Tā pavada jau nenozīmē, ka bērnam var nepievērst uzmanību un ļaut iet savu ceļu. Tāpat jau jātur sev tuvumā, vienkārši mazāks bērns var nesaprast, cik tālu no vecākiem ir droši, to tā vienā reizē neiemācīsi. Pati redzēju reiz agrā rīta stundā, pa ceļam uz GR. Tētis gāja ar dēliņu, nu tik hiperaktīvu ka ārprāts. Pretī viņiem nāca tantuks ar sunīti. Tētis pavelk bērnu sev tuvāk, bet viņš izdomā, ka skries tai tantei apkārt (tuvāk sunītim) un gandrīz pats bija garšļaukus. Suns un bērns abi sapinķerēti pavadās. Skats jau interesants, jo viens pie pavadas tur suni, otrs bērnu. Bet nu neko baigi nosodošu tur neredzu, it īpaši, ja vecāki gari, bērns vēl īss, tad tā turēšana pie rociņas galīgi nav ērta ne bērnam, ne vecākam. Tāpat, ja ir vairāki mazi bērni. Tas tikai atvieglo ikdienu. Ja bērns pie tās pavadas netiks raustīts uz visām pusēm un vadīts kā suns, tad viss ir normāli. Ja vecāki to prot pasniegt pareizi un tāpat māca uzvedības normas, tad nekādām problēmām turpmāk nevajadzētu būt.
Gribu cerēt, ka neviens, kas apsvēris pavadiņas iegādi, nav to domājis kā "Piesiešu sīci striķītī, lai dara, ko grib" variantu.