc – ieguvu izglītību, dabūju darbu, paņēmu kredītu, izveidoju ģimeni, saņēmu paaugstinājumu, tikai grūti sev atzīties, ka pirmo soli spēru nepareizajā virzienā un līdz ar to visa pārējā ķēdīte, kas tikai kļūst garāka un garāka, reāli top par nastu. No malas šķiet – jā, daudz sasniedzis, bet cilvēks pats ne vienmēr ir laimīgs un piepildīts. Ar šo tikai gribēju pateikt, ka uz citiem skatīties nav vērts, jo fasāde ne vienmēr atspoguļo īstenību.
04.07.2017 11:34 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits