Sekss ir sūds!

Bāc, Salomē, Tu man vārdus no mutes izrāvi. :D Tikko gribēju rakstīt par apzināto baidīšanos. :D

Nu labi, cilvēks iedomājas, ka baidās no zirnekļiem, pieņemsim, ka ieraugot kritīs tāpēc uzreiz panikā. Kā tas iet kopā ar to, ka dzīvniekiem nav baiļu?

Tās dzīvnieku 'bailes' nav tādas bailes kā ir cilvēkam. Var jau saukt tās par bailēm, ja tik dikti grib, bet reāli tās nav tādas bailes, kā tās noris cilvēkam.

Bet es jau iepriekš reāli pirmajā komentārā to pateicu, ka varam runāt par to, vai tās ir tādas kā mums, bet tās ir bailes...

Nu vo, atnāca Salomē un salika visu pa plauktiņiem. :D

Aiz ko ne? Kāpēc pētnieki tās sauc par bailēm - vienādi ar visām citām emocijām, ko sajūt arī cilvēki? Cilvēks jau prātā var izdomāt daudz ko, bet sastopoties ar situāciju, katram cita reakcija būtu. Dzīvniekiem jau tāpat, ka nevar noteikt kāda tā izpausme.

Eh, atrast īstos vārdus it visam, kas notiek šai pasaulē nav viegli. :) Ir jau arī tā, ka zinātniskie termini iesēžas savā vietā un nevar tos izkustināt nepakam- dažbrīd tam vajag pamatīgu zinātnisko revolūciju. :)

Tā arī neatradu pierādījumu, kāpēc dzīvniekiem nekādā gadījumā tās nevar būt.

Cilvēkiem ir bail no iedomātām situācijām, piemēram, bail lidot pa Brīvībeni uz 240km/h, jo viņš ir Delfos lasījis un Degpunktā skatījies par asiņainām avārijām un ģenerē sev prātā to, ka viņš varētu nosisties, ietriecoties kādā citā mašīnā vai stabā, vai nobraukt kādu cilvēku. Tālāk seko iztēle, ka sāpēs, būs asinis, varbūt nomirs, varbūt viņu ieliks cietumā, ...
Bet dzīvnieks, lecot no viena koka zara uz citu, neaizdomājas, ka hmmmm tā tak var salauzt pakaļķepu un nez vai mani saimnieks atradīs, a varbūt mani kāds suns saplosīs... Dzīvnieks izvērtē, vai viņš spēj pārlekt vai nespēj, neģenerējot visādas situācijas, kā būtu, ja lauztu ķepu, kā būtu, ja lauztu asti vai žokli.

Nez vai ir tik vienkārši. Paņem kaķi un pieej tuvāk balkona malai. Ne nu viņš ir mests pāri balkona margām ne nu ko, bet baidīsies tāpat. Kaut reāli tur nekas nav no viņa atkarīgs un saimnieks viņu tur. Tātad viņš saprot, ka tas teorētiskais lidojums var beigties letāli un pat itkā drošajām rokām neuzticās, ja runa aiziet par paša ādas glābšanu.

Cilvēks apzinās un izvēlas savas emocijas, dzīvniekam kaut kas līdzīgs emocijām ir iemācīta reakcija uz kaut ko. Vai instinkts. Tāpēc tas nav īsti korekti piedēvēt cilvēka emocijas dzīvniekiem, ja viņi tās neapzinās, nevar veidot paši, ja tās tiem ir atbildes reakcija uz noteiktu kairinājumu.
.
Ārēji jau it kā suņa 'bailes' no pērkona izskatās tādas pašas kā cilvēka bailes no pērkona, bet savā dziļākajā būtībā tas tā nav. Ārēji suņa 'prieks' izskatās tāds pats kā cilvēka prieks, bet dziļākajā būtībā tā tas nav.
.
Tāpēc, ja gribam būt precīzi: apzinātas emocijas piemīt tikai cilvēkam - tas pats ik mirkli izvēlas, vai baidīties vai priecāties, vai smieties vai raudāt, vai jebko citu -, un apkārtējai pasaulei ar to nav nekāda sakara, jo to nosaka cilvēks pats. Savukārt dzīvniekam 'emocijas' ir iemācīta reakcija uz noteiktu kairinājumu, ko tam regulē viņa saimnieks, mājas vai savvaļas vide, vajadzība pēc barības un citi tādi.

nerātnā
Oki, es nepretendēju uz dzīvnieku emociju eksperta lomu, neesmu tajā visā iedziļinājies. Maybe Tev ir taisnība. :)

Da ko Tu, Caloo, pati arī neesmu nekāds eksperts. :D Parasti man ir klusa nojauta, ka kaut kam tur ir jābūt, nezinu kam, bet tur ir. (l) Un tas kaut kas tikai gaida, lai pielienu tam tuvāk un ķeru aiz astes. :D

:D:D

Nez vai ir tik vienkārši. Paņem kaķi un pieej tuvāk balkona malai. Ne nu viņš ir mests pāri balkona margām ne nu ko, bet baidīsies tāpat. Kaut reāli tur nekas nav no viņa atkarīgs un saimnieks viņu tur. Tātad viņš saprot, ka tas teorētiskais lidojums var beigties letāli un pat itkā drošajām rokām neuzticās, ja runa aiziet par paša ādas glābšanu.

Nē, nē un vēlreiz nē! Es vakar nesu savu kaķi ārā, pagalma zālītē, nevajadzēja nekādu balkonu, lai kaķis pieplaktu pie zemes un šņāktu :-D Kaķim ir vienalga, vai viņš atrodas 1. vai 10. stāvā, kaķim ir bail no svešām un nepazīstamām smakām, no augstuma nav bail. Ja nekad nav bijis uz konkrētā balkona, baidās no smakām.

Ķā tad. :D Manējais vandījās pa balkonu vēsā mierā un tikai tad, kad ieraudzīja kas notiek pāri malai, tad es pat fiziski sajutu, cik ļoti viņam gribas dzīvot. :D:D

Nē nu ja tu izkar pa balkona malu un kaķis REDZ, ka nav zemes apakšā, tad protams!

Nabaga dzīvnieciņi! :D

Ārēji jau it kā suņa 'bailes' no pērkona izskatās tādas pašas kā cilvēka bailes no pērkona, bet savā dziļākajā būtībā tas tā nav. Ārēji suņa 'prieks' izskatās tāds pats kā cilvēka prieks, bet dziļākajā būtībā tā tas nav.

Gribētos redzēt kādu pētījumu, kas atbalsta šo tavu teoriju. Citādi izklausās pēc viena tante teica.

Vienīgās dzīvās radības uz Zemes, kas pazīst bailes, ir Homo Sapiens. Dzīvniekiem tās nav bailes, kas liek stirniņai bēgt no vilka - tas ir izdzīvošanas instinkts.

Jā, par šo. Kur tāda iedomāta galējība.