Man šķiet, ka laulība ne ar ko daudz neatšķiras no jebkurām ilgstošām attiecībām. Līdz ar to - bijis precējies vai neprecējies, ir kaķim zem astes. Galvenais, lai ir oficiāli šķirta laulība, kas norāda, ka attiecības ir beigušās gan domās, gan darbos.
Par bērniem arī līdzīgi. Zinot to, ka vairums bērnu rodas paviršas tuvības, nevis dziļas mīlestības rezultātā, mani negatīvi neiespaido arī fakts par bērnu esamību. Galvenais, lai rūpējas par bērniem, kas norāda uz to, ka cilvēks ir nobriedis un spēj uzņemties atbildību par saviem darbiem.
Nekādas tur privātīpašnieciskas domas par to, ka man jābūt viņam pirmajai sievai un bērnu mātei, man nav. Mēs visi pieļaujam kļūdas, kuras mūs veido par tiem, kas esam, tāpēc man ir svarīgi, kāds cilvēks ir blakus tagad, nevis pagātnē...un, ka esam viens otram "īstie".
150
